Cytaidi latviskais

Cytaidi latviskais

Latviešiem pa pēdām. Brazīlija.

Brazīlija. Latviešiem pa pēdām

Cytaidi latviskais. Latgales godi. Kāzas

Divas kāzas Latgalē. Gan lūgtie, gan nelūgtie viesi - fantastiski

Latvijas Televīzijā (LTV) vasarās vai - kā šoreiz - rudenī, ar viena gada izņēmumu, sesto gadu ēterā būs mazais raidījumu cikls "Cytaidi latviskais", kas stāsta par Latgales novadu, cilvēkiem, tradīcijām, vietējo kolorītu un, kas būtiski, skan latgaliešu dialektā ar subtitriem latviešu literārajā valodā. Šī gada četru raidījumu saturā latgaliešu godi, un sāksim mēs ar kāzām.

Uzreiz jāpiemin, ka šogad mums cits raidījuma vadītājs - vēsturnieks, pedagogs un grupas "Dabasu Durovys" līderis Arnis Slobožaņins, ko, iespējams, esat iepazinuši, arī skatoties raidījumus "Sajūti Latgali" un filmu par latgaliešiem Pēterpilī.

Tātad kāzas. Pa dažādiem privātiem ceļiem un caur paziņu paziņām, kāzu operatoriem un mūziķiem meklējām, atradām un aptaujājām jaunos pārus, lai cik tas briesmīgi arī neskanētu, kas mums der stāstam par latgaliešu kāzām. Svarīgi bija, lai svinības tiktu organizētas atšķirīgi, lai viesu vidū būtu novada ļaudis, lai būtu dažādas tradīcijas un, protams, vissvarīgākais, lai jaunlaulātie piekristu, ka viņu kāzu dienā līdzās būs arī svešas acis - mūsu un kameru! Ziniet, piekrita visi, nevienam pārim nebija iebildumu, tā, manuprāt, jau ir pirmā labā zīme, vismaz skatoties no mūsu - TV radošo ļaužu - pozīcijām.

Izvēlējāmies pabūt divās kāzās - vienās jūnija sākumā un otrās augusta vidū.

Kāzas Ludzas katoļu baznīcā 

Jūnijā Ludzas katoļu baznīcā ‘’jā’’ vārdu viens otram teica Kristīne un Roberts.

Kristīnes un Roberta kāzu diena

Mūsu jaunajam raidījuma vadītājam Arnim todien bija vārda diena, un gandrīz visu LTV komandu viņš todien, reizē ar iedāvināto zemeņu turzu, ieraudzīja pirmo reizi. Viņa pirmais kadrs raidījumā patiesi ir arī pirmais kadrs mūsu kopīgajā šīs vasaras stāstā. Tas nebija viegli: LTV komanda ar divām kamerām, kāzu viesi, priesteris, un Arnim jāspēj stāstīt un runāt par sava novada tradīciju, iztaujāt tā, lai skatītājam visā Latvijā būtu skaidrs un interesanti. Mācītājs Arnim uzticēja laulības sakramenta laikā lasīt svēto rakstu vārdus un Arnis piekrita, radot patīkamu pārsteigumu visiem ceremonijas dalībniekiem.

Laulības sakraments katoļu gaumē bija ļoti sirsnīgs un skaists, es pamanīju, ka kāzu viesi - jaunieši - visi ‘’nezin kāpēc’’ bija sadevušies rokās, piekļāvušies viens otram, laikam Dieva klātesamība, kā to apgalvoja priesteris Jānis Kolns, bija jūtama visiem. Jā, priesteris bija saikne starp pasaulīgo un dievišķo, ceremonijas liturģija ne mirkli nešķita oficiāla un garlaicīga, varbūt priestera smaids, vienkāršie komentāri, klusā saruna ar jaunlaulātajiem iedvesa tādu mieru. Protams, pati baznīca kalnā, starp ezeriem un līdzās pilsdrupām ir neiedomājami skaista!

Jānis Kolns

Vai jūs zināt, kas ir stomači? Es arī nezināju.

Stomači ir nelūgti viesi, kas atnāk uz viesībām, apdzied, pazīlē un sagaida kādu cienastu.

Lūk, Kristīnes un Roberta kāzās bija jaukas kundzītes, kas ne tikai jaunlaulātajiem, bet arī pārējiem viesiem pazīlēja, pamācīja jauniešiem, kā nodzīvot laimīgu un garu mūžu. Šo kāzu vadītājs Kristaps Rasims atzina, ka stomači ir raksturīgi kāzu dalībnieki latgaliešu kāzās. Jautāts par tradīcijām, Kristaps teica, ka joprojām ļoti tradicionāla ir nepieskatīto mantu ūtrupe jeb izpirkšana kāzu otrajā dienā. Kas būtiski - neviens neapvainojas, ja otrā rītā auto ir bez riteņiem  vai neatrodas atslēga, tādi sīkumi kā kurpes un zeķes nav pieminēšanas vērtas. Rasims bija drošs, ka tradīcijas mainās, un ir bijis kāzās, kurās piedalās citu valstu viesi un daudzas tradīcijas atpazīst kā līdzīgas kāzās savā valstī.

"Esmu drošs, ka pēc 50 gadiem kāzās atkal būs vajadzīgi panāksnieki un ne viens vai divi, bet vismaz pieci!" teica Kristaps.

Laikam jāpaskaidro, ka

panāksnieki ir neprecēti jauni ļaudis, tuvi līgavai, jo sargā līgavu, lai to nenozagtu. Tātad, iespējams, šī tradīcija būs dzīva un ne tikai filmas "Motociklu vasara" kadros!

Kāzas Vidsmuižas katoļu baznīcā

Augustā braucām uz Vidsmuižas katoļu baznīcu, kas atrodas Galēnos. Mūsu darbi tā bija saplānoti, ka pirms kāzu ceremonijas bija ieraksts Daugavpils pusē, un Jolantai un Kristapam (jaunais pāris) solījām, ka būsim pēc ceremonijas, jo viens laulības sakraments jau redzēts. Mēs kavējām, maz, bet tomēr. Sazvanījos ar kāzu vadītāju Antru Skuteli, un viņa mūsu dēļ aizkavēja viesus, jo likās ļoti būtiski filmēt, kā no baznīcas iznāk jaunais pāris un 150 viesi. Iespaidīgi!

Jolanta un Kristaps kāzu dienā

Šajā reizē es gribētu pievērst uzmanību kāzu vārtiem, kas ir izteikta novada tradīcija kāzās. Jolantai un Kristapam to bija četri. Pirmie pie baznīcas vārtiem jaunlaulātos sagaidīja svētceļnieki, bet Galēnu centrā riktīgi gatavojušies bija vietējā tautas teātra aktieri: tur bija čigāniete, ļoti modīga un darbīga dāma, policists ar ugunsdzēsēja cepuri un vecu pakaramo tā sauktās tīģerastes vietā un vēl kāds svītrbiksis. Būtiskais, ka viss ļoti pozitīvā, asprātīgā gaisotnē, vārtu rīkotājiem nebūtiski ko graudā nopelnīt, bet gan darīt neaizmirstamu un skaistu dienu jaunlaulātajiem. Vēl vieni vārti Galēnu parkā bija ļoti latgaliski, tos saorganizējušas bija kapelas "Bumburneicys" dāmas, izpildot lieliskas latgaliešu tautasdziesmas.

Visnopietnāk jaunlaulātajiem gāja uz ceļa Viļāni- Preiļi, faktiski tas tika vienā joslā pilnīgi aizņemts, jo tika mazgāta un karināta veļa, vārīta bukstiņputra.

Bukstiņputras ēšana

Ēšana un dzeršana 

Varbūt gribat recepti? Raidījuma vadītājs Arnis un operators Uvis, šo ēdienu ēdot, pilnībā aizmirsa par darbu:

  • kviešu vai miežu putraimi
  • piens
  • sīpoli
  • cauraugusi žāvēta cūkgaļa
  • sāls, pipari

Pagatavošana: Mērcētus putraimus vāra nelielā ūdens daudzumā 15 minūtes, pielej pienu un maisot vāra. Sīpolus un gaļu sagriež gabaliņos, apcep, pieliek piparus.

Tradicionālajai putrai ir klāt arī kartupeļi, bet tos uzvārīt uz Viļānu-Preiļu ceļa nebija iespējams, bet šie ar mīlestību vārītie “bukstiņi” bija pasakaini gardi.

Ja par ēdienu, tad jāzina, ka Latgalē nekad neviens nedrīkst palikt neēdis. Šajās kāzās tas arī nebija iespējams. Pie Kristīnes un Roberta viesiem galdā tika celtas marinētas un krāsnī ceptas cūkas ribiņas ar dažādām piedevām. Bet pie Jolantas un Kristapa, kad nāca ar silto ēdienu, aukstais bija jānovāc, jo uz galda pilnajiem traukiem vienkārši nebija vietas. Karbonādes, pildītas irbītes, kotletes, kāposti utt.

Alkohols bija un daudz, kā jau kāzas, un abās bija kāds jaunā pāra radinieks, kas pacienāja viesus ar šmakovku. Mani pārsteidz kāda recepte, kuras pamatā īsts Latgalē audzis ozola koks, katram latvietim saprotamas garšvielas, rezultāts ar attiecīgu konjakam pietuvinātu krāsu un ne ar ko nesalīdzināmu maigu garšu.

Mūsu raidījuma vadītājs kā mūziķis ir bijis daudzās kāzās, viņš atzina, ka ir piedzīvojis alkohola upes, bet nav piedzīvojis neadekvātu viesu klātbūtni; kaušanās kāzās - mīts, bet vienu atšķirību gan ir pamanījis, ja runā par kāzām Latgalē un citos novados: Latgales meitenes vienmēr ir kopā ar saviem pavadoņiem, bauda kāzas kopā, bet citu novadu meitenes mēdz koķetēt ar mūziķiem un pieņem kāzas kā jebkuru ballīti.

Sapratu, ka Latgalē kāzās ir fantastiski viesi, pieņem visu un ļaujas visam, ko kāzu vadītāji tiem liek priekšā, neapvainojas par apdziedāšanu, dara visu, ko kāzu vadītājs uzskata par vajadzīgu svinībām - kāds priesteris dejoja balto gulbīšu deju, kāds stāstīja ļoti pikantu anekdoti, citi izlocījās neiedomājamās pozās, neskatoties uz svinīgajiem tērpiem, ar augumiem rakstot jaunā pāra vārdus, sabučojās pa labi un kreisi -, kāpēc ne, ja tā vajag laulāto labākai dzīvei!

Katram iesaku reiz pabūt latgaliešu kāzās!

Rūgts!

 

 

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti