«Pilnīgs sviests»: Budžeta sērdienīši un lielsaimnieki

Iepriekšējos rītos “Pilnīgs sviests” pētīja, kuras ministrijas visprasmīgāk radījušas ilūziju par apjomīgiem budžetu samazinājumiem, tajā pašā laikā veiksmīgi un droši aizsargājot un pat uzpucējot pašu svarīgāko orgānu – nozares vadību. Te jāsteidz labot neliela kļūda, jo vakar deklarēts, ka lielākā nozares vadības nauda, ja rēķina pret apsaimniekojamo summu, ir Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tomēr vēl pamatīgāk aplūkojot, izrādās, ka šeit lauri ceļos uz citu pusi.

Ārlietu ministrija sākumā nesaistīja uzmanību. Skaidrs, ka, Eiropas prezidentēšanai beidzoties, tur jūtami mazinās izdevumi un, galu galā, arī nozares vadības priekšniekošana. Liels darbs izdarīts, lielās Eiropas lietas vadot. Var uzelpot brīvi. Vēl jo vairāk brīvi, ka arī šeit nozares vadība piedzīvo lielisku augšupeju. Naudas kļūst atkal par kādiem pieciem procentiem vairāk. Šajā ministrijā nozares vadība tērē pāri 14 miljoniem eiro, kas ir tiešām unikāls rādītājs pret  aptuveni 52 miljoniem eiro paredzamo nozares kopējo apjomu.

Kultūras ministrija no vienas puses ļoti veiksmīgi spēlē sērdienītes lomu, no otras puses tikpat veiksmīgi turas pie vadlīnijām cukura nodrošināšanā nozares vadībai. Proti, kopējais budžeta samazinājums ir, bet maziņš, maziņš. Arī nozares vadības budžeta pieaugums ir, bet maziņš, maziņš.

Tieslietu ministrija, it kā nebūdama nekādās prioritātēs, veikli pamanījusies kopējo resursu apjomu palielināt par sešiem miljoniem, tajā pašā laikā, piemēram, tiesu sistēmas finansējumu par trim miljoniem samazinot. Nozares vadība? Nekā īpaša. Simttūkstošnieks klāt. Apstākļi spiedīgi un izlekt nevajadzētu.

Interesanti uz kopīgā fona mums parādās Zemkopības ministrija, kuras apsaimniekojamie resursi nākamgad piedzīvos kārtīgu izrāvienu – par 62 miljoniem. Uz tāda fona nozares vadībai papildus izrakstītie daži simttūkstoši izskatās kā pieticības un uzupurēšanās…ja nu ne kalngals, tad paugurs katrā ziņā.

Grūti spriest, vai Veselības ministrijas kopējā budžeta pieaugums par nedaudz vairāk kā vienu procentu, uzlūkojams kā neordinārā ministra Gunta Belēviča panākums vai sakāve. Visādā ziņā apsviedīgais nozares priekšnieks zinājis, kas jādara vispirms, jo nozares vadības naudiņa trūcīgos budžeta apstākļos pieaudzēta par veselīgiem 17%. Arvienvārdsakot – kas jums, atvainojiet, par daļu.

Tā nu ministriju lielāko daļu esam aplūkojuši un galveno nākamā gada prioritāti skaidri ieraudzījuši.

Nākamajos rītos pasmelsim informāciju no lieliskā avota, kurš saucas „2016.gada budžeta paskaidrojumi”… kaut kas tāds, ko kādreiz rakstīja nedisciplinēti skolnieki. Var paredzēt, ka mūsējie tomēr būs interesantāki. Citiem vārdiem – pilnīgs sviests.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt