Trešdien Vimbldonas turnīra otrajā kārtā Ernests Gulbis spēlēs pret vienu no šī turnīra favorītiem francūzi Žo Vilfrīdu Congu. Protams, Conga ir favorīts, bet arī bukmeikeri nesteidzas norakstīt Gulbi un ar pārlieku riskantām likmēm nesteidzas. Abiem tenisistiem pirmajā kārtā samērā pārliecinošas uzvaras trijos setos un abiem krietni lielas ambīcijas šāgada Vimbldonā. Savstarpējās cīņās līdz šim Ernestam gan negatīva bilance pret Congu, bet visu izsaka šodiena, ne pagātne. Francūža lielākais trumpis, salīdzinot ar Latvijas tenisistu, ir labāka un agresīvāka spēle pie tīkla, kas Vimbldonā ir svarīgs faktors.
Conga savos labākajos mačos var uzvarēt ikvienu, taču dažkārt var arī nebūt tik stabils. Šis apgalvojums attiecas arī uz Gulbi, turklāt no zaudējumiem nav pasargāts neviens. Šāgada turnīra lielākā sensācija – bijušais divkārtējais čempions un viens no visu laiku labākajiem tenisistiem vēsturē spānis Rafaels Nadals trijos setos zaudējis beļģim Stīvam Darsisam. Sakiet vēl, ka brīnumi nenotiek, un dažkārt tas nāk tikai par labu sporta veidam kā tādam un līdzjutēju lielākai interesei.
Ja runā par Ernestu, tad Vimbldonā viņš līdz šim nav ticis augstāk par otro kārtu, un te viņam līdz šim no visiem četriem ”Grand Slam” turnīriem veicies vissliktāk – gluži kā vēl vienā britu sadraudzības valstī – Austrālijā.
Tomēr reiz viss var mainīties un daudzi līdzjutēji cer, ka tas var notikt šoreiz, kaut Conga tomēr ir ļoti spēcīgs pretinieks.
Ar ko tad tik raksturīgs šis turnīrs zāliena laukumos? Saprotams, ar pašu laukuma segumu – zālīti te nevis sēj, bet stāda ar rokām un patiesībā Vimbldonā tenisu spēlē tikai divas nedēļas gadā – šī turnīra laikā, pēcāk ļauj zālienam atpūsties un to iekopj no jauna. Izņēmums bija vienīgi pērnā gada vasara, kad nepilnas divas nedēļas pēc tradicionālā turnīra te notika arī Londonas olimpisko spēļu tenisa sacensības
Par intereses trūkumu Vimbldonā turnīra rīkotājiem nekad nav jāuztraucas. Tā ir vieta, kur vēl mūsdienās vecajā labajā Anglijā veidojas garas jo garas rindas pēc biļetēm. Tenisa cienītāji ieņem vietu jau iepriekšējā vakarā, pavada Vimbldonā pie kasēm visu nakti un tad laimīgie tiek pie biļetēm. Tāda ir šī pasaulē senākā ”Grand Slam” turnīra īpatnība – daļa biļešu tiek sponsoriem, spēlētājiem, viņu tuviniekiem, daļu pārdod iepriekš internetā (izķer jo ātri), bet daļu vienmēr atstāj īsteniem tenisa cienītājiem, kuri varbūt citādi arī nespētu iegādāties ieejas biļetes. Noteikumi visiem vienlīdzīgi, - stāvi rindā, sagaidi savu laimīgo kārtu pie kases lodziņa un pēcāk ej iekšā. Gluži kā 70.-80.gados uz Rīgas ”Dinamo” spēlēm hokejā, tikai ar vēl lielāku pūli ārpusē un arī augstākām biļešu cenām. Tiesa, cenas nav pārmērīgas un biļetes centra laukumā fināla dienās maksā 130 mārciņu (tas gan neattiecas uz ložām), pirmās kārtas spēles var lielajā arēnā noraudzīties par 45 mārciņām, citos laukumos – pat lētāk.
Vimbldonā raksta tenisa vēsturi, un tieši par šo turnīru gadu gaitā uzrakstīts visvairāk grāmatu tenisā. Katrs čempions ir zvaigzne. Dažas no senajām tradīcijām jau zudušas (kā vienspēļu čempionu valsis noslēguma pasākumā), taču daļa palikušas. Jāspēlē baltā tērpā kā sendienās (tagad – pārsvarā baltā ...), centra laukumā jāpaklanās karaliskās dinastijas pārstāvjiem, neiztrūkstoša Vimbldonas sastāvdaļa ir zemenes ar putukrējumu utt. Vimbldona ir viens no zaļākajiem Londonas rajoniem lielpilsētas nomalē, ar parkiem, dārziem, hipodromiem un galvenais – slaveno tenisa centru. Nedaudz atgādina Mežaparku, taču – ar ne tik lepnām villām kā pie mums. Angļi vairāk ievēro mērenību.
Sacensību laukumu daudz – 19, turklāt vēl vairāki citi treniņiem un kvalifikācijas mačiem turpat blakus Ričmondas parkā. Pirmais turnīrs te tika aizvadīts jau 1877. gadā, un tā tas turpinās līdz pat šodienai, ar dažiem izņēmumiem Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.
Šogad kopējais balvu fonds ir nedaudz vairāk par 22 miljoniem britu mārciņu, un iespaidīgs summas saņem pat zaudētāji pirmajā kārtā vienspēlēs.
Cita lieta, ka turnīram vispār jākvalificējas – tas būtībā ir visu tenisistu sapnis: spēlēt Vimbldonā, prestiža ziņā analogu tenisā tomēr nav, kaut vienā statusā ir arī Austrālijas, Francijas un ASV atklātie čempionāti. Tenisa atribūtikas muzejs, modernas un arī angļu tradicionālā stilā iekārtotas kafejnīcas un restorāni, milzu videoekrāni ārpusē, kur rāda spēles centrālajā laukumā (uz to ir atsevišķas biļetes). Pēdējos gados arī centra laukumam ir ātri pārlaižams jumts lietus gadījumos. Tā iepriekš bieži bija problēma – lietus dēļ dažkārt laikus neizspēlēja visus paredzētos mačus, turklāt pēc tradīcijas Vimbldonā agrāk nekad nespēlēja svētdienas. Tagad vismaz centrā ir ātri pārbīdāms jumts un vajadzības gadījumā spēlē arī svētdienās. Tas vispārināti, bet visā krāšņumā Vimbldonu un tās auru var izjust tikai tad, kad pašam izdodas klātienē tur pabūt. Angļu tradīcijas un stils savienojumā ar mūsdienu tenisa lielākajām zvaigznēm – tas tiešām ir iespaidīgi!
