Labrīt

Pulkvedis Valts Āboliņš: "X stundā" latvieši būtu gatavi aizstāvēt savu zemi un tautu

Labrīt

Sigvards Kļava: Uzvedums "Rīgas gredzens" - himna radošajam garam

Reportāža: Viena diena ar karavīru uz Jūras spēku patruļkuģa "Rēzekne"

Jūra kļuvusi par mājām. Viena diena uz patruļkuģa «Rēzekne»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lāčplēša dienas priekšvakarā Latvijas Radio paviesojās uz Jūras spēku patruļkuģa, lai pavadītu kopīgu darba dienu ar vienu no kuģa karavīriem. Kādi ir mūsdienu patruļkuģu uzdevumi, kādēļ karavīri izvēlas jūru, kā kuģa pavāri gatavo ēdienu vētras laikā un kādas ir karavīra pārdomas par cilvēku glābšanas operācijām?

"Labrīt! Jā, tātad karavīra rīts šeit sākas jau 7.30, kad jūrnieki ierodas dienestā, tad rīts sākas ar sapulcēm." - Latvijas Jūras spēku virsleitnantu Sergeju Kumačevu satieku uz patruļkuģa ‘’Rēzekne’’ Buļļupes krastā, Bolderājā. Mēs tiekamies ap pulksten deviņiem no rīta, bet kuģa komanda šeit ieradusies jau krietni agrāk, lai sagaidītu kuģa komandieri, kas dos dienas uzdevumus. Tikmēr karavīrs iepazīstina ar kuģa klāju jeb ar savām teju otrajām mājām.

"Šis kuģis ir "P09 Rēzekne" un nolaists ūdenī 2014. gadā. Mēs atrodamies kuģa salonā, šeit notiek sapulces, te komanda atpūšas, notiek ēdienreizes, viesu uzņemšana. Kad šo kuģu projekts tapa, tad tika izdomāts, ka šīs klases kuģu nosaukumi būs veltīti Brīvības cīņu pilsētām, kur notika nozīmīgākās kaujas. Tāpēc ir pieci kuģi, piecas pilsētas, piecas kaujas – Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne," stāsta virsleitnants.

"Šī ir mūsu virtuve jeb jūrnieku valodā mēs to saucam par kambīzi, tāpat kā pavārs mums ir ''koks''," turpina Kumačevs.

Virtuve ir pavisam neliela un īsti ne ar ko neatšķiras no virtuvēm mājokļos, tikai pavāram bez ierastajiem virtuves rīkiem atvilktnē ir arī rīki, lai saturētu katlus uz plīts nemierīgos laika apstākļos, kad telpas grīda un sienas nav gluži ierastajā leņķī.

Dienā, kad es viesojos uz kuģa, tas jūrā vēl nedodas un komanda brīvi rosās apkārt. Taču brīdi vēlāk visi pulcējas salonā, jo dienas uzdevumu karavīriem dod no kuģu komandieru sapulces nupat pārnākušais kapteiņleitnants Jānis Dābols.

Kuģa klāja augšdaļā ir stūres māja ar plašu panorāmas stiklu, kapteiņa krēslu un stūres ratu. Sergejs saka, ka šeit sliktu laika apstākļu laikā kareivji parasti uzturoties lielākā skaitā, jo horizonta vērošana uzlabo pašsajūtu brīžos, kad kuģi spēcīgi šūpo. Telpa piepildīta arī ar elektronavigācijas līdzekļiem un sakaru iekārtām, tostarp daudzām rācijām, kas tad arī šajā dienā komandai rūpīgi jāpārbauda.

Reizēm uz kuģa komandai piekomandēti akadēmijas kadeti, kurus iesaista ikdienas dienestā. Arī šoreiz uz kuģa sastopu kadeti, dižmatrozi Veroniku Pasnovu.

Patruļkuģis ar konkrēto astoņu līdz 10 karavīru komandu jūrā dodas katru otro nedēļu un pavada izbraukumā septiņas dienas, lai uzraudzītu Latvijas valsts jūras robežu. Karavīrs stāsta, ka jūra kļuvusi par mājām, jo bieži tur pavadīti arī dažādi svētki, taču ilgas pēc mājām esot neizbēgamas, īpaši garākās misijās.

"Sešas stundas viena komandas vakts stūrē un uzrauga kuģi, bet brīvā vakts atpūšas un tad maināmiem. Protams, katram karavīram mājās ir ģimene un nedēļa iesākas ar entuziasmu, bet beidzas jau ar ilgām pēc mājām. Man jūrā ir patīkami, bet mājās ir vēl patīkamāk," saka Sergejs.

Tāpat Jūras spēku karavīri nodrošina nelaimē nokļuvušo kuģu vai cilvēku meklēšanu un glābšanu jūrā. Pēc izsaukuma atbilstoši nelaimē nonākušā pozīcijai rēķina straumi, vēju un vietu, kur cilvēks aiznests, lai noteiktu meklēšanas reģionu. Sergejs tieši uz šī kuģa dienē divus gadus un ir piedalījies glābšanas operācijās. Bijuši gan veiksmes gadījumi, gan arī situācija, kad nav pagūts cilvēku izglābt. Sergejs to atminas nelabprāt, taču pēc garākas sarunas tomēr dalās pārdomās arī par šo darba daļu.

Noslēdzot Latvijas Radio viesošanos Jūras spēku patruļkuģa komandas ikdienā, ar karavīru piesēžam vēl kuģa salonā – uz galda neliels kuģa ‘’Rēzekne’’ makets, pie sienas sakārti kuģa krustmātes, prezidenta, bruņoto spēku komandiera un aizsardzības ministra portreti, kā arī pulkstenis virs kura piesists pavisam neliels koka krusts, vēl pie citas sienas ierāmēts šampanieša korķis no pudeles, kas pret kuģa bortu sasista pirms pieciem gadiem atklāšanas brīdī.

Jūras spēku virsleitnants Sergejs Kumačevs vēl atklāj, kāpēc izvēlējies tieši karavīra amatu.

"Bērnībā es gribēju kļūt par kapteini civilajā flotē, bet karavīra, virsnieka profesija ir cienīga un vajadzīga Latvijai. Absolvējot vidusskolu, man jau bija pārliecība, ka man jāiet uz Bruņotajiem spēkiem ar Jūras spēku novirzienu," atklāj Sergejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti