Cietokšņu draudzība. Ekskursija uz Daugavpils un Kauņas fortiem

Aizvadītā gada izskaņā Daugavpils pašvaldība pabeidza īstenot projektu “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana”. Par Daugavpils partneri kļuva Kauņa, un šis projekts ir daļa no plašās Latvijas un Lietuvas sadarbības programmas.

Tādēļ notika delegāciju apmaiņa – Latgales žurnālisti un tūrisma nozares speciālisti brauca uz Kauņu, savukārt Daugavpilī ieradās Lietuvas kolēģu “desants”.

Projekta mērķis bija labiekārtot cietokšņus – tika savesta kārtībā Daugavpils cietokšņa septītā bastiona vaļņu augšējā daļa un restaurēta Kauņas cietokšņa sestā forta ieeja. Tieši no šī forta arī sākās mūsu ekskursija.

Cietoksnis Kauņā tika uzbūvēts no 1879. līdz 1915. gadam, lai aizsargātu Krievijas impērijas rietumu robežas. Tas savā mūžā daudz pieredzējis. Cietoksnim ir deviņi forti, desmito sāka būvēt, taču līdz galam nepabeidza. Vispazīstamākais – diemžēl bēdīgi slavens – ir devītais forts, kurš dažādu varu laikā bijis cietums, vēlāk kļuvis par ebreju nošaušanas vietu. Tam “pieauguši” divi muzeji – 50. gadu beigās “vecais”, kurš vēsta par holokaustu, bet 90. gados – “jaunais”, veltīts Molotova-Ribentropa paktam, tam sekojošajām Lietuvas okupācijām un tūkstošiem iedzīvotāju deportācijai uz gulagu. Devītajā fortā biju 2013. gada vasarā, iespaids, tāpat kā visās līdzīgās vietās, bija spēcīgs. Un – ar to arī tam tagad lieku punktu.

Sestais forts tagad pārdzīvo renesansi, pārējie gaida savu stundu. Un runa nav tikai par projektu, lai gan tas neapšaubāmi ir svarīgs; runa ir par to, ka kopš 2020. gada sestajā fortā atrodas Viļņas Vītauta Dižā Kara muzeja filiāle. Bet tajā zem klajas debess ir apmēram 200 tehnikas vienību, kuras galvenokārt bijušas Lietuvas armijas bruņojumā pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Lūk, šo tehniku mums pamatīgi izrādīja, atļāva pataustīt un iekāpt, žēl, ka ne pavizināties, lai gan, pēc gida teiktā, vairāki desmiti šo “mašīnīšu” spēj braukt.

Mūsu grupu neatlaidīgi (bet maršruts ir garš un šajā gadalaikā slidens) pavadīja melns skaistulis – runcis Forts (kāpēc gan mēģināt izgudrot nez kādu vārdu, nosprieda Kauņas cietoksnī, – ja reiz dzīvo fortā, tātad Forts). Visi Daugavpils žurnālisti viņu salīdzināja ar cienīgo Fēliksa lielkungu, kurš mīt Daugavpils cietoksnī.

Draudzība starp cietokšņiem – tās nav manas emocionālās fantāzijas. Kā jau minēts, uz Daugavpili atbrauca kolēģi no Kauņas, viņu vidū arī organizācijas “Kauņas cietokšņa parks” pārstāvji. Radušās dažādas idejas par sadarbības turpināšanu – par to pastāstīja šādās lietās ļoti pieredzējis cilvēks, Daugavpils pilsētas domes vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins. Un sadarbības robežas iespējams būtiski paplašināt – ir taču Daugavgrīvas cietoksnis, nocietinājumi Tallinā, Narvas cietoksnis… Plašas iespējas draudzībai un kopīgam darbam.

Vēl viens svarīgs projekta “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana” aspekts ir izveidotais tūrisma maršruts “No Kauņas līdz Daugavpilij pa veco pasta traktu”, tas ir, pa trakta Sanktpēterburga–Varšava posmu. Līnija ir šāda: Kauņa–Jonava–Ukmerģe–Utena–Deguči–Zarasi–Daugavpils. Sīkāk ar bildītēm – šeit un šeit.

Ar cietoksni mūsu programma vēl nebeidzās. Mums parādīja veco un jauno pilsētu, akcentējot starpkaru arhitektūru: Kauņā 20 gados uzceltas apmēram seštūkstoš jaunu ēku, izveidojies savs nacionālais stils, un pirms Otrā pasaules kara bijušo Krievijas provinci sāka dēvēt par “mazo Parīzi”, kas godam var būt jaunās Eiropas valsts galvaspilsēta. Mums tika piedāvāts plašs izklaižu spektrs – no basketbola (spēlēja “Žalgiris”, kas Lietuvā tiek pielūgts), līdz dažādu paaudžu avangardistu darbu izstādei “Magic Carpets Landed” (“Burvju paklāji nolaidušies”). Man tuvāks ir otrais, turklāt izstāde notiek liela notikuma Kauņas dzīvē zīmē – 2022. gadā pilsēta kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tāpēc bija interesanti paklausīties un šo to likt aiz auss.

Lietuvas speciālisti pastāstīja, ka veido savu jauno mitoloģiju. Kauņas mīts ir iecerēts trīs daļās: zvērs pagaidām snauž vecpilsētas apkārtnē, drīz viņš modīsies – pirmā daļa, pēc tam – apvienošanās – otrā daļa, visbeidzot, līgums – trešā daļa. Tas viss jau izplānots pa mēnešiem: janvāris, maijs un novembris; kultūras briesmonim jāmostas skaistā datumā – 22.01.2022.

Pavisam ieplānoti apmēram tūkstoš pasākumu – gan piesaistot pasaules līmeņa zvaigznes, gan arī piedaloties vietējiem radošajiem spēkiem. Lietuvieši uzsver, ka negrib pārvērst šo gadu par uguņošanu virkni un zvaigžņu vārdu uzskaitījumu, tādu kā Joko Ono, Viljams Kentridžs, Marina Abramoviča un kāds desmits citu (viņi programmā ir). Ir svarīgi maksimāli aktualizēt vietējos resursus, ievilkt Kauņas un Kauņas rajona iedzīvotājus dalībā, piesaistīt kultūrai pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu. Zvaigznes aizbrauks, ugunis izdzisīs, gads beigsies. Jāatstāj ilga pēcgarša atjaunotas, kvalitatīvas un nedziestošas kultūras liesmas veidā. Apmēram tā. Un nav vērts baidīties no skeptiķiem. Daugavpilī to ir ļoti daudz, Kauņā tādi arī ir, un tas ir normāli. Galu galā visur ir plurālisms, bet zvērs gatavojas mosties un pacentīsies Kauņu mainīt.

Es jebkuru ceļojumu uzskatu par veiksmīgu, ja izdodas sev atklāt agrāk nezināmus vārdus. Šoreiz atklāju divus.

Pirmais – Vladislavs Starevičs (1882–1965), pirmais komerciālo leļļu filmu veidotājs, viens no krievu multiplikācijas aizsācējiem. Viņš dzimis Lietuvas poļu ģimenē Maskavā, kļuva slavens 30. gados Parīzē, bet viss sākās Kauņā. Tieši šeit viņš krāja vaboles un izmantoja tās kā savu pirmo filmu “varoņus”. Par Stareviču atgādina memoriālā plāksne pilsētas centrā un, protams, vaboles, pie kurām patīk fotografēties tūristiem.

Otrais – Jurģis (Džordžs) Mačūns (1931–1978). Viņš dzimis Kauņā, bet 13 gadu vecumā kopā ar vecākiem uz visiem laikiem atstāja dzimteni, kļuva par amerikāņu mākslinieku un komponistu, vienu no “Fluxus” pamatlicējiem un teorētiķiem. Kauņā ar Mačūnu lepojas un sapņo par tiem laikiem, kad viņa vārds kļūs tikpat slavens kā Čurļoņa vārds; savukārt es, tāpat kā daudzi daugavpilieši, velku visai acīmredzamas paralēles ar Marku Rotko. Šajā ziņā Daugavpilij ir izdevies, var apskaust.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt