Pylna laika latgalīte Evija Maļkeviča-Grundele

Evija Maļkeviča-Grundele, pījimūt dzeivis izaicynuojumus i aicynuojumus, ir atsasacejuse nu dorbu Reigā i puorsacāluse iz dzeivi Latgolā, kab lypynuotu muolu i struoduotu par pylna laika latgalīti. Evijas vuords atrūnoms ari storp Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” nominatu.

Ar Evija raidejumā “Kolnasātā” jau asom sasatykuši – tys beja pyrma pusūtra goda, kod jei sovūs dorbūs i dūmuos vēļ riņčuoja storp Reigu, Ondrupini i Viļņu.

"Maņ pošai taida sovpateiga atziņa, ka, nui, tu vari iztikt bez Reigys i ite ir gona daudz kū dareit, i tu vari tū izdareit bez Reigys.

Raidejums "Kolnasāta": Evija Maļkeviča-GrundeleĒriks Zeps, Guna Igavena
    Pa itū laiku asu tykuse ari poša pi sova cepļa i daudzi pūdu, pi daudzi interesantu apmaklātuoju, taipoš aizvadeiti daudzi interesanti pasuocīni, ari stuostnīku festivals Dagdā i Ondrupinē. Nui, i tod skaistā saimis lūkā apsaprecieju zam ūzula kai eists latgalīts. Tai lānom, pamozam, taipoš kai dobā, vyss vyrzuos iz prīšku."

    Vīns nu svareiguokūs aizvadeituo goda nūtykumu Evijai beja trešais Latgolys stuostnīku festivals, kas nūsarysynuoja Dagdā i tuos apleicīnē. "Tī mes runuojom par bitinīkim, cēlem gaismā itū senejū omotu. Beja cīši lela prīca izpieteit i kūpā ar dalinīkim i cytim cylvākim pieteit itū omotu nu senejūs laiku, asūt Kroma kolnā, apsaverūt senejūs strūpeņus, i leidz pat myusdīnom."

    Evija atkluoj, ka cytugod juļa ūtrā pusē stuostnīku festivals nūtiks Preiļūs i tuo tematika byus saisteita ar grūzu peišonu."Īvirze kūka amatnīceibā. Es ceru, ka mes caur taidim stuostim paceļsim tū omotu i ari tuo vierteibu drupeit augšuok."

    Evija izsver, ka tys ir svareigi ari deļ tuo, kab cylvāks saprūt, kai tam amatnīka voi mozuo ražuotuoja produktam veidojās tei cena. Ari poša jau ir paraudzejuse padareit koč kū ari praktiski.

    "Es asu tykuse leidz klūgu savuokšonai i asu ari koč kū pynuse. Tys eistyneibā nav nikas naīspiejams, vystik drupeit juopasiež. Tī juoveic vysai daudz prīškdorbu, piec tuo ari pareizi juosuoc, lai aizītu tys taids vīnkuoršais pynums."

    Evija jau vairokus godus dorbojās ari Latvejis stuostnīku asociacejā, kas organizej itū stuostnīku pasuocīni. "Itymā godā nu asociacejis pusis mes gribim uzrunuot sabīdreibu pīminēt myusu stuostu i puorsoku dižgorus. Atzeimejūt Pītera Šmita godadīnu, gribīs aicynuot cylvākus vairuok stuosteit puorsokys. Pīminūt Šmitu, atrast sovu meiluokū puorsoku, jo jam jau ir vasals kruojums ar latgalīšu puorsokom. Tys byut taids īmeslis pošim latgalīšim sasapurynuot i papieteit kas mums ir. Niule, škurynojūt itū kruojumu, maņ pošai ir puorsteigums, ka tik daudz materialu ir savuokti Latgolā."

    Atbiļdūt iz vaicuojumu par latgalīšu puorsoku sovpateibu saleidzynojumā ar puornūvadnīku i cytu tautu puorsokom, Evija soka, ka koč ari nav cīši dzili tuos pietejuse, redzīs, ka myusu puorsokys ir pītyvynuotys dzeivis eistineibai i ir ari pavuicūšys. "Latgalīšu puorsokuos tev, prūtams, ir tyvuoka tei volūda i leidz ar tū tu saprūti ari koč kaidus apslāptus kodus, kū cyts piļsietnīks, reidzinīks tai izreiz nimoz navarātu atškatynuot."

    Vīna nu pavuiceibu, kas atkluota skaitūt puorsokys, ir nasalīleit aiz laika, jo vyss beiguos var saīt pavysam cytaiž. Sovpus, runojūt par latgalīšim i jaunū dareituoju paaudzi, Evija ir nūskaņuota vairuok pozitivi.

    "Es dūmoju, ka dareituoju Latgolā pīteik i maņ prīca, ka cylvāki nasabeist suokt dareit koč kū, kas ir uorpus ramu, i ari verūtīs, cik ir jaunīšu. Pamozam jaunīši atsagrīž i maņ ruodīs, ka itei tendeņce šūbreid ir jau drupeit pozitivuoka, tai ka vyss kuorteibā. Pamozom."

    Jau puora godu Evija ir pazeistama ari kai jaunuo pūdneica. "2017.goda golā ar muna školuotuoja Ilmāra Veceļa paleidzeibu es asu tykuse pi sova cepļa. Aizvadeitais gods aizritiejs aktivā tuo kūršonā vysmoz reizi mienesī. Leidz ar tū beja cepļa atvieršona, vysaidys izstuodis i cyti pasuocīni. Pīsapiļdeja sapyns, iz kuru es cīši, cīši cerieju.

    Muna tehnika – es lypynoju pūdus, īsadvesmojūt nu vysaidu arheologiskūs materialu. Veidoju bezvirpys tehnikā, koč kū namu nu senejūs materialu, verūs ari koč kaidys jaunys formys. Mes ar školuotuoju Ilmāru beiguos nūguojom pi secynuojuma, ka tī myusu veiduotī trauki taipoš palīk taidi cylvākam dūmuoti, jo vyss, kū mes taisom, ir funkcionals i pīlītojams. Tradicionaluos formys taisūt, rūka poša ceļās.

    Tei ir tei mageja, kas maņ ari cīši, cīši pateik, kai tu, sasadorbojūt ar vysaidom dobys stihejom i elementim, beiguos teic leidz taidam malnam pūdam, kur eistineibā tovs pūdnīka dorbs ir tikai puse, jo ūtru pusi izdora guņs. Varbyut piec laika taiseisim ari kaidā cytā kruosā, bet tagad tys malnais ir aktuals, taida tendeņce, mūdis līta, kas viesturiski guojuse nu Latgolys."

    Evijas Maļkevičys-Grundelis vuords atrūnoms ari storp Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” nominatu.

    "Maņ redzīs, ka tai navar pasceit, kas ir izceļami, tu vari varbyut koč kaidā vīnā godā pastuosteit par cylvāku taidu i taidu, izceļt koč kaidu nūtykumu. Kūpumā maņ redzīs, ka tī cylvāki var byut kai īdviesme koč kaidā nūteiktā laikā. Tys līk dūmuot, ka mums ir ar kū lepuotīs, kulturys ziņā, i ari tys paruoda koč kaidu ituo breiža atteisteibys pakuopi, ka mums ir tik daudz vysaidu aspektu, par kū runuot, lepuotīs."

     

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti