Dejotājs un Mežaparka estrādes būvnieks Raitis Nikolajevs: Dziesmu svētki jāpamēģina katram!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šovasar atjaunotajā Daugavas stadionā un paplašinātajā Mežaparka estrādē notikušo Dziesmu un deju svētku tapšanā gan kā būvnieks, gan kā ilggadējs dejotājs roku pielicis elektrisko sistēmu inženieris Raitis Nikolajevs – Latvijas Radio cikla “Cilvēks ziņu virsrakstos” šī stāsta varonis.

Par viņu Latvijas Radio Ziņu dienests stāsta ciklā “Cilvēks ziņu virsrakstos”, kurā gada beigās atskatās uz šā gada lielākajiem notikumiem sabiedrībā, kas dominējuši ziņu virsrakstos, bet meklē cilvēkus aiz šiem virsrakstiem, kuru stāsti notikumiem piešķir papildu krāsu.

Dejotājs un Mežaparka estrādes būvnieks Raitis Nikolajevs: Dziesmu svētki jāpamēģina katram!
00:00 / 07:27
Lejuplādēt

Ar Raiti Nikolajevu iepazināmies Mežaparka estrādes pirmā posma spāru svētkos vēl pērnruden. Viņš būvlaukumā bija atbildīgs par elektrotīkliem un piebilda, ka šis projekts viņam ir īpašs, jo pats ir ilggadējs dejotājs un svētku dalībnieks.

„Tautas dejas dejoju jau no pirmajām klasēm, kad mamma bija deju audzinātāja,” atklāj Raitis.

Gadu vēlāk ar Raiti Nikolajevu tiekamies viņa birojā līdzās Jaunajam Rīgas teātrim, kuru pašlaik pārbūvē uzņēmums „ReRe Būve”. Tā ir Raita darbavieta jau vienpadsmito gadu. Viņš ir elektrisko sistēmu darbu vadītājs un pērn saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kategorijā „Gada inženieris”. Raitis ir no Riebiņu novada, pabeidzis Preiļu Valsts ģimnāziju.

„Rīgā sāku studēt Rīgas Tehniskajā universitātē Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Sākumā es pat nebiju domājis iet uz tādu novirzienu, vairāk sliecos studēt ekonomiku. Bet, pētot, kas varētu būt perspektīvāks nākotnē, ļoti lēca ārā, ka būs vajadzīgi inženieri un ka tur darbs vienmēr būs. (..) Pabeidzot elektrības līnijas, bija skaidrs, ka pēc tam vari apgūt jebko, ja esi izgājis cauri tam fizikas ārprātam,” viņš smaida.

Paralēli studijām Raitis turpināja arī dejot – iestājās gan ne savas augstskolas tautas deju kolektīvā, bet pie „konkurentiem” – Latvijas Universitātes „Dancī”.

„Draugi arī gāja uz to atlasi un tika paņemti, bet beigās nepalika. Bet es kā apzinīgs cilvēks – ja esmu atnācis, tad daru. Un tā es no tās dienas nākamās 12 sezonas nodejoju!” saka Raitis.

Paralēli dejošanai apgriezienus uzņēma arī Raita profesionālā karjera.

„„Rīga Plaza”, Rīgas Krievu teātris, „Galerija Rīga”, [Nacionālā] bibliotēka, Valsts ieņēmumu dienests, Nacionālais mākslas muzejs, Stradiņi [slimnīcas jaunais korpuss], Mežaparks, tagad – Jaunais Rīgas teātris,” savus objektus uzskaita Raitis.

Un izrādās, ka strādāt Dziesmu svētku estrādē, nevis citā piedāvātajā objektā, Raitis Nikolajevs izvēlējies tieši tādēļ, ka pats jau ilgus gadus ir dziesmu un deju svētku dalībnieks.

„Nebija svarīgi, vai būs grūti un ka termiņu dēļ būs jāstrādā ļoti ātri. Tas bija iekšējo sajūtu dēļ – kā bijušais tautas deju ansambļa „Dancis” dejotājs gribēju kaut ko atstāt mantojumā tieši Dziesmu svētku sakarā tādā valsts mēroga objektā,” atzīst Raitis.

Bijušā dejotāja statusā Raitis ir kopš pagājušajiem svētkiem, jo dejošanu augsta līmeņa jauniešu kolektīvā kļuvis arvien grūtāk apvienot ar ģimeni un spraigo darba ritmu.

Šogad pirmo reizi viņš deju lieluzvedumā bija skatītājs. Pats piedzīvojis arī nelaimīgo stāvēšanu rindā, biļeti beigās dabūjis no deju draugiem.

„No vienas puses, gribējās būt starp dejotājiem. Bet es apzinājos, kāds darbs ir jāiegulda, cik stundas un dienas ir jāpavada mēģinājuma zālēs, lai varētu būt pirmajās rindās stadionā vai noslēgumā Mežaparkā. No otras puses, bija liels prieks un lepnums būt klāt un to visu skatīties no malas,” saka Raitis.

“Protams, man pašam zinot tās dejas, varbūt būtu gribējies, lai tiek iekļautas populārākas un mums zināmākas dejas un mūzika. Tas varbūt būtu bijis vēl emocionālāk, jo šoreiz tiešām bija ļoti daudz jaunas mūzikas. Bet jā, no skatītāju rindām noskatīties koncertu pilnībā ir pavisam citādāk, nekā ja tu esi uz laukuma un dejo pats,” atzīst Raitis.

Mūsu saruna ar Raiti Nikolajevu turpina balansēt starp svētkiem un būvniecības detaļām. Mežaparka estrādes pārbūvē grūtākais esot bijis saspringtais termiņš, uz maiņām strādājuši arī lielā salā. Vai pēc tam nācies labot arī kādas kļūdas?

„Es varbūt tās nesauktu par kļūdām, jo būvējām pēc projekta. Bet, izbūvējot sakaru kanalizāciju, bija posmi, kuros attālumi starp komunikāciju akām bija pārāk lieli, tāpēc bija grūti izvilkt vājstrāvas kabeļus. Bet mēs to izrunājām ar projektētājiem, un estrādes pārbūves 2.kārtā tiks ieliktas papildu akas, lai kabeļu montāža būtu vieglāka,” stāsta Raitis.

Savukārt par svētku laikā sociālos tīklus aplidojušajām bildēm ar ūdenī mirkstošiem kabeļiem Raitis saka – pareizi izolētiem kabeļiem atrasties ūdenī nav nekas neparasts.

„Tāpat kā jebkurā „Lattelecom” sakaru kanalizācijā uz ielas – akās ir caurumi un lietus tajās visās tek iekšā. Bet, ja kabelis ir vienā veselumā, tas varbūt ūdenī, sniegā, ledū, dubļos – tam nav nekādas ietekmes,” skaidro inženieris.

Kā estrādes būvnieks Raitis vēroja arī dziesmu svētku noslēguma koncertu Mežaparkā. Un līdz galam tikai uz dziesmām koncentrēties nevarēja.

„Bija jādomā, vai tiešām viss pareizi strādā, vai inženieri, kuri apkalpo sistēmu, visu ir izdarījuši pareizi. Vai ir ieslēguši tādu un tādu automātu, vai ir kaujas gatavībā ugunsgrēku atklāšanas sistēma un dīzeļģeneratori pagaidu apgādei, lai nebūtu pārtraukuma tīklā. Kad kopā ar sievu jau gājām uz sēdvietām, es vēl visu laiku grozījos apkārt un stāstīju – te ir šis, te – tas, ja gadījumā notiks tā, tad būs jādara tā… Darbojos jau gandrīz kā tāds ekskursiju vadītājs,” saka Raitis.

Kamēr par atgriešanos dejotāju rindās Raitis Nikolajevs pagaidām vēl tikai domā, šogad izdevies sasniegt citu mērķi – noskriet maratonu. Bet joprojām „kājās” esot arī daudzas dejas, ko varētu nodejot kaut nakts vidū.

Mīļākā deja? „Man kā latgaļu izcelsmes puikam ļoti patika „Meitu māte”. Vispār jau latgaļu tautas dejas un mūzika ir ļoti emocionāla, tai ir tāds īpašs spēks. Un vēl viena ātra un dinamiska deja, kas man ļoti patika, ir „Visapkārt Rīgai braucu”, ko jau savas dzīves nogalē mūsu mēģinājumu zālē uzlika zelta fonda turētājs Uldis Žagata. Viņš šo deju veltīja mums,” saka Raitis.

No Mežaparka estrādes Raita Nikolajeva inženiera darbs pārcēlies uz Jauno Rīgas teātri Lāčplēša ielā. Un atklājas, ka arī tas viņam ir visnotaļ personisks projekts.

„Šis projekts arī man ir dvēselei, iekšējās kultūras līmeņa paaugstināšanai, ja tā var teikt. Ar sievu esam lieli Jaunā Rīgas teātra fani, esam bijuši uz daudzām izrādēm. Sieva savulaik arī strādāja Jaunajā Rīgas teātrī. Ja man kā dejotājam bija svarīgs Mežaparks, tad arī teātrim ir sava vieta sirdī. To būtu jauki realizēt un atkal atstāt kādu mantojumu šī objekta celtniecībā,” stāsta Raitis.

Nākamie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiks 2023.gadā, kad tie atzīmēs 150 gadus. Būvdarbi Mežaparka estrādē pašlaik turpinās ar jaunu dziedātāju tribīņu celtniecību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti