“Pašreiz mums te ir divas ražošanas telpas, te ir pirmais iecirknis, kur sliekas pārstrādā. Bet viss vēl ir attīstības procesā,” vienā no vecās putnu fermas angāriem Daugavpils novada Laucesas pagastā ieved uzņēmuma Green-PIK LAT valdes priekšsēdētājs Kaspars Purlācis, lai parādītu savu triju gadu darbu – te izveidoto bioloģiskā zemes mēslojuma ražotni, kur, kā dzirdams, ikdienā skan arī mūzika.
“Šī ir tā saucamā slieku ferma, ir kaut kādi pētījumi, es gan pats neesmu pētījis, vai ražīgums palielinās, vai manā gadījumā sliekas paliek no tā strādīgākas, bet netraucē, man visi darbinieki tagad pieraduši pie klasiskās mūzikas. Šīs ir vagas jeb tā saucamās stirpas, kurās mēs audzējam sliekas, un mēs barojam viņas ar kompostu,” stāsta Purlācis.
Komposts tepat tiekot arī iegūts no vietējo zemnieku piegādātajiem liellopu kūtsmēsliem, tos karsējot un tehnoloģiski apstrādājot.
“Un beigās sanāk vermi komposta jēlmateriāls, kuru mēs pēc tam vēl separējam, jo vermi komposts ir organisks mēslojums, tas ir ļoti vērtīgs, tas ir dabīgs; un tā starpība, kad jūs vermi kompostā izaudzējat siltumnīcā tomātus un gurķus, nu, tie krasi atšķirsies gan pēc garšas, es pat teiktu, ka arī pēc smaržas. Tā kā Latvijā šis produkts ir specifisks ar to, ka tas ir sezonāls produkts, mums ir ļoti īss laika posms, lai parādītu sevi, mums jāgaida ir nākamais gads,” stāsta Purlācis.
Savu uzņēmumu viņš vēl sauc par jaunu, šis arī bijis pirmais gads, kad nopietni sākts iekarot vietējo tirgu.
“Pirmajā gadā mēs pazaudējām gandrīz visu populāciju, ko bijām uzaudzējuši, īstenībā ir visādi tehnoloģiski knifi, kurus tu vari uzzināt tikai praksē, pats izejot cauri savām kļūdām. Un tā mēs divas reizes gājām cauri tādām nopietnākām kļūdām, un šis gads ir tāds, kad varam teikt, ka esam apmēram sapratuši, ko tās mūsu sliekas grib un var; esam izveidojuši arī iepakojumu, mēģinām sadarboties ar vietējiem tirgotājiem, nav tik vienkārši, jo ne vienmēr visi izvēlas vietējo un labāko preci,” stāsta Kaspars Purlācis.
Galvenais noieta tirgus šobrīd uzņēmumā saražotajam bioloģiskajam zemes mēslojumam ir Latvija, nedaudz arī Lietuva, bet sākotnēji iecerētā Krievijas tirgus apgūšana pagaidām atlikta.
“Daudz kas šeit darāms Latvijā, un es redzu, ka tas produkts var palikt šeit, un situācijā, kāda šobrīd ir, es īsti negribētu veltīt laiku un finansiālos līdzekļus, lai kaut kādā veidā iekarotu Krievijas tirgu, kad īsti nav skaidrs, kas tur īsti būs nākotnē,” skaidro uzņēmējs.
“Ja strādā viss uz pilnu jaudu, tad gadā mēs varētu ražot kādu pusotru tūkstoti tonnu mēslojuma, kas Latvijas tirgum ir pilnīgi pietiekoši,” viņš saka. “Mūsu produkts ir vermi komposts, bet mēs paši jaucam arī gatavus augsnes maisījumus, kuri pašreiz mums jau ir divi, bet mēs strādājām pie jauniem.”
Lai līdz konkrētiem produktiem nonāktu, Kaspars Purlācis neizticis arī bez Eiropas finanšu atbalsta.
“Kad es šeit ienācu, šeit bija vienkārši pamestas vistu fermas, sienas bija jāatjauno un jāsiltina, un to tad es par Eiropas finansēm veicu. Es trāpīju tanī laikā, kad Eiropas atbalsts bija 70 procenti, jo ieguldījumi bija nepieciešami diezgan lieli, kā jūs redzat, mēs te sākām no nulles,” stāsta Purlācis.
Savs ekonomiskais pamatojums esot arī tam, kāpēc uzņēmējam no Rīgas ir izdevīgi savu ražotni veidot no galvaspilsētas visai attālajā Daugavpils novadā.
“Es skatījos sākotnēji uz Vidzemes galu, bet tur bija nepieciešami lieli ieguldījumi, lai es nopirktu ko tādu un attīstītu, bet tas resursu ietaupījums, kas būtu, ja man Pierīgā būtu jāuzceļ kaut kas šitāds, kur darbinieki uzreiz pieprasītu nezin ko sev, tajā pašā laikā negribētu darīt daudz ko. Tāpat arī tie paši kūtsmēsli ir šeit vieglāk pieejami,” skaidro uzņēmējs.
Šobrīd jaunais uzņēmējs no Rīgas Kaspars Purlācis Daugavpils novada Laucesā savā bioloģiskā zemes mēslojuma ražotnē strādā aizvien pie jauniem produktiem, ar ko cer iekarot veco Eiropu un Skandināvijas tirgu, kur ļaudis, viņaprāt, vairāk pievēršot uzmanību tam, ko ēd un kādā augsnē audzē.
