"Ko es gribu parādīt, te, piemēram, ir Londonas ceļojums, re kur lauva Temzas krastā, te kafiju dzērām, re kur Londonas „acs”, tas ir stāsts, kādā veidā es stāstu savu ceļojumu," skaidroja māksliniece.
Lai saprastu, kas ir pilsētskicēšana, Daina rādīja vairākas klades, kurās tverti mirkļi dažādos ceļojumos, vai ikdienā redzētais.
"Urban Sketching, jeb pilsētvides skicēšana ir vispasaules kustība, kas radusies Amerikā,
tā nav sekta, vai vēl kaut kas, bet tā kustība ir tā, ka tur sanāk kopā cilvēki, viņi var būt mākslinieki, viņi var būt tikko sākuši zīmēt, bet tas stāsts, ko mēs darām, mēs kad sanākam kopā, mēs zīmējam to ko mēs redzam uz vietas, tas ir tāds, kā lai saka, tā brīža foto, tikai zīmējot," sacīja Daina Domašūte.
Daina atzina, ka zīmējot redzēto, tas paliek vairāk atmiņā nekā ar telefonu, vai foto aparātu tvertais un šķirstot skiču kladi vari atcerēties arī tā brīža sajūtas.
Ar foto tu vari to izdarīt ātri, zīmējot tu to nevari izdarīt tik ātri, tad, kad es zīmēju, nu es viņu vēroju, tā lieta ir, ka tiešām tu esi ļoti klātesošs tajā brīdī. Šitā ir klade, kur es zīmēju katru dienu un te viņā var izsekot līdzi dažādiem notikumiem.
Vai tā savā veidā nav tāda, kā dienasgrāmata?
Īstenībā jā, ko es saku par zīmēšanu un pilsētvides skicēšanu, tas labums ir kur, tā ir meditācija, tad, kad cilvēks sāk zīmēt, pirmkārt, paliek kluss un otrkārt, jebkura lieta, lai tu viņu uzzīmētu, tev viņa ir jāskatās, tev viņa ir jāvēro. Viens ir ar telefonu nofotografēt tā ir viena lieta, bet lai es uzzīmētu, nu vienalga ko, svečturi, man viņš ir jāpavēro un iedomājies, ko nozīmē, ja tu esi kaut ko vērojis, tā ir pavisam cita lieta. Piemēram, viena no brīnišķīgajām skičpastaigām mums bija Rundāles pilī, superīgi, padsmit cilvēki sabrauca.
Tas nozīmē – jūs ejat pa Rundāles pili…
Jā un zīmējam. Tas sākums ir tāds, mēs satiekamies norunātajā punktā, es esmu ielikusi internetā paziņojumu un tad ir apmēram pusotra stunda, kur katrs izklīst, kur viņš grib, runājoties, vai nerunājoties, un tad vienkārši satiekas un rāda, ko katrs ir uzzīmējis, ir popup izstāde.
Pilsētskicēšana gan nenozīmē to, ka vari zīmēt tikai pilsētu, to var darīt arī dabā, būtībā jebkurā vietā.
"Latviskojot tā pilsētvides skicēšana viņa īsti neatbilst, tāpēc, ka
mēs nezīmējam tikai pilsētu, mēs zīmējam visu, ko redzam apkārt. Tā kustība tajā izpaužas, ka mēs esam cilvēki, kuriem vienkārši patīk zīmēt, tad mēs ik pa laikam organizējam skičpastaigas, sanākam kopā un vienkārši zīmējam, neviens neko nemāca.
Kāpēc forši? Nu tur ir atbalstoša vide! Nu tur neviens tev nepateiks, nu tev tā līnija kaut kāda dīvaina, un tev bonusā ir tas, ka tev ir draugi visā pasaulē, jo kaut kur braucot, vai esot, tu vari uzrakstīt, ja tajā vietā ir šī te nodaļa, vari satikties, parunāties un iet ar viņiem kopā zīmēt," norādīja pilsētskicētāja.
Dainas pārliecība ir arī tā, ka lai zīmētu, nav jābūt profesionālam māksliniekam ar mākslas izglītību, to var darīt ikviens un tāpēc, lai cilvēkus iedrošinātu zīmēt, viņa dažādās Latvijas vietās vada, kā viņa pati tās dēvē, meistarnīcas „Zīmē viegli”.
"Stāsts ir par to, ka tu sevī atbrīvo tādu enerģiju, jeb resursu, ka pagaidi, ja es īstenībā māku zīmēt, tad ko es esmu sev vēl iestāstījis, ko es nemāku, to, ko es sapratu caur zīmēšanu, ka daudz ko mēs paši sev iestāstam, ka mēs nemākam, bet mēs pat neesam pamēģinājuši un tas nav tikai par zīmēšanu, dejot, nu
mēs visi mākam dejot, mums ir divas kājas, arī bez kājām var dejot, bet tad, kad mums ir divas kājas, divas rokas mēs visi mākam dejot, jautājums ir tikai, kādas ir tavas gaidas, nu ko tu sagaidi, ja es dejoju pirmo reizi un ja es sagaidu, ka es tūlīt piruetes griezīšu, nu nebūs tā, tāpat ir ar zīmēšanu.
Nu šito es vienmēr saku, arī meistarnīcās, es saku, tad, kad cilvēks sāk staigāt maziņš, viņš nokrīt un neļauj viņam pašam celties, mēs neviens nestaigātu, tieši tāpat ir ar zīmēšanu," prātoja māksliniece.
Kopā ar draudzeni, arī pilsētskicēšanas kustības dalībnieci Agnesi, Daina izveidojusi arī savu ūdenskrāsu zīmolu un šīs ūdenskrāsas no Matīšiem tagad ceļo vai pa visu pasauli.
"Mums ir ūdenskrāsu fabrika "Deep Deep Light", dabīgi pigmenti, videi un cilvēkiem draudzīgi, tas nozīmē, ko mēs darām, mēs ar rokām maisām ūdenskrāsas.
Tas ir mūsu uzņēmums, kā lai saka, mūsu bērns, mūsu viss, jo tur ir gan radošums, gan tāda vesela komūna pa pasauli, kas par mūsu krāsām fano, par mūsu veidu, kā mēs stāstam stāstu par Latviju, kas mums ir ļoti svarīgi
un mums tiešām ir cilvēki, kas brauks ciemos un viņi par Latviju uzzina šādā veidā, mēs stāstam Latvijas stāstu pasaulei caur ūdenskrāsām," pauda Daina Domašūte.
Dainai tagad iecere ir aicināt skičpastaigai valmieriešus un pats galvenais - iedrošināt cilvēkus saprast, ka ik katrs mēs varam daudz vairāk, nekā mums šķiet.
