Daugavpils "Inženieru arsenāls" ir īpašs – atjaunoto ēku Latvijas būvnieku gada balvā atzina par vienu no valstī trim labākajām būvēm. Savukārt Latvijas spīdvejā jau ne pirmo gadu labākais ir misters Nr. 29 – daugavpilietis Ļebedevs.
Stāstot par sava 29. numura izvēli, Ļebedevs paskaidroja, ka pašlaik tam vajadzētu būt jau 39. numuram. Savu numuru viņš noteica, sasummējot visas ģimenes dzimšanas gadu pēdējo ciparu. Sanāca 29, bet tas bija vēl pirms Andžeja dēla dzimšanas.
"Inženieru arsenāla" spīdveja nodaļā Ļebedevs iepazīstina ar leģendāru braucēju tehniku. Ekspozīcijā vietu ir radis viena no labākajiem daugavpiliešu braucējiem Maksima Bogdanova motocikls un viņa kolekcija ar balvām. Ļebedevs neslēpj, ka vēlētos tāpat kā Bodganovs kļūt par pasaules čempionāta medaļnieku. Līdz medaļai visu laiku mazliet pietrūcis, tomēr pasaules čempionāta godalga ir viņa mērķis.
Nākamajā sezonā vienā komandā apvienosies Polijas un Latvijas labākie spīdveja braucēji – Ļebedeva talantu ir novērtējusi 19 reizes Polijas Ekstralīgā uzvarējusī Lešno komanda. Sarunas par līgumu Andžejam bija ar vairākām komandām, bet brīdī, kad cīņā par latvieti iesaistījās titulētākā Polijas vienība, līgumu uztapināja vienā stundā.
Lešno klubā Andžeju nenolīga kā pirmo numuru, tomēr viņš ir gatavs sadzīvot ar situāciju, ka nebūs vairs tas, uz kuru visi strādā.
"Esmu ļoti priecīgs, ka tur jau ir pirmais numurs. Īsts līderis – Janušs Kolodzejs, poļu braucējs," teica Ļebedevs. "Četrkārtējs vai pieckārtējs poļu individuālais čempions, pagājušogad topa braucējs Polijas Ekstralīgā. Esmu ļoti priecīgs, ka braukšu kopā ar viņu, jo viņš ir ļoti draudzīgs cilvēks."
Draudzību un komandas darbu īpaši labi var novērtēt brīžos, kad tā vairs nav, proti, startējot pasaules čempionāta individuālās ieskaites "Grand Prix" seriālā. Tur komandā ierastais "mēs" kļūst par "es".
""Grand Prix" seriāls ir tāds, ka daudzi, ļoti daudzi braucēji izmainās, kļūst par tādiem maziem velniņiem, kas brauc, neatstāj vietas pie žoga [treka apmales], vispār brauc ļoti agresīvi un brauc kā uz naža asmens," paskaidroja Ļebedevs.
"Inženieru arsenāla" klāstā ir arī pievadķēžu rūpnīcas stends.
""Regina" ilgus gadus pasūtīja tās ķēdes, ar kurām mēs braucam spīdvejā, tieši Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā. Tāpēc arī kaut kā vēsturiski sanācis, ka Daugavpils arī tehniski bija saistīta ar spīdveja motocikliem," pastāstīja Ļebedevs.
Arsenāla ekspozīcijā redzams Jelgavā "RAF" rūpnīcā senākos gados tapis mikroautobuss, bet Andžejam pirmā mašīna bija "Mercedes Sprinter".
"Jā, 16 gados es parakstīju pirmo līgumu ar Zviedrijas komandu, kur man bija pirmā naudiņa, ko iedeva, lai pirms sezonas sagatavotos," karjeras pirmsākumus atcerējās Ļebedevs. "Pirmais ieguldījums bija, lai es varētu nopirkt mikroautobusu un varētu braukāt pa sacensībām, lai vairāk startētu."
Profesionālam spīdvejistam vienā mikroautobusā vietas visai tehnikai nu jau ir par maz. Nākamajai sezonai Ļebedevs ir sagatavojis piecus motocikla rāmjus, 13 dzinējus, turklāt par jaunā līguma parakstīto bonusu tikko pasūtīti vēl četri dzinēji.
"Raksturs katram dzinējam ir savs. Sezonas sākumā ir +10, +15 grādi – vēsāki laikapstākļi. Ir dzinēji, kas labāk brauc vasarā," tehnikas nianses atklāja Ļebedevs. "Sezonas sākumā es braucu ar vienu, vasarā – ar otru ražotāju. Sezonas beigās, kad laiks kļūst vēsāks, atkal braucu ar to dzinēju, ar kuru es sāku sezonu."
Ļebedevs spīdvejā ir lietaskoks psiholoģiskās noturības dēļ. Andžejs arī pēc traumām nekad nav šaubījies, kāpēc viņš atgriežas trekā. Lieki piebilst, ka Ļebedeva iesauka "Dzelzs gulbis" ir no vairākām sacensībām, kad viņš trekā devās pēc roku lūzumiem, traumētās ekstremitātes kopā saturot metāla stieplēm.
Ģimenes pieaugums nav Ļebedevam raisījis domas par iespēju sevi nedaudz pataupīt.
"Ir vēl lielāka tā motivācija, kad man ir divi bērni. Spīdvejs ir mans vienīgais darbs principā," paskaidroja motosportists. "Kad bērni man jautā, kā nobrauci, tad ir patīkami pateikt, ka uzvarēju."
Ļebedeva dzīve vēl arvien paiet vienā skriešanā starp Poliju un Latviju. Visi pasaules spīdveja dimanti ir Polijā, kur daudzās pilsētās spīdvejs spēcīgi konkurē ar sporta karali futbolu.
"Daži braucēji brauc [uz sacīkstēm] ar visām ģimenēm. Visa ģimene viņiem brauc līdzi pa treniņiem, sacensībām, visur viņi ir kopā, bet man tas drusciņ traucē," atzina Ļebedevs. "Pat tad, kad bērnu vēl nebija, ar sievu nolēmām, ka laiks pēc sezonas ir ģimenes laiks, ko es pavadu ar ģimeni."
Ļebedevs jebkurā sarunā Polijā atgādina, ka ir no Latvijas, un daugavpilietim tas ir svarīgi. Novembris Andžejam ir atpūtas laiks mājās un, lai gan pilsētā dominē krievu valoda, ik gadu Latvijas svētkos ģimene vienojas lāpu gājienā par godu tiem, kuri atdeva dzīvību par Latviju.
"Es esmu krievvalodīgs cilvēks, nāku no krievvalodīgas ģimenes. Es to neslēpju, to arī dzirdat [manā] latviešu valodā," pastāstīja Ļebedevs. "Esmu 100% Latvijas patriots, vienmēr godam nesu Latvijas karogu un ar asarām acīs klausos Latvijas himnu. Tā arī audzinu arī savus bērnus."
