No Daugavpils uz Rīgu
Latvijas spīdvejam ir vairāk nekā 50 gadi, un tā vēsture gandrīz visu laiku tikusi rakstīta Daugavpilī. Jā, bija laika posms, kad ātrais treks iemājoja arī Biķerniekos un Rīgai bija pat komanda „Ceļinieks”, tomēr līdz Daugavpils līmenim meistarības un vēl vairāk popularitātes ziņā Rīgas spīdvejs nekad nepacēlās. Jo Daugavpilī tas allaž bijis gandrīz vai reliģijas statusā. Tāpēc nevienu īpaši neizbrīnīja, ka tā brīža Daugavpils spīdveja "metropolīts" Vladimirs Ribņikovs, spītējot "ateistiem", panāca, ka 2006.gada rudenī Latgales lielpilsēta uzņēma pasaules čempionāta Latvijas "Grand Prix". Un pēc tam vēl četras reizes. Arī pērn.
Tomēr pērn arvien skaļāk bija dzirdamas runas, ka sacensības Daugavpilī vairs nenotiks un tiks pārceltas uz Rīgu. Pesimisti, kas pērn bija redzējuši Biķernieku spīdveja stadionu un kaut cik zināja "Grand Prix" standartus, bija neizpratnē. Bet bija arī savi argumenti par sliktu Daugavpilij. Ārzemju spīdveja faniem līdz turienei sarežģīti nokļūt, jo lidmašīnas nelido un arī cita veida sabiedriskais transports nav diez cik augstā un ērtā līmenī. Pat jaunais Rotko centrs nevarēja kļūt par papildu ēsmu, jo šiem faniem ir cits interešu spektrs. Piedevām vēl pilsētas 100 000 iedzīvotāju pirktspēja nav pārāk augsta, lai pasākums kļūtu par labu biznesu. Šos Daugavpils mīnusus par labu vajadzēja vērst Rīgai. Bija vēl arī tādas balsis, kas mēļoja, ka Ribņikovs vienkārši kaut ko nesadalīja ar daugavpiliešiem, tāpēc arī pārcēlās uz Rīgu. Ar visu GP. To sekmīgi izdevās iekārtot Rīgas svētku kalendārā, palīdzīgu roku sniedza CSDD, kuras pārziņā ir Biķernieku sporta bāze.
Vēl jūnijā pauda bažas
Rīgā Biķerniekos reiz patiešām bija spīdveja stadions, taču tās ir atmiņas. Maija beigās pats spīdveja žurnālistikas guru Anatolijs Kreipāns rakstīja „Spīdvejs Biķerniekos – būt vai nebūt”. Bažījās tāpēc, ka bažīties bija sākuši poļi. Līdz sacensībām bija palikuši divarpus mēneši. "Šturmovsčina" daudziem vēl ir zināma lieta un trīs nedēļas pirms paredzētā Latvijas "Grand Prix" posma Latvijas jaunais talants Andžejs Ļebedevs un Ko pirmo reizi iemēģināja jauno treku. Tā gan palika arī gandrīz pēdējā reize, kad celiņā rūca motocikli. Pavisam negaidīti iejaucās dabas stihija lietus un visu sagrieza ar kājām gaisā. Piektdien treniņi nenotika, nenotika arī sestdien un pēc dalībnieku lūgumu sacensības Rīgā atcēla. Kā mēdz teikt, kur plāns, tur plīsa. Labi vēl, ka pavisam neatcēla Latvijas "Grand Prix", jo bija uz kurieni pārcelt – uz Daugavpili. Līdz ar to var teikt, ka Lāčplēsis izglāba Ušakova godu (Daugavpils mērs ir Lāčplēsis).
