Sportists gan atzīst, ka Latvijas dzimšanas dienu vairāk skaita no pirmās Latvijas laika un ģimenē vairāk svin 18. novembri. Taču vienlaikus Kristaps priecājas, ka viņam bijis jādzīvo tikai neatkarīgā Latvijā un valstij novēl arvien pilnveidoties.
Viņš stāsta, ka piedzima jau brīvā Latvijā. “Bet biju tik maziņš, ka neko neatceros; domāju, ka tiem, kas piedzimuši gadu agrāk, sajūtas ir tādas pašas kā man, jo arī viņi neatceras, kāda bija Atmoda un dzīve Padomju Savienībā,” saka Kristaps.
“Esmu priecīgs, ka dzimis brīvā Latvijā, bet neesmu runājis ar vecākiem par šo laiku, no citiem esmu dzirdējis, kuri bija uz barikādēm,” atzīst sportists.
Viņš stāsta, ka starptautiskajās sacensībās uzsver, ka nāk no Latvijas, un “tagad jau vairs nav tā kā agrāk, kad, pasakot, ka esi no Latvijas, visi domāja, ka tā ir Krievija”. Un “slam dunk” vidē noteikti zina, kur ir Latvija, “to es esmu parādījis pēdējos gados”, saka Kristaps.
4.maiju viņš gan nekā īpaši neatzīmē, vienkārši cenšas brīvdienu pavadīt ar draugiem.
“Vienaudžiem varētu novēlēt nedomāt, ka viņiem jau ir 25 gadi, jo tas ir tikai sākums, un tas pats arī Latvijai - tikai sākums, daudz gadu priekšā attīstīties un pilnveidoties,” novēl Kristaps.
