Uz garā saimes galda - koferis. Mamma Ancei parāda katru lietu, ko tajā ieliek - pastaliņās ir vārdiņš, saktiņa.
Ance atzīst, ka pēc Rīgas dzīves neskumst.
Kad Ance gāja sagatavošanas grupiņā, ģimene pārcēlās no Rīgas uz Preiļiem. Tagad viņu mazā laimes zeme ir šeit – lauku mājā, kur vēl daudz darba darāma, lai tā būtu apdzīvojama.
“Mēs negribējām bērnus laist Rīgā skolā! Man tas liekas neiespējami,” stāsta Ances mamma Inita Onužāne.
Rīgā Initai katru rītu vajadzēja pusotru stundu, lai Anci un Martu aizvestu uz dārziņu un paspētu uz darbu bankā. Sastrēgumi, stress. Ar vīru nolēma, ka uz skolas laiku bērniem jābūt daudz mierīgākā vidē - ne Rīgā!
“Tur nav brīvības! Rīgā bērni kā piesieti mums! Jāaizved, jāatved,” stāsta Onužāne.
Meitas uzstāšanos ģimene skatīsies televīzijā. “Jā, cerēsim, ka pievilks tuvāk,” saka mamma.
Deju kopas “Gaidas” lielie dejotāji izauguši. 12.klase pabeigta, izlaiduma balle nodancota. Topošais robežsargs, policists un inženieris dejo ar topošo ārsti, juristi, ekonomisti. Dokumenti augstskolās iesniegti. Bet mazajiem dejotājiem, arī Ancei, viss vēl priekšā. Tikai sestdien jāceļas agri! Piecos jau jābūt autobusā, lai dotos uz svētkiem!
