Sadaļas Sadaļas

Ieva Kubliņa: Ar tādu spēli nav uz ko cerēt

Atšķirībā no pirmās dienas, kad, "kā sanāks, tā labi būs", spēle pret Horvātiju jau bija no sērijas "būt vai nebūt". Atšķirībā no mača ar Serbiju, kur dažas basketbolistes gana labi zināju, ar Jovanoviču pat biju kopā spēlējusi, no Horvātijas izlases ne ar vienu ceļi nebija krustojušies. Atšķirībā no Latvijas, kam pirmajā dienā savainojumu guvusī Anete Jēkabsone-Žogota laukumā devās jau sākumsastāvā, Horvātijai trūka jau triju - amerikāniete nepaspēja naturalizēties, lai arī bija komandas pieteikumā, un nebija pret Krieviju traumas guvušās Ivezičas un Teodoričas. Tātad soliņš palika pavisam īss.

Horvātijai atlika gandrīz tikai viens trumpis - masīvie centri. Un jāatzīst, ka visas trīs - Ivankoviča, Begoviča un Sliskoviča savu darīja teicami - pirmajā ceturtdaļā bumbas zem groziem 19:5. Līdzīgi tas bija arī beigu protokolā - grozu zaudējām gandrīz bezcerīgi un tas Horvātijai, kam arī nebija tā labākā precizitāte, beigu beigās ļāva tikt pie punktiem. Nelīdzēja arī Melņikas ielikšana sākumasastāvā, jo viņa ir masīvāka par Kūlīti un Vītolu. Diemžēl veiksmīgo sākumu neizdevās attīstīt. Pārāk daudz bija kļūdu un sasteigtu un neprecīzu metienu. Šajā daļā vienīgi Šteinberga nospēlēja labi. Labi, ka otrajā pusē viņai piepalīdzēja arī otra Anete (Jēkabsone-Žogota).

Bet kopumā - slikta spēle, ja no 41 punkta (Latvija pēc ilgāka pārtraukuma bija atkal vadībā) 37 guva abas Anetes (Jēkabsone-Žogota un Šteinberga). Divatā nevar maču vinnēt.

Pietrūka palīdzības no citām. Diemžēl iniciatīvu pavisam pārņemt neizdevās un var teikt, ka līdz pat beigām spēle ritēja pēc Horvātijas treneru rakstīta scenārija. Nedaudz nesaprotami, kāpēc tad, kad trešajā trešdaļā jau likās būs lūzums, Guntas Baško-Melnbārdes vietā nāca Kitija Laksa.

Vēl jau varēja cerēt, ka uz spēles beigām horvātietes pagurs. Tomēr tas nenotika. Vēl vairāk - viņu pārliecība bija augusi un spēles otrajā daļā sakrita arī trīspunktnieki. Tomēr pamatā viņas veiksmīgi izmantoja sava iespējas zem groza. Savukārt mūsējām galīgi nekas neizdevās zem groza - ne sava, ne pretinieču, ne bumbu iegūšanā, ne punktu gūšanā no pilnīgi brīvām situācijām.

Laiks vēl bija, lai pagūtu izmantot viņu līderes un spēles veidotājas Ciglaras piekto piezīmi. Taču nekas nenotika. Uzreiz pat īsti nepateikšu kur - laukumā vai blakus tam, bet pietrūka galvas. 

Manuprāt, pietrūka stabilitātes, pacietības, disciplīnas, nosvērtības. Kā uzbrukumā, kad bija visai daudz nesagatavotu un grūtu metienu, tā aizsardzībā, kad rotācijās pazaudējām savas spēlētājas un tās tika pie brīviem metieniem. Arī kad pieļāvām taktiskas kļūdas pie groza un arī tur pretinieces tika pie netraucētiem metieniem.

Der atcerēties, ka mačs sākās mums labi - 9:2, taču tas arī bija viss. Tomēr nedomāju, ka meitenes iedomājās, ka viss būs viegli. Tas nav latviešu mentalitātes garā. Drīzāk viņām par sarežģītu izrādījās spēle, kura rit punkts punktā. Varbūt pietrūka arī pieredzes un rakstura. Un arī sejas uz soliņa un blakus tam nepārliecināja, ka visa komanda ir uz viena viļņa.

Viss vēl nav zaudēts, taču ne viss vairs ir mūsu pašu rokās. Pirmais uzdevums - sestdien jāuzvar Lielbritānija un ar iespējami lielāku pārsvaru. Taču tam būs vajadzīga pavisam cita spēles kvalitāte. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt