Te, protams, runa ir par Latvijas paviljonu Pasaules izstādē Milānā, kurai ir paredzēties sākties gandrīz tieši pēc trim mēnešiem. Latvijas paviljona nosaukums ir “Dzīvības drava,” un citāts, ar kuru šodien sāku blogu, ir atrodams izstādes mājaslapā. Lapā ir arī saikne ar pašas Latvijas mājaslapu jautājumā par izstādi. Tajā pēdējo reizi informācija izvietota pagājušā gada 10. novembrī, un tas var likties dīvaini, ja reiz parasti, lielam notikumam tuvojoties, informācijas ir vairāk un vairāk, nevis mazāk un mazāk.
Protams, lasītājs sapratīs, kur te suns aprakts. 10. novembris droši vien bija pēdējā reize, kad izstādes rīkotājiem mūsu republikā vēl bija iespēja kaut ko ievietot internetā, pirms Latvijā nomainījās valdība un jaunā valdība konstatēja, ka kārtējo reizi acīmredzot izstrādāts projekts, kurš pirmkārt ir liela un dāsna barotne visvisādiem shēmotājiem. Piemēram, kādam izdomājot, ka dažu fotogrāfiju izvietošana sociālajā portālā “Instagram” varētu maksāt, teiksim, vairāk nekā 30 tūkstošus eiro. U.tml.
Pagājušajā nedēļā Brīvības ielā notika Ministru kabineta sēde, pēc kuras, visticamāk, dažs labs ministrs ar nostalģiju pieminēja tās dienas, kad ministri varēja tikties aiz slēgtām durvīm.
Jo šajā reizē ministri nudien izcēlās ar pingpongu un tamborēšanu. A varbūt Kultūras ministrija kaut ko var glābt? Kāda Kultūras ministrija?! Kas par to būtu sakāms Satiksmes ministrijai? A varbūt kaut ko var sarunāt ar Luksemburgu, kurai it kā bija paredzēts Latvijas paviljonā nomāt telpas? A varbūt paskatīties uz nīderlandiešu piedāvājumu – uz jau ieliktajiem Latvijas “milzīgā ozola koka” pamatiem izveidot smuku zaļu parku ar taciņu.
Galu galā Ministru prezidentei nācās nopūsties par to, kas Latvija (kura, ja kas, patlaban ir Eiropas prezidējošā valsts) neprot rīkot “lielus projektus,” un ministri nolēma no piedalīšanās "Expo" atteikties pavisam.
Laikam jau tas, ka nevienam mūsu valsts pārvaldes sistēmā nav ienācis prātā, ka par šo lēmumu varbūt būtu prātīgi paziņot, piemēram, izstādes rīkotājiem – tas te būtu mazākais. Ministru prezidentei liela taisnība par tiem “lielajiem projektiem” tomēr nebūs. Kā nekā nupat pabeidzām veselu gadu, kura laikā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tajā skaitā pie mums notika nudien “liels projekts” - Pasaules koru konkurss -, kura rezultātā te ieradās burtiski tūkstošiem un desmitiem tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Citreiz esam rīkojuši NATO samitus, hokeja čempionātus un visādus citādus pasākumus.
Nē, lielākā lieta te ir mūsu valsts politikāņu hroniskā nespēja tikt galā ar iepirkumu lietām. Lai valsts un pašvaldības iestādes varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus bez tā milzīgā tingeltangeļa, kāds pie mums ir ierasts no laika gala un apriebies līdz mielēm.
Visas milzīgās pārsūdzēšanas, kas mūsu lēnajā Temīdas procesā projektu var apstādināt pat uz ļoti lielu laiku. Uzņēmumi, kas vispirms mākslīgi uzpūš tāmes tā, lai pasūtītājam rastos sirmi mati, lai pēc tam iesniegtu joprojām, bet ne tik masīvi uzpūstu tāmi, lai izskatītos, ka piedāvāta normālāka cena. Acīmredzot pietiekami neskaidri noteikumi, lai kādam nudien var ienākt prātā, ka par padsmit bilžu izvietošanu internetā var prasīt desmitiem tūkstošu eiro. Es tādu cilvēku nevainoju. Es arī māku bildes izvietot internetā un, ja kāds man par to vēlas maksāt 30 tūkstošus eiro, laipni lūdzu. Ar mani var sazināties caur šo portālu vai citādāk.
Taču no valsts pārvaldes viedokļa raugoties, šis ir kārtējais neizdarības piemērs. Cita starpā, šodien kādā interneta portālā citēts bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš ir teicis, ka viņa laikā neviens ne par kādām problēmām neko neteica, lai arī viņš esot bijis mazliet pārsteigts, ka jautājuma risināšana piešķirta pašai Ekonomikas ministrijai (EM) un nevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kā tas bija pirms tam. Katrā gadījumā, tā bijušais ministrs – nevar jau zināt, ko dara visi padotie, vēl jo vairāk ne privātās instances iepirkumu kontekstā. Acīmredzot nevar gan. Bet tas nav labi.
Var piekrist tiem, kuri uzskata, ka mūsdienās piedalīties fiksētā izstādē ar fiksētu paviljonu var būt maķenīt vecmodīgi, ja arī paviljons ir “interaktīvs” u.tml. Skandināvijas valstis, piemēram, Milānā nebūs pārstāvētas. Bet Lietuva būs pārstāvēta un Igaunija būs pārstāvēta, un Krievija būs pārstāvēta, un Baltkrievija būs pārstāvēta. Vien Latvijai paredzētajā vietā vairāku mēnešu garumā acīmredzot būs tukšs laukums. Varbūt ar milāniešu izvietotu izkārtni: “Te bija jābūt …”
Te arī vērts atcerēties pēdējo reizi, kad Latvija piedalījās pasaules izstādē - lasītājs varbūt atcerēsies, ka tas bija Ķīnā. Vai atceraties tos daudzos celmus, pa kuriem organizētājiem bija klupšus krišus jāiet? Vai atceraties, ka izstādes atklāšanas dienā Latvijas paviljons ne tuvu nebija gatavs nodošanai ekspluatācijā? Vai atceraties lielo kašķi, kāds tolaik izvērtās starp minēto LIAA un uzņēmumu “Aerodium”? Arī toreiz bija pietiekami daudz piemēru par to, ka noteikumi par darāmo varēja būt krietni vien konkrētāki, lai tos nevarētu katrs interpretēt pats pēc sava prāta un izpratnes.
Taču toreiz vismaz Latvija uz Šanhaju tomēr aizbrauca. Šoreiz stopkrāns ir norauts pavisam īsu brīdi pirms paredzētā notikuma. Droši vien Ārlietu ministrija velti raizējas, ka tāpēc varbūt Itālija pārtrauks patrulēt mūsu gaisa telpā, jo, visticamāk, tādā līmenī normālas valstis ar sīkmanību nenodarbojas. Taču vienalga nesmuki. Vienalga nesmuki kārtējās politikāņu neizdarības dēļ. Un varbūt tomēr kādam no EM, LIAA, ĀM vai kādas citas instances vajadzētu sazināties ar "Expo" un pateikt, ka Latvijas sadaļu attiecīgajā mājaslapā var dzēst laukā. Vien jācer, ka arī tas nemaksās daudzus tūkstošus eiro.
