Šogad Latvijā pārdēvētas jau divas ielas. Taču ikdienā, pārvietojoties no punkta A uz punktu B, to nosaukumiem nepievēršam lielu uzmanību. Tikai reti kad aizdomājamies, kādēļ ielai ir tieši tāds un ne citāds nosaukums. Un varbūt tieši tāds pats ir vēl citās Latvijas pilsētās?
Ielu vēsturi zina stāstīt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Zita Pētersone, kas arī savu maģistra darbu rakstījusi par Rīgas ielu nosaukumiem. Pētersonei interesants šķiet stāsts par Elizabetes ielu. „Pēc 1812. gada šai ielai nosaukumu piešķīra par godu Aleksandra I sievai. Jo tas ir saistīts ar kariem pret Napoleonu, kad Aleksandrs pirmais uzvarēja, tad viņš devās atpakaļ caur Rīgu. Tad viņam par godu uzcēla Aleksandra arku, un tā rezultātā arī Rīgā nosauca ielu – Aleksandra ielu, tagadējā Brīvības iela. Un, protams, arī, godinot viņa sievu, Elizabeti Aļeksejevu, vienai ielai tika arī viņas vārds," skaidro Pētersone.
Agrāk Rīgā notika vērienīga ielu paplašināšana un uzlabošana, tādējādi atklājot iepriekš nezināmas lietas. Proti, Rīgā bijis daudz dažādu ielu, kurām bija vienādi nosaukumi. Kā stāsta Rīgas Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis, lai tas vairs neatkārtotos, dibināja komitejas, kas kontrolēja ielu nosaukuma reģistru. Laika gaitā komitejas ir mainījušās arī pastāvošajai varai.
„Var redzēt, ka 1965. gadā ielām nosaukumus ir piešķīrusi Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja. 1991. gadā Rīgas pilsētas tautas deputātu padome ir lēmusi par ielu nosaukumu piešķiršanu, ņemot vērā rīdzinieku vēstulēs izteiktos viedokļus. Un 1996. gadā, piemēram, jau ir bijusi ar izpilddirektora rīkojuma apstiprināta Rīgas domes Kultūras mākslas un reliģijas lietu komiteja, kura lēma par ielu nosaukumu piešķiršanu," klāsta Dombrovskis.
Šobrīd par ielu nosaukumiem atbild Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija septiņu locekļu sastāvā. Tā izvērtē iesūtītos priekšlikumus un sniedz viedokli Rīgas domei, bet deputāti balso par nosaukuma pieņemšanu. Arī pārējās pašvaldībās norit līdzīgs process – gala vārdu pieņem deputāti.
„Ielu nosaukumus Latvijā visus var atrast Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā „kadastrs.lv". Tas ir izdarāms bez maksas ikvienam interesantam, lai pārbaudītu, vai tiešām iela, kurā es dzīvoju, ir oficiāla iela un vai tas ir atzīmēts kartē," stāsta Valsts zemes dienesta komunikācijas projekta vadītāja Arta Platace.
Valsts zemes dienesta uzskaitē ir visas Latvijas ielas. Vietnes kadastrs.lv apkopotā informācija liecina, ka visvairāk Latvijā ir Skolas ielu, bet visiem zināmā Rīgas iela ir krietni mazākā skaitā. Savukārt garākā iela ir Jaunciema gatve Rīgā, kuras kopgarums apmēram ir 16 km. „Piemēram, ciemu Gauja, kas ir Carnikavas novadā, mūsu kolēģi ir atzinuši par ļoti labu vietu īstam zinātniekam, jo te var redzēt, ka ir Hlora iela, Metāna iela, Kālija iela, Nātrija iela, kas arī ir ļoti interesanti. Tur arī ir Ņūtona iela, Ozona iela... es pat nevaru beigt klāstīt šos ielu nosaukumus," saka Platace.
Latvijā ielas ir ar visdažādākajiem nosaukumiem. Tās ir nosauktas gan pilsētu vārdos, gan gadalaiku nosaukumos. Piemēram, Latvijā no visiem četriem gadalaikiem visvairāk ir Pavasara ielu, bet vismazāk Ziemas ielu. Tāpat ielas tiek godātas dažādu dzīvnieku vārdos. „Piemēram, mums Latvijā ir sešas Kurmju ielas, 12 Zirgu ielas, 10 Lapsu ielas, 34 Strazdu ielas, ir pat viena Sunīšu iela, tāds kārtīgs suns nav, bet ir sunītis, jā un arī 14 Bebru ielas. Kā mēs iepriekš smējāmies, tad Mednieku ielas ir 35, kas ir vairāk nekā dzīvnieku," uzskaita Platace.
Taču nereti gadās, ka ielas pārdēvē. Šogad līdz 1.novembrim ir pārdēvētas divas ielas. Kādreizējā Dumbrāju iela Ikšķilē pārsaukta par Ziedoņa ielu un kādreizējā Bundžu iela Lapmežciemā tagad ir Saules iela.
Latvijas ielas visbiežāk nosauc, pamatojoties uz vārdiem, kas pēc iespējas pilnīgāk raksturo attiecīgās vietas īpatnības vai atrašanās vietu. Tāpat populāri ir ģeogrāfisko vietu vārdi, Latvijas floras vai faunas pārstāvju vārdi, kā arī ievērojamu cilvēku personvārdi.
