"Es nekad neesmu noliedzis to, ka man ļoti bieži ir ar sakostiem zobiem jādara profesionālās lietas. Es nekad neesmu noliedzis to, ka es esmu bezatbildīgs ārpus darba jomā. Tai skaitā privātā," tā Domburs.
Bet darba jomā viņš cenšās izdarīt to labāko: "Iespējams, pēc tam man tas balons ir stipri saplacis un man vairs nav jaudas daudz kam citam."
Jānis Domburs ir cilvēks, kurš ir izveidojis savu vēlmi būt pašam par sevi, nevis būt grupas cilvēkam. Rakstura veidošanā liela skola bija gan korī, gan arī sportā, kur esi komandas dalībnieks. "Ar sūdīgu raksturu tevi var izmest ārā vienā dienā," atminas Jānis.
Tā mācība ir bijusi raiba, un cīņa ir pilnīgi definēta.
"Pirms 20 gadiem darbā es bļāvu 10 reizes vairāk nekā tagad. Vai mazāk iemeslu? Es domāju, ka nē," saka Domburs.
"Žurnālistikai, ja tas ir nepieciešams, jābūt izaicinošai, provocējošai un šokējošai. Tāpēc dažreiz, ja pa labam nevar, tad tā situācija jāsaasina. Un diezgan stingri," tā viņš atbild komentētājiem sociālajos tīklos uz to, ka "Domburs, maita tāds, neļauj pabeigt cilvēkiem domu, pārtrauc viņus."
Jānis nespēj atcerēties, kāpēc izlēma "stāties žurnālistos". 1990. gada vasarā viņš sāka studēt. Bet viņš nebija tikai žurnālists kopš deviņdesmitajiem gadiem. Paralēli ilgu laika posmu Jānis nodarbojās ar uzņēmējdarbību.
"Ja es nebūtu situācijā, ka es esmu ārpus žurnālistikas, [..] ja es to nezinātu, tad es īsti nesaprastu daudzas lietas no reālās dzīves."
Pirms nonākt studijā, Jānis 10 gadus bija žurnālists, kuru "kājas baro". Viņš gāja uz objektiem, intervēja reālajā dzīvē. Redzēja visu to jezgu. Viņš saka, ka pēc tam, nonākot televīzijas studijā, tu vari paņemt visu to saimniecību līdzi un tad domāt, kā būvēt formātu.
Pēc 10 gadu ilga pārtraukuma Jānis Domburs atgriezies LTV studijā.
"Nebija tā, ka nākamajā dienā, kad es paziņoju, ka "Delfi" ir beigušies, kāds metās ķert mani aiz stērbeles un teikt: "Jāni, nāc šurp!"," viņš atzīst.
"Nav jau baigi daudz variantu," par atgriešanās motivāciju saka Jānis.
Pirmie pāris mēneši ēterā "Kas notiek Latvijā?" esot tālu no tā, ko gribētu autors un raidījuma vadītājs.
