Absolūtais rekords apmeklējumiem klātienē gan nav iespējams, Vimbldonas rādītāji šajā ziņā ir iespaidīgi – pēdējos gados divu nedēļu laikā turnīru klātienē ikreiz noraudzījušies nedaudz vairāk kā pusmiljonu skatītāju. Viegli apstiprināms fakts, nevis mistiskie TV auditoriju reitingi, ar ko pēdējā laikā tā lielās vai ikvienu lielu sacensību rīkotāji. Jācer uz labu laiku Londonā bez ilgstoša lietus, kas varētu patraucēt sekmīgai turnīra norisei. Nedēļas sākumā, kad Latvijā bija nežēlīgs karstums, Londonā bija ap plus 13–15 grādiem un regulāri lija, pirmajā kvalifikācijas dienā spēles pat nenotika vispār. Nu laiks nedaudz uzlabojas, izloze notikusi, un Aļonai Ostapenko pirmajā kārtā jātiekas ar otru labāko Kanādas tenisisti 18-gadīgo Leilu Fernandesu (68.pozīcija WTA reitingā) , Anastasijai Sevastovai ar Zarinu Dijasu no Kazahstānas, kas reitingā 101.vietā.
Vimbldona ir turnīrs ar vēsturi visas pasaules sporta kontekstā, ne tikai tenisā vien.
Tradīcijas, karaliskā loža ar 74 sēdvietām centrālajā laukumā, spēlētāji joprojām mūsdienās tērpti baltā apģērbā. Spēles īpaši stādītā (ne iesētā) un koptā zālienā, neiztrūkstošās zemenes ar putukrējumu kā Vimbldonas deserta simbols. Ikviena tenisista sapnis ir kaut reizi uzspēlēt Vimbldonā, kur nu vēl centrālajā laukumā un vēl ko sasniegt. Te ir dzimušas leģendas un sagrauti sapņi, pat notikušas sportiskas traģēdijas, par Vimbldonu ir uzņemtas gan dokumentālās, gan spēlfilmas. Pirmoreiz turnīrs notika 1870. gadā ( jā, vēl XIX gadsimtā), kaut šādā oficiālā statusā tas ir kopš 1877. gada. Ir dažādas aptaujas un novērtējumi, bet nemainīgi Vimbldonas turnīrs pasaules sporta sarīkojumu hierarhijā ir labāko desmitniekā, pārliecinoši pirmais no visiem tenisa turnīriem.
Vimbldona bija vienīgais no četriem “Grand Slam” turnīriem, kas pērn nenotika.
Rīkotāji bija nodrošinājušies pret dažādiem negadījumiem un pēdējos 17 gados pirka apdrošināšanas polisi. Nekādi zaudējumi neradās, apdrošinātāji samaksāja rīkotājiem atlīdzību 114 miljonus britu mārciņu! Pērn bija laiks bez steigas veikt dažādus remontdarbus, parūpēties par pašu zālienu, kur tenisu spēlē vien divas nedēļas gadā (ar izņēmumu mūsdienās vien 2012. gadā, kad te bija arī olimpiskais tenisa turnīrs). Šogad skatītāji klātienē būs, paredzams, ka vismaz 50 procentu iespējamās kapacitātes mazajos laukumos un turnīra otrajā nedēļā centrālā laukuma tribīnēs jau pat līdz 15 tūkstošiem dienā. Lielbritānijā situācija ar Covid-19 pēc ļoti laicīgi uzsāktās potēšanās bija gana laba, tiesa, pēdējā laikā tā atkal pieaug, īpaši te izplatās vīrusa delta paveids.
Kopējais balvu fonds šogad ir 35,02 miljonu britu mārciņu, kas gan ir par nepilniem trim miljoniem mazāk nekā pēdējā turnīrā 2019. gadā. Kritums saistīts ar ieilgušo pandēmijas krīzi, citādi katru gadu balvu fonds ir pieaudzis attiecībā pret iepriekšējo, tenisu nekāda krīze mūsdienās nav skārusi. Tā tas bijis vienmēr, sākot no 1968. gada, kad vispār radās profesionālais teniss un balvu fondi kā tādi. Nedaudz mazāk šogad saņems uzvarētāji un pusfinālisti, taču jau par piedalīšanos vien pamatturnīra pirmajā kārtā vienspēlēs katram pienāksies 48 tūkstoši britu mārciņu, kas ir aptuveni 55 tūkstoši eiro. Nav slikti, taču līdz pirmajai kārtai vēl jātiek – to pašiem labākajiem nodrošina reitings, pārējiem kvalifikācijas turnīrs un uzvara tajā trijās spēlēs pēc kārtas.
Pamatturnīrā spēlē 128 tenisisti, tikpat kvalifikācijā, vēl ir tenisisti ar īpašo ielūgumu jeb wild card (kopā astoņi), sanāk, ka uz čempionu titulu pieaugušo vienspēlēs pretendē 240 tenisisti.
Par mazu šo konkurenci nenosaukt, jo absolūtais vairākums pasaules tenisistu paliek aiz šīs 240 spēlētāju strīpas.
Starp citu, pērn turnīram nenotiekot, tāpat rīkotāji 620 tenisistiem kopā izmaksāja 10 miljonus britu mārciņu, attiecīgu summu visiem tiem, kas būtu uzreiz pamatturnīrā vai arī kvalifikācijas spēlēs. Pandēmijas laikā tas bija jūtams pabalsts daudziem, jo tikai lielākās zvaigznes var neuztraukties par savu finansiālo stāvokli, ieņēmumu lielāko daļu tāpat veido dažādi reklāmas līgumi, nevis nopelnītais laukumā.
Vimbldonai ir sena un tradīcijām bagāta vēsture, bet to visu veido personības laukumā un arī tribīnēs. Šogad atkal spēlēs leģendārais Rodžers Federers, un turnīrs faktiski šveicietim ir pati lielākā šīs sezonas prioritāte. ”French Open“ bija tikai kā gatavošanās, Halles turnīrs zāles laukumos un vēl dažas paraugspēles tāpat. Federeram šovasar paliks 40 gadi, bet joprojām viņš ir viens no visas pasaules dižākajiem aktīvajiem sportistiem un pats dižākais Vimbldonas kontekstā. Astoņi čempiona tituli Vimbldonā (pēdējais no tiem 2017. gadā), 20 ”Grand Slam” tituli kopā. Vimbldona un tās centrālais laukums ir kā Federera otrās mājas, tā ir viņa pasaules skatuve, kaut tas vēl negarantē uzvaru (neiespējami tas gan nav).
Karjeras nogalē daži savainojumu un arī operācija Federeram, tāpat joprojām ļoti izcils ir Novāks Džokovičs, elitei tuvojas vairāki jaunie tenisisti. Karjerā nopietnākais Federera sāncensis kopumā Rafaels Nadals hronisko savainojumu un arī noguruma dēļ Vimbldonu izlaidīs (Tokijas olimpiskās spēles tāpat), toties kārtējo reizi būs atgriezies vēl viens Federera senais sāncensis Endijs Marejs.
Nevar teikt, ka Džokovičam te būs viegla pastaiga, jo šogad bija tikai divas nedēļas starp ”French Open” un Vimbldonas turnīriem,
un pat lieliem meistariem pielāgoties spēlei zāles laukumos pēc nogurdinošām cīņām uz māla Parīzē nav viegli.
Godkārīgs un turklāt ar ļoti daudziem trumpjiem laukumā ir ”French Open” finālists grieķis Stefanos Cicips. Varbūt beidzot tā pa īstam ”Grand Slam” turnīrā izšaus Aleksandrs Zverevs no Vācijas. Varbūt pienāk krievu tenisistu Daniila Medvedeva vai Andreja Rubļova laiks. Neprognozējami var būt itālieši Mateo Beretīni un Janiks Zinners, kanādieši Deniss Šapovalovs, Fēliks Aužērs-Aliasims. Šogad ļoti pieticīgs bija pērnā gada ”US Open” čempions austrietis Dominiks Tīms, turklāt šonedēļ vēl viņš guvis labās rokas plaukstas locītavas traumu un līdz ar to Vimbldonā nespēlēs, visticamāk olimpiskajā turnīrā Tokijā arī ne. No citiem izcilajiem tenisistiem savainojumu dēļ Vimbldona un lielākā daļa sezonas iet secen Stanam Vavrinkam un Huanam Martinam del Potro, abiem nesen kārtējās kāju operācijas.
Sievietēm ko prognozēt ir ļoti grūti, un to nupat pierādīja gan nesenais ”French Open”,
gan pēdējie divi trīs gadi lielajos turnīros vispār. Tādu finālu (Krejčikova–Pavlučenkova) laikam gan Parīzē pirms turnīra nespēja iedomāties neviens. Jādomā, čehietei Barborai Krejčikovai ar visai agresīvo stilu un labu spēli pie tīkla ir gana labas izredzes arī Vimbldonā. Naomi Osaka depresijas (un arī konfliktu ar ”French Open” rīkotājiem dēļ) Vimbldonā nespēlēs, viņa gatavojoties Tokijas olimpiskajām spēlēm savā etniskajā dzimtenē Japānā. Pēc savainojuma tomēr nav atgriezusies rumāniete Simona Halepa – 2019. gada Vimbldonas čempione pēdējā brīdī, izlozes dienā, atsaukusi dalību. Joprojām bīstama ir reitinga līdere austrāliete Ešlija Bārtija, ļoti jaudīga baltkrieviete Arina Sabaļenka, izdomām bagāta laukumā un ļoti tehniska ir poliete Iga Švionteka, un tā šo uzskaitījumu varētu turpināt.
Var kādu aizmirst, var kādu apzināti izlaist, bet nedrīkst nepieminēt vienu – Serenu Viljamsu.
Serenai Vimbldona ir kas īpašs, gluži ka Federeram, viņai šoruden apritēs 40 gadu, taču joprojām Vimbldonā Serena ir bīstama ikvienai pretiniecei. Viņai te septiņi tituli vienspēlēs un 23 ”Grand Slam” titulu karjerā kopā, kas mūsdienu tenisā ir visvairāk (pirms tam gan 24 tituli ir austrālietei Margaretai Kortai).
Abas divas Latvijas labākās tenisistes Parīzē netika tālāk par pirmo kārtu, abām tiešām pirmās pretinieces bija ielozētas ļoti spēcīgas. Pauzē starp šiem diviem lielajiem turnīriem Aļona Ostapenko spēlēja Birmingenā, kur sasniedza otro kārtu, un tikko kā Īstbornā jau daudz veiksmīgāks sniegums, izcīnot pirmo titulu uz zāles seguma. Vairākas spilgtas uzvaras, tostarp pret spēcīgo Onsu Žabēru no Tunisijas un neparocīgo Darju Kasatkinu no Krievijas.
Anastasija Sevastova spēlēja tikai Vimbldonas pašā priekšvakarā Īstbornā, kur sākumā nepārvarēja kvalifikāciju, bet tad tika pamatturnīrā kā ”laimīgā zaudētāja” (ar augstāko reitingu no tām, kas beidzamajā kārtā zaudēja). Nastjai gāja visumā labi, tikai ceturtdaļfinālā īstā drāmā (ar divām mačbumbām) zaudēts Jeļenai Ribakinai no Kazahstānas. Par Aļonas iespējamo sniegumu Vimbldonā izdarīt prognozes ir gluži var neiespējami, var visādi būt.
Tēlaini runājot – potenciāls Ostapenko ir milzīgs, bet jāprot īstajā brīdī to labāko sniegumu parādīt, un biežās treneru maiņas šo apstākli nesekmē.
Sevastovai pieredze tenisā lielāka, bet Vimbldonā gan vēsturiski neko dižu nav izdevies sasniegt, zāles laukumos tomēr jāspēlē daudz asāk un uzbrūkošāk. Tiesa, Sevastovas arsenālā ir vairāki ļoti viltīgi sitieni, kas var krietni sarežģīt dzīvi pretiniecēm, jo zāles segumā bumbiņa neatlec tik ideāli, bieži vien tā vispār noslīd pēc atlēciena un līdz ar to izdarīt precīzu un klasisku sitienu nav tik vienkārši.
Kopumā var teikt, ka abas pašlaik ir itin labā formā, bet tas pats attiecas arī uz daudzām citām sāncensēm, – Vimbldonā grib izcelties visas.
