Labi, es mazliet ironizēju. Taču vakardien notikusī kandidāta debijas preses konference visnotaļ skaidri apliecināja, ja lielas sajēgas par to, ko darīt un sadarīt Valsts prezidenta amatā pašreizējam aizsardzības ministram nav. Droši vien arī pasākums kā tāds bija labi domāts. Būs cilvēks dzirdējis ļaudis raidījumā "Skats no malas" un citur sakot, ka kandidātus uz valsts pirmās personas amatu vajag, tā teikt, izlikt apskatīšanai, lai nesanāk kaķis maisā, par kuru sabiedrībai ir zināms vien tas, ka viņš ir dakteris, kas nav maksājis visus nodokļus, vai arī, ka viņš ir ambiciozs eksbaņķieris, kuram gribas pamēģināt kaut ko jaunu. Nu tad labi, nosēdīsimies kameru priekšā un gatavs.
Nezinu, vai, minēto pasākumu plānojot, Vējonis un tie, kas viņam ir apkārt, atcerējās minētā daktera ar nodokļu problēmām pirmo preses konferenci. Tiesa, tā bija jau pēc tam, kad viņš bija ievēlēts, bet nedomāju, ka tas bija pasākums, kuru cilvēks pēc tam atcerējās ar labpatiku.
Nezinu, kā Raimonds Vējonis atcerēsies vakardienas preses konferenci, taču sabiedrība neko īpašu par viņu un viņa iecerēm tā arī neuzzināja. Viņam esot trīs prioritātes: nacionāla vienotība, nacionālas pašapziņas un patriotisma veicināšana, kā arī sociāls taisnīgums. Izplūdušākus jēdzienus būtu grūti iedomāties.
Lai arī attiecībā uz sociālo taisnīgumu cilvēks vēl bilda, ka tas nozīmējot, ka vienāda darba darītājam ir jāsaņem vienāds atalgojums neatkarīgi no tā vai viņš darbu dara Rīgā vai Tīnūžos. Nezinu, ko bioloģijas izglītību apguvušais ministrs zina par tautsaimniecības lietām. Arī es neesmu nekāds ekonomists, bet man vismaz ir skaidrs, ka tas ir ļoti nereāls mērķis, jo kaut vai uzņēmējdarbības pašizmaksas galvaspilsētā un provincē ir krietni atšķirīgas.
Vēl kandidāts stāstīja savu viedokli par to, kas tad ir Valsts prezidenta sūtība: "neitrāls politiskās sistēmas smaguma centrs starp partijām, parlamentu, izpildvaru un sabiedrību," vēl piebilstot, ka pārāk bieži Valsts prezidents ieciklējas uz Satversmē paģērēto valsts reprezentācijas darbu un mazāk domā par to "politisko sistēmu", kurai ir vajadzīgs "smaguma centrs". Brīdī, kad Valdis Zatlers padzina Saeimu ar mietu, Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Turpat viņš arī bija tās pāris reizes, kad Zatlers izmantoja tiesības sasaukt un vadīt Ministru kabineta sēdes. Varbūt tas ir tas "smaguma centrs," lai gan gribētos cerēt, ka cilvēks nedodas Rīgas pils virzienā ar domu, ka nāksies tik smagi konfliktēt ar vidi, no kuras viņš pats nācis.
Kas attiecas uz to "neitralitāti", labi jau viss būtu, jo tā jau tas ir - Valsts prezidents varbūt nāk no partijas (un, starp citu, te var atcerēties, ka abi prezidenti, kuri ir nākuši konkrēti no partiju vides - Guntis Ulmanis un Andris Bērziņš - tāpat kā Vējonis ir nākuši no tā zaļā un zemnieciskā gala), bet pēc tam viņi vairs nav partiju pārstāvji un no savas partijas aiziet pavisam. Taču darvas karoti neitralitātes medus mucai piešķīra kandidātam sazin kāpēc blakus sēdošais Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš tieši sapriecājās par to, ka Vējoņa ievēlēšanas gadījumā tas būšot pirmais "zaļais" prezidents pasaules vēsturē.
Vēl Vējonis nepiemirsa nākt ar uzstādījumu, kurš mūsu politikāņu vidē diemžēl ir kļuvis par aksiomu, proti - preventīvi paziņot, ka nekāds atbalsts nekāda veida partnerattiecību likumam no viņa nebūs, jo viena no Latvijas galvenajām pamatvērtībām esot "ģimene".
Tāpat kā visi politikāņi, kuri par šo tēmu ir vāvuļojuši preventīvi, arī Vējonis nepaskaidroja, ko viņam īsti nozīmē šis vārds "ģimene", jo, piemēram, tā sieviete, kura Zolitūdes traģēdijā zaudēja civilvīru, ļoti noteikti civilvīrā saskatīja "ģimeni", bet ar visu pamatvērtības statusu valsts viņai parādīja pigu attiecībā uz kompensāciju, jo viņas ģimene, izrādās, nebija "pareiza". Nu, re, visi mūsu valsts neprecētie cilvēki (un nudien te nav runa tikai par tiem, kuri ir neprecēti vienkārši tāpēc, ka valsts viņiem neļauj precēties) - vai nu jūs noslēdzat visus vajadzīgos papīrus baznīcā vai „zagsā”, vai arī rēķinieties ar to, ka valsts acīs no jums nekāda "ģimene" nesanāk. Jo Raimondam Vējonim, Solvitai Āboltiņai un citiem, kuri par šo tēmu ir runājuši, svarīgi ir pasargāt "ģimeni". Tādu, kāda tā it kā ir definēta Satversmē. Un tas nekas, ka tas, ko mēdz nudien uzskatīt par "tradicionālu" ģimeni - viens paps, viena mamma, nenoteikts skaits atvašu, plus vēl droši vien kaķis un/vai suns - mūsu valstī nav universāls standarts, un tas ir ļoti, ļoti maigi teikts.
Nezinu, varbūt Vējonis preses konferencē ieradās ar domu, ka patiesībā jau viņam Rīgas pils atslēgas nespīd, un tāpēc vajag atrādīties tā formas pēc.
Šķiet arvien skaidrāk, ka vismaz pirmajā kārtā viņam nekādas lielas izredzes nespīd, ja jau Nacionālā apvienība (plus vēl Ringolds Balodis no Sudrabas partijas) taisās balsot par Egīlu Levitu. Tādā gadījumā arī tad, ja par savu "vienoto kandidātu" nobalsos pilnīgi visi "Vienotības" un ZZS deputāti (par ko slepenā balsojumā, protams, vienalga nevaram būt pārliecināti), 51 balss tur nesanāks. Visi zinām, ka attiecībā uz otro un tālākām kārtām mūsu "gudrās galvas" sev ir rezervējušas visas manevrēšanas iespējas.
Tiesa, ja te būs ierastā kārtība tādā nozīmē, ka pēc katras kārtas izkrīt tas kandidāts, kuram bijis vismazākais balsu skaits - Mārtiņš Bondars vispirms, Egīls Levits pēc tam - tad var palikt Vējonis un Sergejs Dolgopolovs no „Saskaņas”, un jādomā, ka tādā gadījumā parlamentā neatradīsies 51 balss, arī slepeni ne, ar domu, ka Valsts prezidenta amatu vajag uzticēt cilvēkam no partijas, kurai ir oficiāls sadarbības līgums ar kaimiņvalsts diktatora partiju „Vienota Krievija”. Taču nekur nav rakstīts, ka politikāņi minēto kārtību obligāti ņems vērā. Notikt var visādi.
Un tomēr, ja Raimonds Vējonis tik tiešām tiks ievēlēts par Latvijas Republikas Valsts prezidentu, tad jācer, ka viņš ļoti steigšus ķersies klāt pie minēto "prioritāšu" precizēšanas. Kaut vai ar to "nacionālās vienotības" jēdzienu. Puzes ķeizars, kuram sazini kāpēc joprojām šajā lietā ir kaut kāda teikšana, jau ir bildis, ka Valsts prezidents nedrīkst būt tikai priekš "latviešiem". Vai Raimondam Vējonim ir kaut kas konkrēts sakāms tiem, kuri pagājušajā nedēļā pulcējās pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa un, mājās nākot, brēca "Rossija, Rossija"? Tam Latvijas nelatviešu vairākumam, kurš Krimas aneksijā neko īpaši sliktu nesaskata?
Vēl, ja drīkst, viena piebilde no pavisam citas operas. Laikrakstā "Diena" pēdējā lappusē katru dienu ir mazs grafiks, kurā ir pateikts, kāda būs gaisa temperatūra šodien, rīt un parīt. Vakar tur bija teikts, ka šodien Rīgā maksimālā gaisa temperatūra būs +11. Šodien arī tur ir teikts, ka šodien Rīgā maksimālā gaisa temperatūra būs +11. Man rakstot, vēl salīdzinoši agri no rīta, aiz loga termometra stabiņš rāda +17. Ja kas, arī vakar gaiss sasila virs +11. Šodien laikrakstā arī ir konstatējums, ka "Diena" kaut kādā konkursā esot uzvarējusi titulu "labākais pirkums." Par precizitāti hidrometeoroloģijas jomā acīmredzot ne.
