Jau spēlējoties zem viesistabas galda, gribēju būt televīzijā. Saruna ar Lindu Abu Meri

Linda Abu Meri ir pieredzējusi un profesionāla žurnāliste, kura “Rīta Panorāmā” var uzdot gan asus un āķīgus jautājumus, gan no sirds pasmieties kopā ar kolēģiem. Saruna ar Lindu par bērnību un spēlēšanos zem galda, skatītāju un kolēģu uzticību un to, kas ir vissvarīgākais, ko ziņas var mums visiem dot.

Bērnības atmiņa 

“Man ir tāda bērnības atmiņa. Manos laukos pie vecmammas bija tāds diezgan liels galds viesistabā, zem kura man patika spēlēties, jo bērniem nezin kāpēc patīk spēlēties zem galda... Bet tad, kad es reizēm tur kaut ko darījos zem galda, tad no turienes varēja redzēt televizoru. Tur mana vecmamma vienmēr ziņas skatījās, un tad es tur skatījos – kā es gribētu tur būt! Nopietni! Diezgan ilgs laiks pagāja, bet es tur nonācu,” secina “Rīta Panorāmas” vadītāja.

Linda Abu Meri

No bērnu spēlēm līdz televīzijai ceļš tiešām ir bijis garš, tomēr Linda to mērķtiecīgi sākusi iet jau 9. klasē. “[Toreiz] man bija tikai divas idejas, par ko es domāju. Viena bija žurnālistika, otra bija psiholoģija, kas man arī likās interesanta. Bet tad, kaut kā vēl mazliet padomājot, sapratu, ka tā žurnālistika būs interesantāka, saistošāka,” atceras Linda. Tiesa, viņas pirmais ēters, visticamāk, nebija gluži tāds, kā to būtu iedomājusies meitene, kura gribēja reiz nokļūt tur – ekrānā un kadrā. “Tās bija tik traki!” iesaucas Linda.

“Es pirms tam diezgan ilgi strādāju drukātajā presē, ar televīziju man īsti nebija pieredzes. Tāda fragmentāra bija, bet to īsti neskaitīju, bet tiešajā ēterā man vispār nebija pieredzes,” atminas žurnāliste. “Tāpēc, no vienas puses, biju ļoti saviļņota – iekšā skudriņas skraidīja un bija tā pacilātā sajūta, bet, protams, es ārkārtīgi nervozēju. Protams, bija lietas, ko es nevarēju kontrolēt, piemēram, man ir tāda nervozitātes izpausme, ko tikai pēc tam, noskatoties ierakstu, sapratu – es tā kustinu roku,” stāsta Linda un rāda, kā roka uz priekšu-atpakaļ kustējusies lielā amplitūdā no elkoņa līdz plecam. “Tas izskatījās tik šausmīgi! Bet, nu, tas bija pirmais ēters, sapratu, ka jāatceras rīt roku nekustināt. Bija mazliet labāk, bet vēl mazliet kustējās,” caur smiekliem atceras Linda.

Cēloņsakarības un uzticība 

“Es uzskatu, ka svarīgākais, kas cilvēkam jāiegūst, skatoties “Rīta Panorāmu”, pirmkārt, tās, protams, ir aktualitātes, kas skar mūs visus, bet otrs, protams, arī ir labs garastāvoklis! Jo mēs burtiski ielaužamies cilvēku mājās pulksten pusseptiņos no rīta katru rītu. Es esmu pateicīga cilvēkiem, kuri savu rītu sāk kopā ar mums un pieņem mūs kā tādus savas ģimenes locekļus, dodot iespēju mums fonā runāt, kamēr viņi taisa brokastis vai gatavo kafiju,” savu sajūtu par darbu rīta programmā raksturo Linda. Viņa arī apzinās, ka iespēja vadīt raidījumu un būt raidījuma “sejai” ir ne vien profesionālā snieguma rezultāts, bet arī kolēģu un skatītāju uzticības apliecinājums. “Man tas nozīmē daudz, protams, jo tas liecina par to, ka kolēģi man uzticas, ka skatītāji man uzticas. Un tas uzticības kredīts tiešām ir ļoti, ļoti nozīmīgs, jo tas tev ļauj saprast, ka tas darbs, ko tu dari, ir svarīgs,” atklāj žurnāliste. Linda ir pārliecināta, ka jebkura ziņu raidījuma virsuzdevums ir parādīt un paskaidrot cēloņsakarības, kas ietekmē mūs visus. “Man liekas ir ļoti svarīgi, lai mēs saprastu, kas notiek, lai saprastu, kas notiek valstī, lai saprastu, kas notiek mūsu dzīvē, un vēl svarīgāk ir, lai mēs saprastu, kāpēc tas notiek, un saprastu, kādas ir tam sekas, un saprastu, vai tas mums kaut ko visiem dod, vai tas kaut ko no mums visiem paņem – tās cēloņsakarības,” uzskata žurnāliste.

Patikšana 

“Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem patīk, ka es visu daru ar smaidu. Un tad es esmu dzirdējusi, ka cilvēkus kaitina, ka es tā par daudz smaidu.

"Rīta panorāmas" komanda 2020.gada jūnijā

Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem patīk, ka es runāju nopietni, esmu dzirdējusi, ka cilvēkus tracina, ka es runāju pārāk nopietni, jo kāpēc sievietei ir jābūt tik šausmīgi nopietnai,”

par komentāriem nedaudz ironizē Linda. “Viedokļi ir dažādi, visiem neizpatiksi,” viņa samiernieciski nosaka. Tomēr - kas pašai Lindai patīk un nepatīk savā darbā? Izrādās, kaut ko, kas nepatīk, nemaz nav viegli nosaukt. “Man ļoti, ļoti patīk, man tiešām ļoti labi, neskatoties uz tiem trakajiem agrajiem rītiem. Tas interesantais ir tajā, ka brīdī, kad aiziet mūsu [raidījuma] galviņa, mūsu mūziciņa un pulkstens 6.30 saproti – bāc, tik forši! Un tad arī parādās tas noskaņojums un parādās tā enerģija,” priecājas raidījuma vadītāja.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti