Sadaļas Sadaļas

Podkāsts kā terapija. Saruna ar raidieraksta «Svarīgas detaļas» autoru Juri Baltaču

Pēdējā gada laikā ir radušies krietns pulciņš jaunu podkāstu, kuri ir gan izklaidējoši, gan arī izglītojoši. Bet ir arī cienījami veterāni, raidieraksti, kas skanēt sākuši krietnu laiku pirms daudziem jo daudziem podkāstiem.  Tāds ir arī raidieraksts "Svarīgas detaļas".

Podkāsts kā terapija. Saruna ar raidieraksta «Svarīgas detaļas» autoru Juri BaltačuDace Krejere

Podkāstā "Svarīgas detaļas" var klausīties intervijas ar cilvēkiem par viņu ieskatiem, ko tie guvuši darbā un dzīvē. Podkāsta autors Juris Baltačs "Svarīgas detaļas" raksturo kā lietderīgu, interesantu un izklaidējošu podkāstu.

"Svarīgas detaļas" Juris sāka ierakstīt pirms 5 gadiem, garlaicības mākts, tagad tas ir viņa hobijs un, kā pats atzīst, podkāsta veidošana ir kļuvusi par viņa terapiju. Juris Baltačs ir pazīstams arī kā projekta "SkeptiCafe" dalībnieks. Brīvajā laikā nodarbojas ar austrumu cīņas sporta veidu, meditē, klausās podkāstus un stiprina savu emocionālo inteliģenci. Kā viņš to dara, Juris dalās Latvijas Radio podkāsta “Raidnīca” sarunā:

                        "To es pats sev gana bieži esmu vaicājis, un jāsaka, ka ir bijuši periodi, kad īsti nezinu ko sev atbildēt uz to. Bet man ir tā, ka tad, kad man uznāk šaubas par to, vai man tiešām vajag šo turpināt, jo tas daudz laika prasa, es ierakstu nākamo sarunu un tad es piedzīvoju, ka ir riktīgi forši to cilvēku, satikt, parunāt. Un jau pēc ieraksta ir ļoti laba sajūta, jo tas ir foršāk nekā aprunāties vienkārši ar kādu. Jo tā ir iespēja ieskatīties cilvēkam dziļāk acīs un dvēselē. Un tajā pašā podkāsta ieraksta procesā ir kaut kāda narkotika, ko līdz galam nemāku ielikt vārdos, bet kaut kādas pareizās ķīmiskās reakcijas smadzenes izdara, ka pēc tam ir ļoti laba sajūta. Un tas man ir lielākais motivators.

Bet, protams, ir arī praktiskāki ieguvumi, ka, pateicoties podkāstam, mani kaut kur uzaicina, par mani uzzina un šodien ir ļoti svarīgi, ka ir publisks profils, jo tagad cilvēki bieži maina darbu un tad, kad ienāc jaunā kopienā, tad tas ir labs veids kā tevi iepazīt. Arī man pašam podkāsta veidošanas laikā ir nācies darbus mainīt vai uzsākt kādas jaunas aktivitātes un tad cilvēki ir apskatījuši manu podkāstu,  un viņiem ir priekštats par mani un ir par ko uzsākt sarunu. Un tad ir visi tie jautājumi, ko arī Tu uzdod kā podkāsts top, vai ar to var nopelnīt.

Līdz ar to varu teikt, ka ieguvumi ir pat vairāki runāju ar cilvēkiem, kas man pašam interesē, vai arī ieeju dziļāk tēmās, kas man pašam liekas interesantas un ir arī praktisks ieguvums veidojas personīgais brends."

  • Dace Krejere: Man likās interesanta doma, ko Tu reiz kādā podkāstā izteici, ka podkāstu veidošana priekš Tevis ir kā terapija. Paskaidro vairāk kā Tu to biji domājis.

" Jā, tas ir viens no negaidītiem podkāsta veidošanas ieguvumiem. Pašam tagad sevi publiski terapeitojot, ko varbūt pēc kāda laika nožēlošu, bet nu lai jau iet. Es uzaugu informācijas vidē, kas ļoti atšķīrās no manu vienaudžu informācijas vides. Jau no agras bērnības man mājās bija satelīttelevīzija, un man patika skatīties dažādus vācu kanālus. Draugu lokā ilgu laiku tie nevienam nebija pieejami un kur nu vēl kādu tie interesēja. Plus, man jau tad sāka interesēt zinātne. Un līdz ar to man bija sajūta, ka es dzīvoju uz citas planētas, lai arī fiziski saviem draugiem biju tuvu blakus. Mums atšķīrās interešu loks, sarunu temati tikai tāpēc, ka dzīvojām atšķirīgā informācijas laukā un man bija sajūta, ka esmu vienīgais basketbola fans futbola stadionā. Un tā ir bijusi ļoti izolējoša sajūta, jo es uzaugu praktiski viens. 

Un tas, ko man podkāsta veidošana ir devusi, kur ir tas terapijas moments, ka man ir bijusi iespēja kaut kur to visu izlikt.  Jo ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas intereses, mēs nesatiekamies, nav tās "barbekjū" ballītes, kur iepazīties ar zinātnes un tehnoloģiju entuziastiem. Un tas, ka man iespēja kaut kur izlikt to lielo informācijas pūru, kas uzkrājies lasot grāmatas, skatoties zinātnes raidījumus un klausoties podkāstus,  bet ko ikdienas sarunās man nav izdevības izklāstīt. Tagad, kad man ir iespēja to izlikt un arī pašam sev atzīt, ka tam visam ir kaut kāda vērtība, tas priekš manis ir bijis viens no terapeitiskajiem momentiem.

Otra lieta ir saistīta ar emocionālo intelektu. Lai sarunā panāktu, ka viesis atklājas un sāk runāt atklāti, ir vajadzīgs labi uztrenēts empātijas muskulis. Sākot veidot podkāstu, man tas bija krietni mazāk attīstīts, nekā citiem cilvēkiem. Un empātijas trenēšana ir vēl viens dziedinošs ieguvums no podkāsta veidošanas."

Visu sarunu ar podkāsta "Svarīgas detaļas" veidotāju Juri Baltaču var noklausīties Latvijas Radio podkāstā "Raidnīca". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt