Kārlis Streips: Dīvainais prezidents (un par Eirovīziju)

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš allaž bijis pazīstams ar interesantiem un savdabīgiem izteicieniem, tajā skaitā uzbrēcot žurnālistam, kurš centās iemūžināt prezidenta dēlu pirmajā skolas dienā, kā arī publiski pārdomājot, kāpēc tad ir vajadzīgs finansēt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības padomē, it kā tas nebūtu automātisks process.

Tieši pēdējā laikā Valsts prezidents ir izcēlies ar sevišķi daiļrunīgiem paziņojumiem.  Tā, piemēram, pēdējās dienās viņš ir paziņojis, ka par spīti norunai, viņš nepiedalīsies Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā," kuru vada kolēģis Aidis Tomsons.  Prezidenta kanceleja nav atradusi par vajadzīgu paskaidrot, kāpēc šāds piepešs atteikums, bet kolēģis uzskata, ka prezidents nevēlas sevi pakļaut jautājumiem no žurnālistiem, kuri viņam, iespējams, šķiet neērti.  Ja tā, tad tas nav valsts pirmās personas cienīgi, jo ne jau žurnālisti ir vainīgi, ka viņi reizēm uzdod neērtus vai asus jautājumus.  Valsts prezidenta atbildība tomēr ir žurnālistiem un caur viņiem plašākai sabiedrībai paskaidrot savu viedokli par visu ko pēc kārtas.

Otrs paziņojums no prezidenta pēdējā laikā ir bijis par to, ka Latvijā pārāk daudz tiesnešu ir … sievietes.  Uzstādamies prokuroru sanāksmē, Valsts prezidents paziņoja lūk, ko:  "Visu cieņu sieviešu aktīvai dalībai jebkurā dzīves sfērā, tomēr šī sfēra - tiesnešu sfēra - ir skaidra, tā tomēr prasa abu dzimumu aktīvu iesaisti."  Un vēl - "Šī situācija ir izteikti nepieņemama.  Aptuveni 10% no tiesnešiem ir vīrieši."

Sāksim ar to, ka Valsts prezidentam nav taisnība.  No 441 tiesneša, kādi uzskaitīti Latvijas tiesu portālā, 94 (21,31%) ir vīrieši.  Augstākajā tiesā vīriešu proporcija ir 35,7%, bet Satversmes tiesā - 57% (četri no septiņiem).   Tur nu nekādi 10 procenti nesanāk, pat ne "aptuveni."

Vēl Valsts prezidents bilda, ka laikam jau tas nav tikai algu dēļ, bet arī tas būtu apšaubāmi, jo tiesneši mūsu valstī tomēr pelna krietnas algas.  Sarakstā uz 2013. g. 1. martu ļoti retais tiesnesis pelnīja mazāk par 1000 eiro mēnesī, ļoti lielais vairums pelnīja krietni vairāk, tajā skaitā atsevišķos gadījumos vairāk nekā 2000 eiro.

Man grūti spriest, kāpēc tik liels vairums Latvijas tiesnešu ir sievietes.  Tas pats jautājums man katru gadu ir Latvijas Universitātē, kur, piemēram, šogad man ziņu rakstīšanas kursā ir 21 sieviete un tikai četri vīrieši.  Profesijā tāda sadalījuma nav.  Nezinu, kādas ir tieslietas studējošo vīriešu un sieviešu proporcijas, bet jādomā, ka arī juridiskajā profesijā nav tāda sadalījuma.

Taču - vai tas ir būtiski?  Nav.  Nav tomēr tādas lietas, kā "vīriešu likums" un "sieviešu likums."  Likums ir vienāds visiem pēc kārtas, un absolūti nav no svara, vai to juridiskā nozīmē interpretē vīrietis vai sieviete, ja vien attiecīgajam cilvēkam ir nepieciešamās zināšanas.  Un arī literatūras apgūšana tomēr nav dzimumu jautājums.  Sievietes prot lasīt, sievietes prot domāt, sievietes prot analizēt, sievietes prot rakstīt.  Daža labāk, cita ne tik labi, bet tomēr visas to prot.  Tieši tāpat kā vīrieši.  Katrā gadījumā Temīda ir un tai ir jābūt neitrālai visos gadījumos, tajā skaitā attiecībā pret dzimumu.  Jo diez vai jebkurš tiesnesis vai tiesnese mūsu valstī sprieduma pamatā izmanto to, vai apsūdzētais ir vīrietis vai sieviete.  2012. gadā ieslodzījumā mūsu valstī bija mazliet vairāk par 6000 ieslodzīto (laika gaitā šis skaitlis ir samazinājies), no tiem 418 bija sievietes.  Diez vai jebkurā gadījumā dzimums bija galvenais vai pat sekundārais jautājums, lai kādu aizturētu vai notiesātu, un diez vai ieslodzīto sieviešu procents bija tik zems tāpēc, ka tiesnešu amatā kalpojošo sieviešu procents bija tik augsts.

Šķiet arvien skaidrāk, ka nebūtu vēlams šī gada maijā Andri Bērziņu ievēlēt uz vēl vienu termiņu Rīgas pilī.  Šķiet, cilvēks kļūst arvien neprognozējamāks, un droši vien ir laiks viņu aizsūtīt pelnītā atpūtā.  Galu galā, tieši viņam ir vislielākā pensija Latvijā.  Badā nenomirs arī tad, ja vairs nebūs prezidents.

Savukārt, ja runājam par Eirovīziju, man vakar bija prieks un gods piedalīties „Supernovas” alternatīvajā raidījumā, to vadīja Radio 5 pārstāvji Edžus Ķaukulis un Lauris Mihailovs, kopā mēs skatījāmies finālu un to komentējām visnotaļ brīvāk nekā tas būtu bijis iespējams "oficiālajā" raidījumā.  Bija jautri.  Vienu brīdi pie mums piestāja mūziķis Andris Ābelīte, lai demonstrētu, kā var spēlēt divas trompetes vienlaikus, arī intervējām Katrīnu Dimantu no pagājušajā gadā Eirodziesmas lauru plūcējiem „Aarzemniekiem”, kuriem ar savu "Cake to Bake" daudz labāk par iepriekšējo gadu Latvijas pārstāvjiem lielajā Eirovīzijā neveicās, bet tomēr veicās labāk nekā, piemēram, Busulim vai Aišai.  Vispār man radās jautājums, kāpēc šī gada finālā „Aarzemnieki” netika lūgti nodziedāt savu dziesmu.  Lielajā Eirovīzijā, šķiet, katru gadu uzstājas tas cilvēks, kurš iepriekšējā gadā uzvarējis un līdz ar to Eirovīziju atvedis uz savu valsti.  Pie mums varētu tāpat.

Mans favorīts „Supernovas” finālā bija grupa „ElektroFolk”, jo tai bija gana atraktīvs priekšnesums ar vijoli, bungām, minētajām trompetēm u.c. instrumentiem.  Piekrītu komentētājiem, kuri teikuši, ka viņu dziesmā bija tāds Balkānu piesitiens, un man likās, ka no tiem četriem priekšnesumiem, kuri vakar tika piedāvāti, tieši „ElektroFolk” varētu būt labākās izredzes šogad beidzot lauzt jau gadus sešus  septiņus pastāvējušo "tradīciju", ka Latvijas pārstāvis paliek pusfinālā, piedevām ar gaužām pieticīgu rezultātu.

Mani uzvarētājas Aminatas dziesma godīgi sakot īpaši neuzrunāja, it īpaši tāpēc, ka dziesmas nobeigumā labu laika sprīdi viņa dzied "a-a-a-a-a-a-a-a-a-a-a-a-a-a," kas nu nebūtu uzskatāms par visinteresantāko tekstu.  Priekšnesums kā tāds arī nebija īpaši interesants, meitene stāvēja skatuves vidū visnotaļ nekustīga.  Bekvokāls bija vienkārši briesmīgs.  Protams, bekvokālu var nomainīt, bet ļoti ceru, ka

tagad ar Aminatu strādās visādi horeogrāfi u.c. speciālisti, jo ļoti baidos, ka ar pašreizējo priekšnesumu īpaši nekas Vīnē nespīdēs.  Kā vienmēr, reiz Latvijas tauta ir izvēlējusies savu priekšstāvi, es automātiski kļūstu par attiecīgās personas fanu tādā nozīmē, ka turu visus iespējamos īkšķus par viņu.  Taču šoreiz vismaz patlaban šķiet, ka tauta nav veikusi pašu labāko izvēli.

Un pēdīgi, Latvijas Televīzijai divi lūgumi.  Pirmkārt, ļoti ceru, ka šogad man atkal ļaus komentēt lielo Eirovīziju.  Un otrkārt, ļoti un vēlreiz ļoti ceru, ka tad, kad Vīnē pienāks brīdis paziņot par Latvijas rezultātiem, tas darbiņš tiks uzticēts bebram, kurš vakar ņēmās pa „Supernovas” skatuvi.  Tviterī starptautiskā sabiedrība par viņu lielākoties bija lielā sajūsmā, un tā nu būtu pilnīgi perfekta rozīnīte.  Ceru, ka tā tas arī būs!

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti