Latviju iepazinusi, pateicoties mīlestībai, un varbūt tāpēc arī pret mūsu zemi, tāpat kā pret stalto latviešu puisi, viņas sirds ir pilna siltas mīlestības. Un mīļākais ēdiens, esot Latvijā, ir vīratēva ceptās plānās pankūkas!
"Man viss, kas saistīts ar Latviju, sākās caur mīlestību. Man nebija domas kaut ko iegūt vai sasniegt, sadarbojoties ar šo valsti, kāds bizness vai tamlīdzīgi. Bija mīlestība, un tad caur to iepazinu Latviju. Un noteikti arī tad, kad jau būšu vecmāmiņa, es turpināšu iet Seulā uz Latvijas Republikas vēstniecību, uz Neatkarības dienas svētkiem un aplaudēšu visiem, kas būs veltījuši sevi attiecību veidošanai starp Koreju un Latviju. Jo es nu esmu daļa no latviešu saimes!" uzsver Kalama.
Divas svarīgākās dienas gadā – latviešu svētki
Patiešām, divas dienas gadā korejietei Kalamai Kimai Rozenfeldei un viņas vīram, latvietim Jānim Rozenfeldam, ir svētas – Jāņi un 18. novembris. Kalama saka – "mums kā latviešu ģimenei". Lai gan abi daudz strādā un Kalamai kā Korejas nacionālās raidsabiedrības producentei turklāt darbs ir visai neprognozējams, bez noteikta darba laika, šīs divas dienas viņa vienmēr izkārto brīvas: "Kā korejietei, kas precējusies ar latvieti, man ir divas īpašas dienas, par kurām citi korejieši nezina. Es dzīvoju ar latvieti, kurš atstājis savu dzimto zemi, un šīs divas dienas mēs kā latviešu ģimene vienmēr svinam. Ejam uz Latvijas vēstniecību un jauki pavadām laiku ar latviešiem.
Esmu precējusies ar Jāni, tāpēc man nav jāpaskaidro citiem latviešiem, cik Jāņu diena man ir svarīga! Latvijas Neatkarības diena, 18. novembris, savukārt ir tajā laikā, kad Korejā uzkrīt pirmais sniegs. Gada beigas gan parasti ir ļoti saspringtas, bet tas ir laiks, kad es paskatos atpakaļ uz gadu un saku paldies par to, kas noticis. Tā ir diena, kad satikt citus latviešus, kas šeit smagi strādā ikdienā; kad paēst gardos latviešu ēdienus un ieslīgt omulīgā noskaņā, malkojot melno balzamu.
Man ir latviešu tradicionālais tērps, un allaž ar lielāko prieku to uzvelku, dodoties uz Neatkarības dienas svinībām.
Šogad tās apmeklēja vairāk nekā 200 cilvēku, un tas, ka Seulā ierodas arvien vairāk latviešu, un tas, ka arvien vairāk korejiešu sadraudzējas ar latviešiem, dara mani patiešām laimīgu. Kad Jānis 2014. gadā ieradās Seulā, te vēl nebija Latvijas vēstniecības, avīzēs nevarēja atrast ne raksta galiņu par Latviju. Šobrīd par Latviju šeit zina un to mīl daudz vairāk cilvēku nekā toreiz."
Ar rozā zupu vēl jāsadraudzējas
Jāni, kurš Dienvidkorejā mīt jau desmito gadu, Āzija vilinājusi jau sen. Savulaik studējis Dānijā, bija iespēja doties apmaiņas programmā uz Āziju, bet tobrīd piedāvājumā bija tikai Korejas augstskola. Tā arī atbraucis.
Viņš saka – kā tūristam atbraukt ir viena lieta, dzīvot – pavisam cita: "Cilvēki ir citādi. Viss ir citāds."
Jānis strādā atbildīgā darbā – lielā kompānijā par vecāko mārketinga un digitālo produktu dizaina daļas vadītāju. Viņam arī daudz privātu projektu, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu dizaineru darbā. Dzīve rit galvaspilsētā Seulā, kas ir moderna, ļoti dinamiska pilsēta, šeit nepārtraukti viss mainās, attīstās, tiek būvēts un pārbūvēts, notiek simtiem pasākumu.
Jānis un Kalama dzīvo netālu no biznesa rajona, tas ir ērti, tomēr ik pa laikam abi izmūk pie dabas. Turklāt Jāņa vaļasprieks ir fotografēšana. Skaistās fotogrāfijas viņš dāvina visai pasaulei, ievietojot to bezmaksas fotobāzē "Unsplash". Var teikt, ka viņa dāvanas jau saņēmuši gandrīz 200 000 cilvēki visā pasaulē – tik daudz viņa fotogrāfiju ir lejuplādētas, bet skatījumu ir vairāk nekā 24 miljoni.
Lai gan turpat Seulai blakus ir kalni un zaļumi, Latvijas dabas tomēr pietrūkstot: "Esmu dabas cilvēks, un tie Latvijas meži…! Tiem līdzīgu nav nekur citur pasaulē. Arī debesis tik zilas nekur citur nav." Ar Latviju gan komunikācijas nav daudz, lielākoties ar vecākiem: "Te ir cita laika josla, citas darba stundas. Var teikt, ka man attālums ar Latviju palielinās arvien vairāk. Pēdējo reizi Latvijā biju pērn uz īsu brīdi, uz desmit dienām, bet gribētu kaut kad izkārtot tā, lai varu palikt vairākus mēnešus."
Ciemojoties Latvijā, arī Kalama apguvusi pamatfrāzes latviešu valodā, un nu smejas, ka Seulas veikalos Jānim latviski, lai pārdevējas nesaprot, var pateikt: "Iesim prom, te ir pārāk dārgi!".
Latviešu ēdieni un produkti gan raisījuši arī pārsteiguma momentus. "Man nebija ne jausmas, ka kartupeļiem, sieram, ogām ir tik daudz dažādu nosaukumu! Mani Korejas draugi joprojām tam netic, kad stāstu. Un vēl – kad vasaras saulgriežu svētkos redzēju jāņogas un Jāņu sieru – "Jāņa ogas" un "Jāņa sieru" –, man likās, ka tas ir joks ar slēptajām kamerām!" Kalama smejas.
"Man patiešām patīk rozā krāsa, bet, godīgi sakot, ar Latvijas "rozā zupu" līdz galam vēl neesmu iedraudzējusies.
Un vispār, kad runa ir par ēdienu, es labāk atceros nosaukumus nekā garšu – tāda īpatnība. Bet mans mīļākais ēdiens ir plānās pankūkas, kuras mums uzcepa Latvijā mans vīratēvs. Neaizmirstams skats, kā viņš rosījās virtuvē un gatavoja mums ēst, apsējies mīlīgu priekšautu!"
Mīlestība izmaina abu dzīves
Jānis saka – visu laiku domājis, ka abi neesot tādi izteikti patrioti, bet tad sapratis, ka tā tomēr nav: "Mums mājās tomēr ir šausmīgi daudz latviešu lietu! Latvijas karogs, protams. Krūzītes, spieķīši, porcelāna lellītes. Nezinu, kāpēc, bet uznāca tāda vajadzība. Tāda foršāka sajūta."
Dodoties uz Āziju, viņam noteikta plāna nav bijis: "Domāju – ja atlidošu uz šejieni un atradīšu savu īsto mīlestību, tad apprecēšos un palikšu. Un tā arī notika!"
Par savu sieviņu viņš runā ar lielu mīlestību un cieņu un teic – viņa esot vienkārši apbrīnojama. Pandēmijas ierobežojumu laikā Jānis daudzajiem Kalamas augstajiem apbalvojumiem (tostarp no Dienvidkorejas prezidenta) uzdarinājis īpašu plauktu. Nu uz tā atrodas arī atzinība no Latvijas vēstniecības – "par ieguldījumu un apņēmību, stiprinot divpusējās attiecības starp Latviju un Koreju kultūras jomā."
"Mēs no sirds esam pateicīgi Kalamai par viņas ieguldījumu Latvijas tēla popularizēšanā un mūsu valsts atpazīstamības veicināšanā Korejā! Atzinības zīme ir vēstniecības Korejas Republikā iniciatīva – to pasniedzam cilvēkiem, kuri ar savām aktivitātēm ir devuši ieguldījumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā Korejā un abu valstu divpusējo attiecību attīstībā," skaidro vēstnieka asistente Izglītības, kultūras un publiskās diplomātijas jautājumos Līga Tarvide.
Viņa sirsnīgi uzsver – "mūsu Jānis un Kalama". Latviešu diaspora Dienvidkorejā ir ļoti mazskaitlīga, un tā patiešām ir kā viena ģimene, kur viens otru pazīst un labprāt pulkā pieņem arī Latvijas draugus.
Korejieši un latvieši var labi saprasties
"Kad latvieši uzņem neformālas fotogrāfijas, arī mani vienmēr pasauc. Es it kā neesmu nekas, bet tomēr mani uzskata par daļu no latviešu ģimenes!" priecājas Kalama. Arī par vēstniecības pasniegto balvu Kalama ir lepna, bet pieticīgi bilst, ka citi, kas arī saņēmuši atzinību*, paveikuši daudz vairāk, ka viņa tikai reizēm "mazlietiņ pastāsta šo to".
Tā nu gan nav tiesa, jo viņa ir gan veidojusi ceļojuma raidījumu, gan sarakstījusi grāmatu par Latviju, stāsta par mūsu valsti lekcijās un TV šovos, piedalās projektos.
Viņa saredz arī kopīgas lietas abām tik tālajām valstīm: "Gan Latvija, gan Koreja atrodas starp kaimiņvalstīm, kas šķietami ir līdzīgas, un tomēr ļoti atšķirīgas – Korejas kaimiņi ir Japāna un Ķīna, Latvijas – Igaunija un Lietuva. Man liekas, abas mūsu valstis ir ļoti miermīlīgas, dzīvo rāmi, apvienojot sevī šarmu no divām dažādām kaimiņvalstīm. Instinktīvi man liekas, mēs varam būt kā mediatori, kā komunikāciju tilts jebkuram ar ikvienu. Vēl bija jocīgi, kad Jānis iepazīstoties teica – "es esmu no ļoti mazas valsts". Jo arī korejiešiem jau no mazām dienām tiek stāstīts, ka mūsu zeme ir ļoti maza. Mani vecāki un skolotāji neskaitāmas reizes atkārtoja – tu esi no ļoti mazas valsts, tāpēc tev daudz jāmācās un smagi jāstrādā, lai ko sasniegtu!
Tāpēc korejieši un latvieši var labi saprasties, viņiem ir līdzīgs skatījums uz dzīvi. Arī mēs rādām mazāk, nekā mums ir, skaļi nelielāmies.
Arī mums ir spēcīgas izdzīvošanas prasmes, jo zinām, ka grūtos laikos varam paļauties tikai uz savu prātu un rokām."
Īpaša dāvana kāzās
Bet toreiz, 2014. gadā, arī Kalama par Latviju nezināja neko. Kā šobrīd smejas – iepazīstoties ar Jāni, izmisīgi mēģinājusi pateikt vismaz kaut ko, lai nepaliktu kaunā, bet sapratusi, ka galvā nav nevienas informācijas druskas. Nu Jānis smejas, ka sieviņa zinot vairāk par Latviju nekā viņš pats.
Un patiesi – 2018. gadā, veidojot Korejā vispopulārākajai ceļojumu TV programmai "Walk to the World" ("Pastaiga pa pasauli") raidījumu par Latviju, Kalama pabijusi tādās Latvijas vietās, kur Jānis nebija bijis, piemēram, pie suitiem Alsungā.
Ideja par šo raidījumu un citām aktivitātēm sākotnēji radusies tīri triviālu iemeslu dēļ: "Interese pašai, protams, sākās ar mīlestību pret manu vīru. Bet vēlāk biju arī nogurusi dzirdēt "Kur tāda Latvija vispār ir?" katru reizi, kad iepazīstināju viņu ar draugiem un kolēģiem. Kļūst apgrūtinoši allaž un allaž atkārtot vienu un to pašu. Padomāju – ja jau Korejā nav nekāda satura par Latviju, ātrākais veids būtu to radīt pašai!"
Raidījums bija pirmais solis. Turklāt materiālu Kalama filmēja 2018. gadā, kad Latvija svinēja savu simtgadi un notika arī simtgadei veltītie Dziesmu svētki.
Viņa teic – raidījums bijis kā maza dāvana Latvijai dzimšanas dienā, bet arī dziļi personisks projekts kāda īpaša iemesla dēļ: "Programmu rādīja 2018. gada 1. septembrī. Un tā bija tieši mūsu kāzu diena! Korejā ir tāda tradīcija – iepazīstinot ar līgavas un līgavaiņa kopīgo stāstu, pieņemts viesiem uz ekrāna demonstrēt video. Lielākā daļa jauno pāru algo profesionālas kompānijas, kas veido šos pirmsceremonijas video. Tā vietā es ieslēdzu raidījumu par Latviju, ko biju veidojusi pati. Viesi bija sajūsmā un teica, ka tas bijis viseksluzīvākais kāzu video, kādu viņi jebkad redzējuši. Un neviens viesis pēc tam man vairs neprasīja, kas un kur ir Latvija! Domāju, video bija arī laba dāvana maniem vecākiem, kuri līdz tam nekad nebija bijuši Eiropā. Tagad mana mamma zina, ka Latvijā ir ļoti daudz sēņu un Jāņos vienmēr līst! Un ka Latvijā visas sievietes ir ļoti garas! Izņemot mani," Kalama joko.
Starp citu, tūristi no Korejas, kas apciemo Latviju, mēdz ceļot tieši pēc Kalamas raidījuma maršruta.
Vienīgais komikss par Latvijas dārgumiem
Pateicoties raidījumam, Kalama un Jānis uzaicināti arī uz ārkārtīgi slavenu TV viktorīnu. Bet Jānis par interesantāko uzskata komiksa projektu – kā zināms, Āzijas valstīs šis žanrs ir neprātīgi populārs, un komiksu veidā tiek stāstītas arī visai nopietnas lietas, bet tādā mums nedaudz neierastā rakursā.
Komiksa sērijas galvenā varone ir Kalama, dokumentālo filmu producente, kas viņa ir arī dzīvē. Tas ir stāsts par Kalamu un drosmīgiem bērniem, kuri kopā ar viņu ceļo pa pasauli, glābjot UNESCO Pasaules mantojumā iekļautos dārgumus, mācoties dažādu valstu vēsturi un kultūru.
Katrā komiksā ir iekļauta informācija par attiecīgās vietas kultūras un dabas vērtībām. Arī Jānim ir sava loma – viņa tēls, tēvocis Rozens, parādās tad, kad galvenie varoņi nokļūst briesmās un palīdz viņiem izglābties.
"Monstri nolaupījuši zināšanas un sajūtas. Un visi latvieši ir bēdīgi, raud. Viņi aiziet uz Dziesmusvētkiem un neatceras, kas tie ir, kas nu tagad jādara. Tad Kalama šos dārgumus atdod atpakaļ latviešiem. Sižets ir fantastisks, bet fakti ir īsti. Viņi paši atrada visu informāciju. Viņi arī mūs precīzi atspoguļojuši – mūs var labi atpazīt, pat drēbes zīmējumos ir mūsu īstās drēbes, tās nozīmētas no TV šova, kur piedalījāmies! Žurnālā ir arī mūsu vēstnieka speciāli rakstītais teksts vienā lappusē," stāsta Jānis, un piebilst – Eiropā pieņemts visu tā svinīgi, oficiāli, bet korejieši daudz ko uztverot vieglāk, dzīvespriecīgāk, un tas labi palīdzot atslēgties no saspringtā darba – jo strādā turienieši čakli un atbildīgi, virsstundas neskaitot.
"Latvija ir maza, burvīga un mīļa"
Kalama pastāsta, kā izdevies panākt, ka ļoti slavenas izdevniecības komiksu projekta pirmais žurnāls veltīts nezināmajai Latvijai: "Kad izdevēji mani uzrunāja šim komiksu projektam, pirmais sērijas žurnāls bija plānots par ASV un pilsētu Ņujorku. Man tas nepatika. Un ja nu kaut kas noiet greizi un vairāk par vienu žurnālu šajā sērijā neizdod? Tad tam vienīgajam jābūt par Latviju! Es gan atklāti neuzstāju, toties katru reizi, kad tikāmies ar izdevēju, sarunas neuzkrītoši aizvirzījās par Latviju.
Es parādīju video no Jāņu svinēšanas, no Dziesmusvētkiem. Pastāstīju par Baltijas ceļu – kā latvieši sadevās rokās ar igauņiem un lietuviešiem, kā ar dziesmām pieprasīja neatkarību. Tā kā šis notikums iekļauts UNESCO "Pasaules atmiņā", tas perfekti noderēja komiksa saturam, jo tas ir izglītojošs komikss ar uzsvaru uz UNESCO mantojumā iekļautajiem dārgumiem. Turklāt arī Korejas tauta izgāja ielās un skandēja saukļus par neatkarību no Japānas 1919. gadā. Tā mēs kopā atradām saskares punktus, kas varētu uzrunāt Korejas lasītājus."
Sērijas pirmais izdevums ir par Latviju, otrais – par Argentīnu, trešais par Indiju. Ik pēc trim mēnešiem iznāk jauns žurnāls: "Esmu tik priecīga, ka pirmais žurnāls galu galā tomēr bija par Latviju! Kaut kas, kas ir pirmais, notiek pirmo reizi – tas vienmēr ir svarīgi, vai ne? Mums šeit ir ļoti daudz komiksu sērijas, kas iepazīstina ar dučiem valstu, to vēsturi un kultūru. Bet par Latviju šis pagaidām ir vienīgais. Tāpēc esmu ļoti laimīga, ka izdevās."
Lūgta saviem vārdiem raksturot Latviju, Kalama teic – Latvija ir maza, burvīga un mīļa, bet tā par mūsu zemi varot pateikt ikviens.
Viņas spilgtākais iespaids ir Dziesmusvētki, ko viņa raksturo ar dziļu Āzijas kultūras cilvēka izjūtu un iedzimtu poētismu: "Es nespēju aizmirst balsis, kas atbalsojās Mežaparka kokos nakts tumsā, un neskaitāmos cilvēkus, no kuriem staroja gaisma kā no zvaigznēm. Toreiz raidījumam pati rakstīju arī aizkadra tekstu, un pēdējā rindiņa skanēja tā: "Šī ir Latvija – kad mežs dzied, pat naksnīgās debesis klausās."
* 2023. gada Latvijas proklamēšanas dienas pieņemšanas laikā ar atzinības zīmēm par ieguldījumu divpusējo attiecību attīstībā ekonomikas un kultūras jomās līdz ar Kalamu tika apbalvoti vēl sekojoši Korejas pilsoņi:
– Latvijas goda ģenerālkonsuls Korejā Kvons Kjunhuns (Kwon Kyoung-hoon),
– kompānijas "DY Global" vadītājs Kangs Dongjops (Kang Dongyop),
– kompānijas "Daedong International" prezidents Parks Džonsuks (Park Jong-suk),
– Korejas Kultūras asociācijas prezidents Džongs Samuels (Chung Samuel),
– izdevniecības "Miraei Media and Books" prezidente Kima Mindži (Kim Minji).
