Jaunietis jau kopš bērnības bijis ļoti aktīvs un muzikāls, lai gan interesēs ietilpa viss, kas bija saistīts ar kultūru – koris, tautas dejas un teātris. Arī ļoti labi mācījās. Grūtības sagādāja tas, ka nevarēja atrast sev draugus vienaudžu vidū – visu bērnudārza un pamatskolas laiku viņš runāja vai nu ar mazākiem bērniem, vai ar pieaugušajiem, kas patiesībā tikai pastiprināja vientulības sajūtu.
Ģimene nebija bagātākajām, tomēr vecāki vienmēr centušies sniegt labāko no visa.
Viņi ar māsu jau kopš sākumskolas patstāvīgi vasarās pelnīja naudu, lai samaksātu par skolas piederumiem.
Tas ir attīstījis darbaspējas, kas palīdz arī tagad, jo Dāvids kopš vidusskolas beigšanas cenšas pats sevi uzturēt Rīgā. Liela noslogotība atstāja sekas uz veselību – vidusskolā sākās epilepsijas lēkmes.
Šogad Dāvids sācis studēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Kompozīcijas nodaļā. Pašlaik paralēli studijām viņa aizraušanās un liela vēlme ir mūzikas pedagoga darbs – gan privāti, gan skolā. Viņa viena no lielākajām dzīves dāvanām bijusi tā, ka vienmēr veicies ar skolotājiem, īpaši mūzikas skolotājiem visos līmeņos, tāpēc jaunietis vēlas turpināt iesākto darbu.
"Dzīvei nav melnraksta"
