Sadaļas Sadaļas

«Nekad nezaudējiet cerību!» Latviešu pāris Skotijā izauklē grūtniecības 23.nedēļā dzimušu meitenīti

“Viens no jaunākajiem Skotijā jebkad priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem beidzot dodas mājup!” tāds ieraksts pirms dažām dienām rotāja britu raidsabiedrības BBC ziņu lentu. Četrus mēnešus pirms laika dzimusī meitenīte Sofija, kura pasaulē nāca oktobrī - tikai grūtniecības 23. nedēļā, ir retums pasaules mērogā. Izrādās – viņas vecāki ir Skotijā dzīvojoši latvieši Egija un Inārs Biriņi. Tagad jau vairākas nedēļas mazā Sofija ir mājās, un Egija Biriņa piekrita dalīties ar Latvijas Radio viņas piedzimšanas stāstā, lai dotu cerību arī citu priekšlaikus dzimušu mazuļu vecākiem. 

Egija Biriņa Skotijā dzīvo jau vairāk nekā 12 gadus, kopš desmit gadu vecumā aizbrauca līdzi mammai. Tur viņa pabeigusi gan skolu, gan augstskolu, un apprecējusies ar Latvijā iepazīto vīru Ināru. Latvijas Radio “Zoom” programmā tiekas ar Egiju viņas mājās netālu no Glāzgovas. Jau divas nedēļas viņi mājās ir trijatā ar mazo Sofiju.

«Nekad nezaudējiet cerību!» Latviešu pāris Skotijā izauklē 22 nedēļās dzimušu meitiņuMāra Rozenberga

“Mums iet labi. Viņa uzvedas kā īsta princese. Naktis ir negulētas, kā jau visiem vecākiem. Viss ir lieliski,” priecīgi saka Egija, fonā skanot meitiņas balsij. 

Sofijai bija jādzimst tikai februāra sākumā, bet viņa pasaulē ieradās četrus mēnešus par agru – jau pērn oktobrī. 

“Pirms trim gadiem es jau biju zaudējusi vienu mazuli 21 nedēļā un piecās dienās. Kad uzzināju par šo grūtniecību, biju ļoti priecīga, bet arī ļoti nobijos, jo domāju, ka tas var atkārtoties. 20 nedēļu ultrasonogrāfijā viss izskatījās ļoti labi, bet drīz man sākās asas sāpes mugurā. Vēlāk sākās arī asiņošana,” dramatiskos rudens notikumus atceras Egija. 

Ārsti paziņoja, ka ir sākušās dzemdības.

“Man likās, ka atkārtojas viss tas pats šausmīgais, kas pirms trim gadiem. Mani ielika slimnīcā, turklāt tā bija mana dzimšanas diena. Pirmais ārsts, kurš atnāca, pateica, ka man ir jādzemdē un ka neko tur nevar izdarīt. Pēc pāris stundām atnāca otrs ārsts un teica: mēs varam mēģināt glābt. Teicu, ka esmu gatava visam, lai tikai noturētu mazuli,” stāsta mazās Sofijas mamma. 

Ārstiem izdevās vēl desmit dienas noturēt mazo Sofiju mammas vēderā. Egija atceras, ka gulējusi gultā ar kājām augstāk par galvu un centusies gandrīz nekustēties. Visticamāk, tieši šīs dienas izšķīra mazuļa likteni. Piedzimstot Sofija pārsteidza gan vecākus, gan ārstus.

“Piedzimstot viņa sāka raudāt. Mēs pat nedomājām, ka viņa izdzīvos, kur nu vēl – brēks! Es neticēju, ka tik maziņš var raudāt,” stāsta Egija. 

Pirms vest mazuli projām, viņu uz mirkli iedeva paturēt mammai rokās. “Tas bija maģiski. Turēju viņu tikai kādas piecas minūtes, bet tā likās kā mūžība. Viņa bija tik maziņa, ietīta tādā segā, ka viņu pat īsti nevarēja redzēt,” viņa atceras.

Sofija piedzimstot svēra 500 gramu un bija 26 centimetrus gara – apmēram tikpat, cik viņas tēta plauksta.

Ārsti iepriekš bija devuši 10% izredžu, ka bērniņš varētu izdzīvot dzemdībās un vēl mazākas izredzes, ka izdosies izķepuroties pēc tam. 

Pirmo reizi rokās Sofiju mamma turēja pēc nedēļas, bet kopumā mazulīte slimnīcā pavadīja četrus mēnešus, viņas plaušas ilgi ventilēja mākslīgi. 

“Bija labas dienas, un bija ļoti sliktas dienas. Dažreiz nedēļu un divas bija ļoti labi, un tad pēkšņi likās – desmit soļi atpakaļ. Bija grūti momenti, bet mēs mēģinājām būt stipri. Nekad neraudāju, kad biju viņai blakus. Man likās – viņa to nedrīkst redzēt, viņai jāzina, ka mamma ir stipra,” stāsta Egija.

Arī pēc izrakstīšanas no slimnīcas mazā Sofija, kura tagad sasniegusi standarta jaundzimušā svaru, būs stingrā ārstu uzraudzībā. Līdzās dakteru apmeklējumiem Egijai Biriņai šajās dienās bijis jāatbild uz daudzu britu žurnālistu jautājumiem, jo Višovas slimnīca par šo reto notikumu informēja medijus. 

“Skotijā tā ir pirmā reize, kad tik agri bērniņš ir piedzimis un izdzīvojis. Ir bijuši 23. nedēļā, liekas, pagājušogad bija tādi dvīnīši. Bet Sofīte skaitās jaunākā,” piebilst Egija.

Ar savu stāstu viņa vēlas iedrošināt arī citus vecākus, kuru mazuļi piedzimst ļoti priekšlaikus. 

“Ir cerība, ka izdzīvos. Protams, ir gadījumi, kad tas neizdosies, bet ir gadījumi, kad izdosies, kad bērniņš ir ļoti stiprs. Ir jābūt stipriem, jātic un jālūdzas, ka viss būs labi. Esmu vienā “Facebook” grupā, kur ir arī citi vecāki, kuriem 22. nedēļā piedzimuši bērniņi, kuriem tagad jau ir pieci, seši, septiņi gadi. Tāpēc gribu nodot māmiņām, ka vajag turēt cerību, ka viss būs labi,” saka mazās Sofijas mamma.

Šādi gadījumi bijuši arī Latvijā 

Arī Latvijā ir dzimuši un izdzīvojuši mazuļi, kas svēruši vien apmēram puskilogramu. Viņi nonāk Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) neonatologu aprūpē.

“Kopumā tas, protams, ir rets gadījums, jo grūtniecības 22 nedēļas visā pasaulē ir tāda zona, kurā medicīna vēl nav sasniegusi tādu pakāpi, kurā droši varam teikt – jā, mums izdosies, mazulim izdosies,” saka BKUS Neonatoloģijas nodaļas vadītāja Dace Sniedze. 

Mazulis ik nedēļu piedzīvo būtisku attīstību, tāpēc daudz kas ir atkarīgs no tā, cik bērniņš piedzimstot ir nobriedis.

“24 nedēļas jau ir tāda drošāka apakšējā robeža. Atkarībā no tā, kādas mammai ir slimības vai kā noritējusi grūtniecība, 23. nedēļā tiek pieņemts ļoti individuāls lēmums – varam vai nevaram,” norāda Sniedze.

Latvijā ik gadu piedzimst 130-150 mazuļi, kas sver mazāk par pusotru kilogramu. Viņu vidū ir arī pavisam maziņie, kas sver vien 500-600 gramu. 

“2019. gadā piedzima, es domāju, līdz šim mazākā latviete – viņai piedzimstot bija pāris nedēļu vairāk nekā Sofijai, bet svars bija tikai 410 gramu,” atklāj ārste.

“Šie mazie cilvēciņi pavada slimnīcā divus, trīs mēnešus, kāds vēl ilgāk. Tas, protams, ir sarežģīts laiks gan viņiem, gan vecākiem. Un ārstiem ir darba pilnas rokas. Visgrūtākais parasti ir pirmais mēnesis. Tad mēs sakām vecākiem, ka priecājamies par katru dienu, kas ir nodzīvota mierīgi. Protams, viņiem var rasties savas slimības. Mazajiem nav nobriedusi elpošana, vismazākajiem ir vajadzīga mākslīga plaušu ventilācija. (..) Arī actiņas ir jāsargā, jo viņiem bieži ir vajadzīgs skābekļa procents, kas ir lielāks nekā parastajā gaisā, bet tas var slikti iedarboties uz acīm un izveidoties retinopātija. Viņos ir daudz jāiegulda, bet viņi izaug, un liela daļa izaug tiešām samērā veseli,” stāsta Dace Sniedze.

 Arī pašlaik Bērnu slimnīcā spēkos pieņemas divi mazulīši, kuri piedzimstot svēra vien nedaudz vairāk par 500 gramiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt