Balvu novada «Kronīšos» sien sieru, cep maizi un lepojas ar Latgales karogu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 1 mēneša.

Balvu novada Briežuciema pagasta māju "Kronīši" saimnieki Vija un Jāzeps Jermacāni savā piemājas saimniecībā kopā ar pieciem bērniem audzē cūkas, govis un graudus. Tāpat saimniece cep maizi un sien sieru, un to labprāt māca arī mājas viesiem. "Kronīšos" ciemojās Latvijas Radio raidījums "Latvijas stāsti Latvijas simtgadei".

"Katram kārtīgam latgalietim pie mājas ir Latgales karogs," pārliecināti nosaka māju "Kronīši" saimnieks, kurš lepojas ar savas mājas karogu. "To man uz 50 gadiem uzdāvāja īsts latgalietis, Baltinavas vidusskolas patriots un direktors Imants Slišāns."

Māju "Kronīši" saimnieki abi strādā algotu darbu - Vija Jermacāne ir skolotāja, bet vīrs Jāzeps Jermacāns – autovadītājs. Lielā un strādīgā ģimene dzīvo Briežuciema pagasta Štikunovas ciemā.

No sešām mājām viena tukša

"Mūsu ciemā ir sešas mājas. Vispār mums šeit - Štikunova, Breksene - ir diezgan apdzīvotas. Bet tanī pašā Briežuciema pagastā ir ciemi, kur vairs nav neviena iedzīvotāja. Štikunovas ciemā ir viena tukša māja," stāsta Jāzeps Jermacāns.

Viņš norāda, ka Briežuciema pagasta iedzīvotāji pārsvarā nodarbojas ar lauksaimniecību – audzē labību, tur lopus.

"Uz nomu [lauksaimniecības zemes] vairs nevar sarunāt neko, jo visa zemīte ir apstrādāta," zina teikt māju "Kronīši" saimnieks.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Viensētu "Kronīši" 20.gadsimta sešdesmitajos gados nopirkusi Jāzepa Jermacāna māte, kura vietējā skolā bijusi tehniskais darbinieks, bet tēvs bija brigadieris, kurš lielāko mūža daļu nostrādāja lopkopībā.

"Visu savu bērnību atceros tikai pa ganiem, tur arī ar traktoru iemācījos braukt. (..) Tad tehnika jau bija katra puikas sapnis,” stāsta saimnieks, norādot, ka "šoferē" jau kopš 12 gadu vecuma.

Savukārt Vija Jermacāne dzimusi sešus kilometrus no Briežuciema – Baltinavā. Māte bijusi slimnīcā sanitāre, bet pārsvarā slaucēja. Tētis strādājis par traktoristu un kombainieri, kuru trīs bērnu ģimene agri zaudēja.

Ugunsgrēks "Kronīšos" – laime nelaimē

Vecajai "Kronīšu" mājai saimnieki piebūvējuši vēl vienu istabu, bet 2001.gada ziemā māja nodegusi.

"Ilzītei tad bija viens gadiņš tikai. Laimīgā kārtā viņa bija autobusā kopā ar Jāzepu. Tad, kad mēs no skolas braucām, viņš veda bērnus, un es arī no skolas braucu un tad mēs ieraudzījām, ka tā māja deg," stāsta Vija Jermacāne.

Tobrīd ārā valdīja liels sals - mīnus 25 grādi, piebilst Jāzeps Jermacāns. "Sabrauca pažarnieki, viņiem tas ūdens aizsala un ūdeni nav kur ņemt (..)," stāstīja Jāzeps Jermacāns.

Jaunā māja "Kronīšos" uzcelta nākamās vasaras laikā, bet līdz tam ar pajumti izlīdzējuši kaimiņi.

"Viņi mūs ielaida savā pirtiņā. Tur bija pirts, kur turpat varēja arī pagulēt. Tad mēs nospriedām, ka mums jaunajā mājā būs tāpat - pirts istabā," teica Vija Jermacāne.

Kā tagad atzīst abi "Kronīšu" saimnieki, ugunsgrēks vienlaikus bijis laime nelaimē. "Bērni gribēja katrs savu istabu. Vecās lauku mājās ir tikai divas lielas istabas, un tagad bērniem ir savas istabas," tā viensētas saimniece.

Piemājas saimniecība – liels atspaids

Lai arī abi saimnieki strādā algotu darbu, piemājas saimniecība ir liels atbalsts. Samniecībā 70 hektāros zemes audzē graudus, tur desmit cūkas un trīs govs. Piens tiek nodots pārstrādei citviet, gan izmantots dažādu piena produktu gatavošanai pašmājās.

"Mums viss ir bioloģiskais, ar ķīmiju mēs nestrādājam (..) Ķīmiju lieto tikai ļoti mazos apmēros, jo ķīmija dārgi maksā," skaidro Jāzeps Jermacāns.

No pašu iegūtās cūkgaļas saimniecībā top dažādi gaļas produkti. "Gaļu žāvējam, desiņu kādu uztaisām, to pašu tušonku," piebilst saimnieks. Tāpat "Kronīšos" no pašu govīm izslauktā piena sien sieru.

"Paldies vīramātei, kas mani iemācīja," stāsta "Kronīšu" saimniece, norādot, ka arī viņas mamma mācījusi siet sieru, bet vīramātes tomēr esot labāks - tas ir "stingrāks un garšīgāks nekā citi".

Vēl "Kronīšu" saimniece cep baltmaizi un rupjmaizi, un šī prasme arī iegūta no vīramātes. Iepriekšējā mājā bijusi veca maizes krāsns, bet jaunajā uzbūvēta āra virtuvīte ar maizes krāsni. Maize top no miltiem, kas iegūti no pašu audzētiem graudiem.

"Nu nopirkām veikalā vienu maisiņu rudzu miltu. Sieva iejauca mīklu, bet tāda pļocka vien sanāca. Pēc tam samalu savus miltus un maize kā maize," tā saimnieks.

Māca arī citiem siet sieru un cept maizi

"Kronīšu" saimnieki iesaistījušies Briežuciema pagasta Amata meistaru centrā. Tas izveidots, lai tūristi varētu iesaistīties aušanā, alus brūvēšanā, maizes cepšanā, siera siešanā. Vija Jermacāne padomus, kā siet sieru un cept maizi, savās mājās sniedz piekto gadu.

"Pārsvarā brauc ģimenes ar bērniem, kuri tiešām grib darboties līdzi - paši mīcīt maizi, samest krāsnī maizīti un papildus varam arī sieru sasiet, uz ugunskura kādu zupu uzvārīt," teica saimniece.

"Kronīšu" saimnieki atzīst, ka mājas dvēselīte ir vecmamma, kura gan putru vāra, gan dara citus mājas darbus, dod padomus un pamāca.

"Tad, kad esi jauns, varbūt tad neapzinies, ko dzīvē īsti gribi. Tad kaut ko neizdara, neiemācās. Arī es tāda pati biju (..). Tagad, kad pašai daudz kas jādara, tad visu iemācījos. Vīramāte bija tā, kas klāt stāvēja, iemācīja un palīdzēja," sarunas noslēgumā nosaka Vija Jermacāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti