Arturs ir dzimis netālu no Bauskas, bet Somijā pirms 13 gadiem nonācis nejauši – vispirms atbrauca sieva Sintija, lai studētu projektu vadību, pēc kāda laika arī Arturs, un galu galā abi palika uz dzīvi tur.
Veiksmes stāsts
Alus darīšanas prasmes Arturs iepazinis jau Latvijā, bet pilnveidojis pie labākajiem alus meistariem Vācijā. Pateicoties vietējo uzņēmēju atbalstam, nu latvieša darinātais alus nopērkams gan Lapzemes lielveikalos un smalkākajās viesnīcās, gan krodziņos. “Manās rokās ir gan pats vārīšanas process, tāpat arī uzņēmuma vadīšana, jo mans amats šeit ir gan direktors, gan alus meistars," stāsta Arturs.
Runājot par veiksmes formulu, Arturs min sociālo tīklu, kas bija gatavs viņu pieņemt, paša zināšanas un pieredzi, kā arī biznesa partneri, kam ir gan kontakti, gan saprašana, kā veidot biznesu Somijā.
Viņa uzņēmums gadā saražo aptuveni 450 000 pudeles. Somijā viņa alu atpazīst kā Lapzemes brūvējumu.
Arturs stāsta, ka pirmais alus tika likts brūvēties 2016.gada jūlijā, un jau tā paša gada 1.septembrī bija veikalu plauktos.
Arturs atdzīvināja pusgadsimtu aizmirstas tradīcijas, jo tieši pirms tik ilga laika Somijā, Ziemassvētku vecīša pilsētā Rovaniemi, pārstāja brūvēt alu. “Pirms 50 gadiem pēdējais mērs brūvēja pēdējo alu šeit, un tad, kad viņš bija šeit atklāšanā pie mums, varēja redzēt, ka no sirds priecājas par to, ka ir atgriezušās tradīcijas šeit. Tikai liels jautājums viņam bija – kāpēc tas bija jāizdara latvietim?!”
Ģimeniskās vērtības
Uzņēmējs augstā godā tur ģimeniskās vērtības - kopīga sportošana un kopīgas maltītes ir ģimenes rituāls, un, lai pavadītu vairāk laika ar bērniem, Arturs nereti ceļas četros, ievāra alu un pēcpusdienā steidz uz mājām.
“Mājas - tās nav sienas, tā ir ģimene, tas, kas ir apkārt," saka Arturs.
Viņaprāt, ar savu darbošanos viņš rāda bērniem piemēru: “Šis ir tas veids, kā arī komunicēt ar saviem bērniem, kā var pelnīt naudu – viens ir iet uz darbu un nākt no darba mājās un saņemt par to katru mēnesi zināmu summu, vai arī darīt to, ko grib, to, kas patīk, un pelnīt tādā veidā vēl arī naudiņu.”
Arturs stāsta, ka viņu nomierina Somijas daba un tāles, tas arī varētu būt viens no iemesliem, kādēļ viņš pārcēlās no Rīgas uz Somijas ziemeļiem. “Redzēt tālu, redzēt to klusumu, mieru vai dzirdēt to klusumu un mieru. Varbūt tas ir tas, kāpēc es aizmuku no lielpilsētas. Astoņi gadi [pagāja] Rīgā. Man nav nekas pret Rīgu, fantastiska pieredze. Droši vien būtu turpinājis tur dzīvot, bet šeit ir lielāks miers, zaļāks, klusāks, drošāks varbūt.”
