Sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš vēl nespēj noticēt, ka pagājušā gada pēdējā dienā viņa draugs un kolēģis zaudējis smago cīņu ar vīrusu. Stradiņš un Aldiņš bija gan kursabiedri, gan aktīvi studentu akadēmiskās vienības “Austrums” dalībnieki un pēcāk kolēģi vienā slimnīcā.
“Ir ļoti grūti par Paulu runāt. Varbūt pēc kāda laika vieglāk. Tas šķiet neticami, ka viņa nav vairs. Viņš bija mūsu slimnīcas izcils ārsts, infektologs un sabiedrībai tas vairāk saistās ar pandēmiju, bet Paula darbs bija ļoti liels arī pirms tam. Viņš ir viens no hospitālās infekcijas pionieriem. Infekcijas, kas rodas slimnīcā. Izglītojis mūs,” sacīja Stradiņš.
Ilgus gadus Aldiņš bija saistīts ar HIV pacientu aprūpi, gan sākotnēji Infektoloģijas centrā, gan vēlāk Stradiņos. Bet vēlāk lielākā interese bija par hepatoloģijas jomu.
Stradiņš stāstīja: “Viņš bija viens no tiem, kas veicināja aknu transplantācijas notikšanu Latvijā. Apzināja, kuriem tas vajadzīgs, sagatavoja un apsekoja.”
Liels izaicinājums Aldiņam bija jaunā koronavīrusa atnākšana. Tieši viņš kopā ar profesoru Ugu Dumpi un visu infektologu komandu veidoja plānus, kā mazināt vīrusa ietekmi.
“Aldiņš bija ne tikai ārsts, bet bija labs cilvēks. Viens no tiem svarīgiem aspektiem, kā daudziem pietrūkst. Viņam bija ētika un adekvāta attieksme pret pacientu un studentiem. Es pie viņa mācījos. Skolas laikos. Man ļoti patika viņa attieksme. Viņš bija arī tas pirmais, kas iniciēja visus pasākumus, lai pirmais vilnis, Covid vilnis, būtu veiksmīgs mums,” norādīja Aldiņa students Svjatoslavs Kistkins.
Bet Stradiņam studiju un darba draugs paliks atmiņā arī kā liels makšķernieks. Šī kaislība abus īpaši vienoja deviņdesmitajos gados.
“Es esmu vairāk svētdienas makšķernieks, bet Pauls bija liels speciālists par ezeriem, upēm un jūrām,” atzīmēja ārsts.
Klusas atvadas no ārsta Paula Aldiņa notiks 10. janvārī.
