Bezatkritumu dzīvesveidu ģimene sāka piekopt pirms pusotra gada – tad, kad vēl dzīvoja dzīvoklī Rīgas centrā. "Mēs vienkārši pateicām – no šodienas mēs nepirksim lietas iepakojumos un atbrīvojamies no tās, kas, teiksim, zem izlietnes, tā kopējā miskaste.
Mēs atbrīvojāmies, un tad mēs sākām meklēt, kurās vietās var nopirkt produktus, kas nav sapakoti," stāstīja Andis Arnicāns.
Rīgā tas bijis vienkāršāk – ir Centrāltirgus, kur var iegādāties sveramos produktus savā iepakojumā, ir daudzi mazi veikali, kas to piedāvā, Cēsīs ir sarežģītāk, bet ne neiespējami. Daļu preču pērk Valmierā, daļu ved no Rīgas. Uz veikalu viņi dodas ar saviem maisiņiem un saviem traukiem.
"Tad, kad mēs ierodamies mājās, produktus no auduma maisiņiem mēs ieliekam iekšā šādās tā kā trīslitru burkās, kurās mēs arī ļoti forši varam uzglabāt, un nekādas kodes nesametas iekšā, un tad ikdienā vienkārši ņemam no šīm burkām, maisiņos neko neuzglabājam," norādīja Andis.
Un zīmīgi, ka šo pašu filozofiju viņi attiecina ne tikai uz pārtikas, bet arī pārējām precēm, piemēram, higiēnas līdzekļiem vai sadzīves ķīmiju. Un to, ko nevar iegādāties bez iepakojuma, pagatavo paši.
Paši iemācījušies gatavot daudzas lietas, tostarp zobu pastu, ko par labu atzinuši vairāki higiēnisti, arī zobārsti. Paši taisa arī savu dezodorantu un ziepes.
Visas tam vajadzīgās sastāvdaļas tiek iegādātas bez iepakojumiem. "Piemēram, sejai mēs izmantojam sejas eļļu, ko es pati taisu un pērku bez iepakojuma, arī stikla iepakojumā," stāsta Laura Arnicāne.
Nav tā, ka saimniecībā vispār nav atkritumu, taču to ir maz – divos mēnešos puskonteiners, taču pamatā tajā ir bērnu autiņbiksītes, turklāt videi draudzīgās, kas sadalās. Arī no tām ģimene atteikusies – izmanto mazgājamos autiņus šobrīd. Līdz ar to atkritumu varētu būt vēl mazāk. Pārējais komposta kaudzē, kas jau vēlāk noder dārza mēslošanai.
