Iekšlietu ministrija ir prioritāšu sarakstā un var apsveikt papildu līdzekļu piešķīrumu kopumā. Daudz dzirdēts par kadru trūkumu patruļpolicijā, robežsardzē, ugunsdzēsējos... Patiesi, kadru trūkums nu būs novērsts… Iekšlietu ministrijas iekšējās drošības birojā, kur naudas dokumenti runā par 59 jaunu štata vietu radīšanu. Pa smuko. Vai tik nepalielina divas reizes? Policija, acīmredzot, ļoti nedroša, ja meklē tik daudz iekšējo drošinātāju. Vai arī – kādam ļoti noderīga sava, tā teikt, kabatas drošības vienība…
Ja nopietnāk, tad tiešām gribētos jautāt, kas ir tas iemesls tieši šādai kadru politikai. Katrā ziņā divi miljoni šai lietai pieprasīti un tiks nodrošināti. Pret var balsot tikai tie, kurus neinteresē valsts drošība.
Tad vēl gandrīz 335 tūkstoši prasīti vēlētāju reģistra darbības nodrošināšanai. Tas nedarbojas? Pat no lielākajiem īgņām nekas tāds nebija dzirdēts. Vēl dīvaina ir piecu jaunu štata vietu radīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai nodrošinātu valsts nodevas administrēšanu par izziņām no iedzīvotāju reģistra. Algu maksās no saņemtās nodevas: cik saņems, tik izmaksās – īsi un skaidri.
Vai zināt, cik maksā datu saņemšana no nekustamā īpašuma valsts kadastra, piemēram, „Valsts nekustamajiem īpašumiem”? Katrā ziņā Tieslietu ministrija tam gadā papildus paredzējusi 11 tūkstošus atsevišķas štata vietas izveidošanai. Līdz šim kā – tad nemaz tos datus no kadastra nesaņēma? Manā saprašanā vienkārši jānodrošina pieejas kodi. Bet tas jau tikai manā saprašanā. Te ir augstāks līmenis.
Tomēr šim pāri stāv Tieslietu ministrijas 21,5 tūkstošu papildu pieprasījums eiro ieviešanai. Vai tas būtu nepārspējams? Ne gluži. Lūk, Vides ministrija prasījusi un noteikti arī dabūs 116 tūkstošus Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Jādomā – galdu nokopšanai un tukšās taras vākšanai. Vai arī abi priekšlikumi pārkopēti no iepriekšējiem gadiem, aizmirstot mazliet „pietaisīt” saturu realitātēm.
Jācer arī, ka papildu 700 tūkstoši Vides aizsardzības fondam nav domāti jaunu raidījumu veidošanai, kā skauģi melš, bet gan pašai dabas aizsardzībai. Vēl akūti vajadzīgi 400 tūkstoši miglaina Valsts reģionālās attīstības aģentūras komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības modeļa ieviešanai un apmēram tikpat daudz visādām jaunām pašvaldību informācijas sistēmām, kuras vai nu neviens neizmantos, vai arī piespiedīs izmantot, organizējot apmācības un kursus, kam atkal, protams, vajadzēs naudu.
Iespējams, kāds no aplūkotajiem papildu izdevumiem ļoti svarīgs, tikai pateikts kaut kādā ierēdniecības ivritā vai mūsu komentāru kontekstā – sviesta valodā, uz ko arī gribējām šajos rītos ironiski norādīt.
