Laimas ģimenē latviskā dzīvesziņa ienākusi soli pa solim, bet pārņēmusi visus, un šodien no piecpadsmit ģimenes locekļiem trīspadsmit ir folkloras kopas dalībnieki.
Vairāk nekā pirms 70 gadiem celtajā mājā, kas šķiet izkāpusi no kāda latviešu rakstnieka romāna, tiks svinēti tikpat latviski Ziemassvētki. Saimniece Laima Stepiņa gan nosmej, ka viņas saknēs latviskā ir tikai viena stīga, tomēr tā viennozīmīgi ņēmusi virsroku.
“Jā, mēs tādi īsti latvieši bijām, kaut gan man tēvs nebija latvietis. Bet viņš bija liels Latvijas patriots, un kas tad cits kops latviskās tradīcijas, ja ne mēs paši, un mēs te labi jūtamies, meitas labi jūtas, mazbērni,” saka Laima.
Vakarā, kad sabrauks visas trīs meitas ar savām ģimenēm, pie kopīgā saimes galda būšot piecpadsmit ēdāji. Bet vispirms jāparūpējas, lai svētki ienāktu mājās, tāpēc visi ķeras pie saulīšu un puzuru darināšanas.
Visai lielajai saimei ir vēl kāda kopīga mīlestība – latviskās dziesmas un rotaļas, kam pievērsušies gan lieli, gan mazi. Ikdienā viņi ir dalībnieki folkloras kopā ''Tarkšķi'', kuras vadītāja ir Laimas vecākā meita, un arī šovakar dzejolīšu vietā šeit tiks skandētas tautas dziesmas.
Laimas meita Elīna Beitiņa stāsta, ka visi kopā nepārtraukti “apgūstam kaut kādus jaunus instrumentus, un tad ir jānodemonstrē, ko esam iemācījušies, tad viens spēlē un pārējie dejo”.
Latviskā dzīvesziņa viņi personīgi dod “tādu drošības sajūtu, piederības sajūtu”.
Latvijai Ziemassvētkos ģimene novēl “būt par mīļām mājām mums visiem, lai Latvija sauc visus atpakaļ un nelaiž prom”.
