Abu koka namu vietā vairs nav nekā. Vizmai šis klusums dur ausīs. "Vienmēr tur bijuši trokšņi, dziedāšana, un kautiņi, kāzas, bēres. Un tā māja nodega, un tāds klusums. Liekas, tik neparasts. Brīnos. Neviens nerunā. Ļoti savādi," stāsta Vizma.
Tieši Vizma pirms trim gadiem liktenīgajā augusta naktī izsauca ugunsdzēsējus, jo Buru ielā dega koka nami. Pēcāk viņa bezpalīdzīgi skatījās, kā uguns pārmetas uz viņas jumtu. Pēc piedzīvotās ugunsnelaimes viņa kļuvusi daudz vērīgāka.
"Ja kāds smēķē un var aizdedzināt to kūlu. Un var atkārtoties tas ugunsgrēks. Tā kā tās mājas ir tiesvedībā, neviens nerūpējās par to. Mēs paši noraujam divu metru attālumā tos sausos, lai neatkārtojas nelaime," norāda pensionētā bibliotekāre.
Piedzīvotā nelaime nav aizmirsta, jo pelējums pēc salietā ūdens redzams joprojām.
"Žēl, ka tās, kas uz krītpapīra, ir salipušas un gājušas bojā. Joprojām šķiroju. Pelējums jānoslauka, katra lapa jāpārbauda. Jāsaliek, lai varu atrast. (..) Grāmatas ir visas, lielākoties izdevās saglābt, ir vērtīgas un mīļas. Jā, ir sabojātas arī. Es smejos, ka pārdošanai neder, tikai lietošanai," stāsta kundze.
Pateicoties daudzu ziedotāju atbalstam un arī atbildīgo iestāžu neticami ātrai rīcībai, Vizmai atkal ir jumts virs galvas.
"Ar ļoti lielu pateicību atceros visus, kas dalījās ar mums mūsu nelaimē. Gan ugunsdzēsējus, policistus, kas sargāja, strādniekus, kas visu palīdzēja novākt. Tagad jau tā datu aizsardzība, nedrīkst saukt uzvārdus, bet pateicos Jānim un Danielam, paldies tiem, kas ziedoja naudu," viņa saka.
Nodegušo un nojaukto ēku vietā tagad apkaimes ļaudis liek savus auto. Vizma visu savu laiku un lieko naudu tērē grāmatām. Tās ir viņas mūža mīlestība.
KONTEKSTS:
2015.gada 19. augustā ugunsnelaime piemeklēja Buru ielas ēkas Rīgā. Pilnībā nodega neapdzīvotais Buru ielas 9. nams. Uguns pārsviedās arī uz blakus māju Buru ielā 11 un nopostīja mājas jumtu. Šīs mājas jumta istabiņās jau gadu desmitiem pieticīgos apstākļos dzīvoja divas sirmas kundzes, tostarp Vizma Grundule, kura namā dzīvo jau kopš dzimšanas.