Jā, ne jau pirmo reizi kādu „Grand Prix” posmu pārceļ vai pat atceļ. Tas gadījies pat slavenajam "Wembley". Sporta veids ir gana bīstams un riskants. Jā, aizvadītajā nedēļā Rīgā patiešām kārtīgi uzlija. Tomēr tas bija nedēļas sākumā. Pēc tam lietus mijās ar sauli un vēju. Jaunais celiņš bija piedzīvojis tikai +30, bet lietū vēl nebija rūdījies, un neviens nezināja, kā tas uzvedīsies. Slikti uzvedās. Nelabvēļi mēļo, ka bijušas problēmas arī ar biļešu realizāciju.
Ārzemnieki nerāvās uz Daugavpili, bet bariem negāzās arī uz Rīgu. Savukārt rīdziniekiem spīdvejs bija gandrīz tas pats, kas krikets. Vai vēl ļaunāk - kāda seksuāli transmisīvā slimība... Ļoti iespējams, ka tukšu vietu tribīnēs būtu krietni vairāk nekā aizņemto.
Arī Latvijas spīdveja fani noteikti atceras, ka arī Daugavpils posmi bijuši "riska zonā", kad tur lijis ne pa jokam. Taču celiņa drenāžas sistēma un treka meistari spēja tikt galā ar dabas radītajām grūtībām. Apakšā bija gadu desmitu pieredze un arī ikdienas darbs, jo Daugavpilī regulāri notiek dažādas sacensības. Rīgā nekā no tā nebija, kad radās liela vēlme "pārstādīt polārlāci". Tam tika iztērēts tikai orgkomitejai zināms līdzekļu apjoms – treka izveide, tribīņu sakārtošana, boksu iekārtošana utt. Viss maksāja, un laikam jau maksāja arī katrs autovadītājs, kas pabijis CSDD. Taču par laimi "Grand Prix" nav Dakāras rallijs un dažās sirdīs joprojām mājo cerība, ka Rīga kļūs par spīdveja Jaunvasjukiem. Sapņot nav liegts un, kas nesapņo, kosmosā nedzer šampanieti. Cik tas maksā, vieniem tas ir cits, bet otriem – tas pats jautājums, jo maciņš mūsu pašu vien ir.
Kaspšaks, Podžuks, Henkoks
Kas attiecas uz sacensībām Daugavpilī, tad pat lietus, kas nogāza, tām nebija šķērslis. Daugavpils treks ir izturējis ne tādus vien pārbaudījumus, ir gana rūdīts un izturēja arī šo. Uzvaru svinēja polis Kšištofs Kaspšaks, kas te nebrauca pirmo reizi un kam bija visvairāk no dzimtenes atbraukušo fanu (protams, ja neskaita daugavpiliešus). Trešo vietu ieguva amerikānis Gregs Henkoks, kas Daugavpils GP posmā ir trīsreiz uzvarējis. Bet piekto vietu izcīnīja Kjasts Podžuks, kas bija tikai rezervists, taču tika pie starta, jo austrālietis Dārsijs Vords neesot izturējis alkohola testu. Kaut kā jau laiks brīvajā sestdienas vakarā Rīgas svētku laikā bija jāīsina un meitenes Latvijā joprojām ir pašas skaistākās. To pirms nedēļas teica snūkeristi, to noteikti atkārtos arī spīdvejisti. Diez vai Vords bija pārāk noskumis, ka sacensībās palika tribīnēs. Dzīvo tikai reizi. Toties Podžuks lieliski izpildīja džokeru lomu – vienā braucienā uzvarēja (apsteidzot), divos finišēja otrais, trijos (arī pusfinālā) – trešais un ne reizi nepalika pēdējais. Jaunajam talantam Andžejam Ļebedevam šoreiz debija neizdevās – trīs trešās, divas ceturtās vietas un 16.vieta kopvērtējumā. Taču viss noderēs nākamajam Latvijas GP posmam. Kur tas notiks – Rīgā vai Daugavpilī, nav tikai Lāčplēša vai Ušakova ziņā. Un Ostapa Bendera ziņā arī ne.
