Māris Rīmenis: Vienā elpas vilcienā līdz Phjončhanas spēļu finišam

Nu jau vairs tikai nepilnas trīs dienas līdz Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu beigām. Rekordskaits valstu līdz piektdienai jau tikušas pie medaļām – 29, līdzšinējais rekords bija 27 valstis, kas sasniegts vairākās iepriekšējās spēlēs. Savas valsts rekords arī Vācijai, kas izcīnījuši jau 13 zelta godalgas, turklāt trīs dienas pirms beigām, tā vēl nekad nav bijis. Tikpat augstākā kaluma medaļu arī Norvēģijai. Kas zina, varbūt tiks atkārtots Kanādas iespētais Vankūverā - 14 zelta godalgas, gan vāciešiem, gan norvēģiem cerības tikt pie uzarām vēl ir. Mēs gan to negribam pieļaut bobsleja četriniekos, kaut vācieši šajā elementā bija ļoti spēcīgi visā sezonā.

Pēdējā oficiālā treniņu diena bobslejā un, protams, jābrauc uz trasi. Laiks no rīta neparasts Phjončhanai – apmācies un miglains, bet pēc tam gan noskaidrojas, tik traki kā ceturtdienas vakarā biatlona stafetē sievietēm nav.  Esmu trasē bijis katru dienu, vairums žurnālistu un apkalpojošā personāla jau pazīstami. Tāda maza kopiena olimpiskajās spēlēs. Šorīt trasē filmē arī Armands Tripāns ar operatoru Normundu Pavlovski. Reizēm neapskaužams darbs viņiem intervijās – izvilināt kaut ko interesantu pirms mačiem, prognozes tik slidenas, ka kameras priekšā neviens īpaši atklāts negrasās būt.

Jau startā satieku Polijas izlases galveno treneri Jāni Miņinu, bijušo pilotu un mūsu olimpieti. Sezona kopumā poļiem bija veiksmīga, Mateuss Lutijs pat tika pie uzvaras Eiropas kausa posmā vācu trasē, taču te poļi izskatās sabijušies un sakrampējušies. To uzsvēra arī Jānis, teikdams, ka nedaudz sadeguši divniekos bija arī amerikāņi. Tāpat ritms beidzot būtu jāuzķer Oskaram Ķibermanim.

Sandis Prūsis otrajā braucienā filmē otro virāžu, kas ir arī viena no atslēgas vietām. Ļoti stāva, nedrīkst no tās izbraukt ārā ne pa agru, ne par vēlu, divniekos te daudz kļūdu amerikāņiem. Sandis joprojām filozofiski mierīgs. Lūdzu salīdzināt visas viņa piedzīvotās astoņas ziemas olimpiskās spēles, kas piedzīvotas kā atlētam un trenerim.

Prūsis teica, ka šīs ir vienas no labākajām organizācijas ziņā, bet daudzām jau varot vilkt paralēles.

 ”Trase jau man ļoti atgādina Sočus. Ir atšķirīgas virāžas, bet nu viss tas veidols kopumā, palīgceltnes ir līdzīgas. Kas attiecas uz jauno starta estakādi, tad mūs te tāpat nelaida iekšā trenēties, es esmu tik vienreiz pirms tam pabāzis tur galvu,” teica prūsis.

Ziema mūsējiem nav viegla – visu laiku mači, daudz jāceļo un mājās nesanāk būt, to atzīst arī treneris.

”Mēs jau te arī esam prom no februāra sākuma, visu laiku tas pats, pat ar ēšanu. Tā jau nav slikta ciematā, bet apnīk,” viņš norādīja.

Šī ir pēdējā treniņu diena, visi startē pēc pasaules reitinga, žurnālistu trasē nu jau vairāk, notikušo filmē un tehniskajā kanālā rāda ar oficiālā spēļu televīzija, bet tik un tā nekādu īpašo priekšstatu nevar gūt. Korejieši šodien nestartē vispār, Frančesko Fridrihs tāpat. Niko Valters nobrauc tikai vienu braucienu,

Oskaram Melbārdim ceturtais un otrais laiks finišā, Ķibermanis – 12. un ceturtais.

Abos braucienos labākais Riko Peters, viņa ekipāža arī stumj sparīgi, bet vai tā būs mačos? Drīzāk Peters nebūs galveno favorītu vidū, toties vācieši pavisam droši. Prūsis jau vairākkārt atgādinājis, ka pēc lielā pēriena Sočos vācieši nākamajās spēlēs būs pavisam citā kvalitātē, viņa vārdi izrādījās patiesi. Reizēm lielas neveiksmes nākotnes vārdā ir ļoti svētīgas.

Starts mačos brīvdienās gan agri pēc vietējā laika un līdz ar to vēl iepriekšējā naktī pēc Latvijas pulksteņa. “ Te par slidām grūti ko teikt, mēs jau esam izvēlējušies un nomarķējuši, tāpat jau viņiem mainās tā ledus temperatūra strauji, vienalga, kāds laiks laukā. Vienā braucienā ir ap -11, tad atkal kādi četri pieci vai arī otrādāk, mēs tur neko nevaram padarīt, bet visiem jau vienādi,” teica Prūsis.

Pēdējās divas dienas solās būt visai saspringtas, šovakar vēl dosimies atbalstīt Haraldu Silovu, kaut 1000 metri viņam ir kā iesildīšanās pirms rītdienas masu starta distances. Izšķirošie notikumi arī hokejā, vēl arī biatlonā stafete, brīvdienās kalnu slēpošana un distanču slēpošana, kērlings, kaut būtībā vairums medaļu jau ir sadalītas.

Spēļu rīkotāji ziņo, ka jau līdz vakardienai klātienē spēles apmeklējis viens miljons skatītāju,

kas gan laikam nav rekords. Ir sacīkstes, kur klātienē līdzjutēju ir visai maz, tas īpaši attiecas uz biatlonu, distanču slēpošanu, nedaudz pat uz tramplīnu. Korejā ne visi ziemas sporta veidi ir populāri, citvalstu tūristu te mazāk, nekā bija pirms astoņiem gadiem Vankūverā, vai pirms tam Turīnā.

Latvija medaļu sadalē piedalījusies vairākkārt, bet pie godalgām tikusi tikai vienreiz bobslejā. Turēsim īkšķus, starp citu, olimpiskie atlēti no Krievijas līdz pat piektdienai nebija tikuši pie nevienas zelta godalgas, un vēl dopinga skandāls kērlingā un noņemta godalga jauktajām  komandām, taču šodien tā stunda beidzot ir situsi. Teicams sniegums daiļslidošanā sievietēm, bet kopumā – ļoti neveiksmīgas spēles sporta lielvalstij pēc visiem šiem dopinga skandāliem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt