Lauras Rītiņas ģimenes mājas dārzā nevar nepamanīt mobilo virtuvi, kas piekabināma pie automašīnas. Ar to var doties uz tuvākām un tālākām apdzīvotām vietām, lai rīkotu arī našķošanās nodarbības bērniem, kur katrs pats var izdekorēt savu mini pankūku ar dažādiem gardumiem – pat priežu čiekuru sukādēm. Svarīgākais nosacījums biznesa idejai bijis, lai ēdiens tiek gatavots uzreiz un ir svaigs.
Nesen ar savu mobilo virtuvi viņa bijusi Mārupē.
"Janvārī es nopirku pannu, un tad es līdz maijam trenējos, pagāja gandrīz pusgads, līdz es uz Mājas kafejnīcu dienām atradu šo recepti, nesanāca uzreiz tā īstā recepte, bija jāēd arī neizdevušās," stāstīja Laura.
Laura norādīja, ka šāda veida mazas pankūciņas ir iecienītas Dānijā. Tur viņas saucot par "poferķiem"(Poffertjes). Laurai gan ir sava izstrādāta recepte pankūku mīklai.
"Tur gatavo no rauga mīklas. Es no sākuma, kad nopirku pannu, trenējos, mēģināju rauga mīklu, bet nesanāca. Tā kā nodarbojamies ar izbraukuma tirdzniecību, mīkla var pārrūgt, var sanākt visādi negadījumi. Atradu latvisku mīklu, gatavotu ar kefīru," pastāstīja Laura.
Pavāra profesiju Laura apguva Saldus profesionālajā vidusskolā. Jau 20 gadu viņa ir pavāre, strādāts gan Latvijā, gan ārvalstīs. "Tieši Londonā bija brokastu vieta, tur bija ļoti daudzi pankūku veidu, es sapratu, ka man patīk tā lieta, tā es nonācu līdz šādai minipankūku biznesa idejai," atklāja uzņēmēja.
Par pavāri Laura gribējusi kļūt kopš bērnības, un virtuvē viņa jūtas kā mājās. Tomēr arī šai profesijai ir sava garoziņa.
"Tās ir garās darba stundas.
Viena maiņa mēdz būt no 13 līdz pat 16 stundām, ir smagi, jābūt visu laiku uz kājām, nav laika ne paēst, ne ko citu.
Tagad es to varu, jo esmu uztaisījusi mazo biznesiņu, apvienoju patīkamo ar patīkamo. Varu izbraukt uz dažām stundām, gatavoju un daru to, kas man patīk," stāstīja Laura.
Par to, vai biznesa ideja attaisnosies, Laura nebija īsti pārliecināta. Sākumā Mājas kafejnīcu dienu laikā nodomājusi, ka pankūkas nevienam neinteresē, taču izrādījies pavisam citādi, nācies pat piesaistīt papildspēkus.
Runājot par atgriešanos Latvijā, vienīgais, kas bijis jāapzinās, bijis fakts, ka alga dzimtenē būs mazāka.
"Tas bija jāpieņem, jau esot Londonā – tur tu ej un tērē, nedomā par to, "šopings" bija kā hobijs, Latvijā iepirkšanās vairs nav mans hobijs, tas bija tas lielākais, kam bija jāpārkāpj sev pāri," dzīvi Londonā un Latvijā salīdzināja Laura.
Laurai šogad paliek 40 gadu, tāpēc konkursā "Laukiem būt!", kas domāts cilvēkiem no 18 līdz 40, viņai bijusi pēdējā iespēja. Laura necerēja, ka kļūs par konkursa uzvarētāju, turklāt vēl saņems finansiālu atbalstu.
Latvijas Lauku konsultāciju centra konkursa "Laukiem būt" koordinatore no Saldus Eva Behmane pati reiz bijusi konkursa dalībniece. Arī viņa reiz ar ģimeni dzīvojusi ārvalstīs. "Man šķiet, ka tā ir brīnišķīga iespēja jauniem cilvēkiem laukos parādīt, ka viņi var, ka lauki – tas ne vienmēr nozīmē lopkobību vai augkopību.
Ir ļoti daudz radošu ideju, ko jauni cilvēki var darīt laukos, nevis piepildīt lielās pilsētās. Sākot no kazu siera vai kā Laura ar pankūkām, spēles bērniem, mobilais gateris – ideju ir ļoti daudz un dažādas," norādīja Behmane.
Mājas kafejnīcu dienai "Lauras Pankūknīcā" ģimene gatavojas jau tagad, šobrīd tiek domāts, kā izgreznot dārzu, bet nākošgad mājas dārza kafejnīca vienā no Saldus privātmājām durvis vērs biežāk nekā reizi gadā.