Tagad "Sauleskalnā" ir ne tikai pirts un viesu mājas, bet arī izveidota Saules taka ar latviskām zīmēm, futbolgolfa laukums, bet dīķī var spēlēt kanopolo. Ievas lepnums ir Amatu māja, kur viņa vada radošās darbnīcas keramikā, māca gatavot ķistus un puzurus, cep rupjmaizi. Atpūtas kompleksam piešķirta kultūras zīme "Latviskais mantojums", un pērn tas atzīts par gada uzņēmumu Ropažu novadā.
"Stiprie cilvēki ir tie, kas nebaidās, dara un nečīkst, jo mums ir gana daudz cilvēku, kas čīkst un vaino visus – valdība ir vainīga un kaimiņi ir vainīgi, un vecāki ir vainīgi, bet paši nedara neko, lai būtu savādāk. Tie, kas ir stipri, tie iet, dara un nečīkst.
Es domāju, ka mans vīrs ir ļoti stiprs cilvēks, viņš patiešām nebaidās riskēt, nebaidās iet un darīt pats, nebaidās arī mani un bērnus iesaistīt," vērtēja Ieva.
Ieva un Jānis atpūtas kompleksu "Sauleskalns" Lielās Juglas krastā sāka veidot jau pirms 20 gadiem. Zaķumuiža ir Ievas dzimtā puse.
"Kādreiz, vācu laikos, tas bija ciemats, kas saucās Valdenrode – meža ceļš, bet tad, kad latviskoja visus nosaukumus, kāds izdomāja, ka būs Zaķumuiža. Nē, nu, viņi te skraida arī, bet stirnu ir vairāk," atzina Ieva.
Viņa arī atminējās, ka viņas bērnībā pa Lielo Juglu devās ļoti daudz laivotāju, un bieži vien vienā no straujajiem upes līkumiem laivotāji apgāzās. Ņemot vērā, ka mobilo telefonu tolaik nebija, laivotāji devās uz tuvumā esošo Ievas māju, lai sasildītos un sazinātos ar cilvēkiem, kas viņiem vēlāk atbrauca pakaļ.
Ieva kļuva par vizuālās mākslas skolotāju, nostrādājot šajā profesijā vairākus gadus, taču tagad visu savu laiku velta "Sauleskalnam".
Savukārt Jānis nāk no Katlakalna. Arī viņš uzauga lauku mājās, kur darāmo darbu netrūka. Gan viņa vectēvs, gan tēvs bija namdari un galdnieki, tāpēc arī viņš pats kļuva par namdari. Šīs prasmes lieti noder, attīstot atpūtas kompleksu.
"Ideja, liekas, bija jau bērnībā, ka man vajag savu kafejnīcu. Kafejnīcas nav, bet ir viesu māja," stāstīja Jānis.
"Kad mēs ar Jāni iepazināmies, starp viņa citām lietām un dokumentiem atradu tādu zīmējumu ar māju, ar uzrakstiņu uz tās. Kad jautāju viņam, kas tas ir, viņš teica – tā ir mana kafejnīca, es te projektēju. Tas bija mazliet bērnišķīgi un uzjautrinoši, bet reāli viņš kaut ko līdzīgu realizēja," piebilda Ieva.
Zemi, uz kuras atrodas viesu nams, Jānim un Ievai iedalīja vecāki. Īpašums bijis plašs, taču nekopts, ģimenei nebija arī biznesa plāna, ko iesākt.
"Tad, kad mēs jau darbojāmies kādus gadus, pat radi teica – mēs neticējām, ka jums te kaut kas izdosies, – nu kurš te brauks? Bet, redz, ka to cilvēkiem vajag un brauc," stāstīja Ieva.
Šobrīd Ieva savas skolotājas prasmes pielieto, vadot darbnīcas amatu mājā. Skolēni ekskursiju grupās pie viņas dodas apgūt dažādas prasmes un latviskās tradīcijas. Ieva vada meistarklases arī keramikā un puzuru gatavošanā.
"Amatu māja ir kārtējais Jāņa roku darbs. Ne jau viņš viens to paveica, protams, viņam nāca arī palīgi, bet te pirms tam bija tāda veca, veca, domāju, no pirmās Latvijas laikiem, klētiņa. Visi guļbaļķi, griestu dēļi un sijas, – tas viss ir vecais, bet lielu daļu ēkas nācās no nulles uzcelt," stāstīja Ieva.
Vēl visi "Sauleskalna" apmeklētāji var iepazīties arī ar latviskajām zīmēm Saules takā, paralēli iepazīstot dažādus putnus, kokus un dabu, kā arī aktīvi darboties futbolgolfa laukumā vai laivojot pa Lielo Juglu.
Nākotnē saimnieki cer, ka viesu mājā darboties turpinās viņu meitas, kas šobrīd vēl studē Rīgā, baudot pilsētas dzīvi.
