Infografika: Kā Grieķijas ekonomika iekrita bezdibenī?

Nebūs brīnums, ja līdz pat jūnija pēdējām dienām vai pat stundām starptautiskie aizdevēji un Grieķija „stīvēsies”, uz kādiem nosacījumiem aizdot un vai vispār aizdot ekonomiskās krīzes nomāktajai valstij vēl 7,2 miljardus eiro. Arī aizvadītās nedēļas nogalē Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un Starptautiskais Valūtas fonds apmainījās pārmetumiem, norādot uz otras puses nespēju panākt labāko no iespējamajiem rezultātiem. Šobrīd aizdevuma programmas beigu termiņš ir 30.jūnijs. Kopumā Grieķijai jau ir aizdoti ap 240 miljardi eiro. Tomēr Grieķijas finanšu bezdibeņa aizmetņi bija redzami jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Šobrīd redzamais jau ir smagas sekas.

Piemēram, britu laikraksta „The Telegraph” ekonomikas apskatnieks Harijs Volops vēl 2010. gadā norādīja, ka Grieķija divus gadsimtus dzīvoja „uz parāda” un pāri saviem līdzekļiem. Citiem vārdiem, dzīvot pāri savi līdzekļiem bija ierasts.

 

Domnīcas „Capital Economics” ekonomists Bens Mejs „The Telegraph” 2010.gadā atzina, ka Grieķijas kļūda bija algu palielināšana par aizņemto naudu, nevis jau esošo parādu atmaksa.

BBC un Mejs uzsver, ka no 1999. līdz 2007.gadam Grieķijā publiskajā sektorā strādājošo atalgojums palielinājās par 50%. Turklāt tas notika, pastāvot vienai no pasaulē dāsnākajām pensiju sistēmām valstī, kur ir viena no visstraujāk novecojošākajām sabiedrībām visā Eiropā.

Cits skatupunkts uz Grieķijas ekonomikas problēmām ir politoloģijas profesoram Takim Papasam. „Grieķijas neveiksmes ir rezultāts ilgtermiņa procesam, kurā populisms ņēma virsroku pār liberālismu un kļuva sabiedrībā par hegemoniju,” viņš raksta interneta vietnē opendemocracy.net

Tomēr, raugoties, laika grafikā par Grieķijas un eirozonas problēmām, var pamanīt, ka tās sākās, vēl pirms Grieķiju tajā uzņēma.

   
 

1999.gadā ES atteica Grieķijai pievienošanos eirozonai augstās inflācijas un parādsaistību dēļ. Gadu vēlāk Grieķiju tomēr uzņēma. Taču pastāvēja aizdomas, ka Grieķija nepieciešamos ekonomikas rādītājus „pieregulēja” attiecīgi ES prasībām.

 
 

2004.gada novembris

Grieķija atzīst, ka tās valdība ir melojusi ES par tās valsts budžeta deficītu. ES prasa, lai tās dalībvalstu budžetos deficīts nepārsniegtu 3%, taču Grieķijai tas virs 3% ir kopš 1999.gada.

 
 

2005.gada marts

2004.gada olimpisko spēļu rīkošana Atēnās izmaksā ievērojami dārgāk nekā plānots. Tas ietekmē valsts budžetu. Toreiz jaunā valdība apņemas mazināt valsts budžeta deficītu.

 
 

2006.gads

Grieķijas IKP palielinās par 4,1%. Šķiet, ka valdības rīcībai jau ir pozitīvas sekas. Līdztekus Grieķijas ekonomikas iekšējai nesabalansētībai.

 
 

2008. gada otrajā pusē sākās pasaules un eirozonas finanšu krīze, kas atraisīja galu nepatikšanām. Sākotnēji Grieķijas krīzi skatīja kā daļu no visas eirozonas krīzes, jo finansiāli smagi laiki bija pienākuši vēl vairākās eirozonas valstīs. Tomēr krīzei rimstot vai nevēršoties plašumā citās valstīs, Grieķijā situācija kļuva arvien smagāka.

 
 

2009.gads

Grieķijas ekonomika cieš no 2008.gada finanšu krīzes. Valsts parāds izaug līdz 224 miljardiem.

 
 

2009.gada decembris

Premjers Georgs Papandreu paziņo par stingru taupības politiku. Tās kredītreitings no A nokritis līdz BBB.

 
 

2010. gada janvāris

Grieķijas valdība paziņo vēl vienu taupības politikas kārtu. Tā ietver valsts sektorā strādājošo atalgojuma samazināšanu un asu cīņu ar nodokļu nemaksāšanu. Šie mēri izsauc mēnešiem ilgu streiku un protestu lavīnu.

 
 

2010.gada maijs

Grieķijas valdība saņem 145 miljardus eiro lielu palīdzības paketi no Eirozonas locekļiem un Starptautiskās valūtas fonda. Papandreu valdība ievieš vēl stingrāku taupības politiku.

 
 

2010.gada jūlijs

Grieķijas parlaments pieņem pensiju reformu, kas ir galvenā ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) prasība. Tas nozīmē pensijas vecuma palielināšanu sievietēm no 60 līdz 65, ierobežo pirmstermiņa pensionēšanos un liek daudziem atgriezties darba tirgū.

 
 

2011.gada janvāris

Visas trīs kredītreitinga aģentūras Grieķijas ekonomikas un finanšu stāvokli novērtē ar zemāko atzīmi, angļu valodā sauktu par „junk”.

 
 

2011.gada maijs

Grieķija sāk parādu restrukturizāciju un cer, ka ES un SVF pagarinās aizdevuma atmaksas laiku. Aizdevēji mudina Grieķijas valdību vēl vairāk samazināt valsts budžeta tēriņus.

 
 

2011.gada jūnijs

Grieķija sāk sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem par otras palīdzības paketes saņemšanu, kas būtu līdzvērtīga pirmajai un pasargātu valsti no bankrota. Papandreu atkal prasa striktu taupības politiku, kas liek desmitiem tūkstošu iedzīvotāju kārtējo reizi iziet ielās protesta akcijās.

 
 

Patlaban Grieķijas parādu jau ar ASV Lielo depresiju 1930.gados

,un hiperinflācijas nomocīto Vāciju 1920.gados.

Pēdējie četri gadi ir pagājuši nemitīgā cīņā par Grieķijas noturēšanu virs ūdens. Būtisks pagrieziens bija janvāra beigās, kas par valdības vadītāju kļuva kreiso partijas „Syriza” vadītājs Aleksis Ciprs. Kopš tā laika Grieķijas politika ir kļuvusi par aizdevējiem agresīvāka, prasot būtiskas piekāpšanās arī no viņu puses.

 

Atsauces: Infografikas veidošanā ir izmantoti economywatch.com, opendemocracy.net, bbc.co.uk, telegraph.co.uk, slate.com materiāli

Infografikas
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti