Pretrunīgām, Latvijas pilsones problēmām ārvalstīs veltītām ziņām vajadzētu būt arī rūpīgi veidotām un profesionāli augstā līmenī. Diemžēl vienpusība un ierobežots šo ziņu avotu skaits liek domāt, ka ziņas uz Latviju tiek sūtītas aktīvi, bet Brices dzīves īstie notikumi nav pietiekami skaidri.
Pirmās ziņas par Brices arestu parādījās 29.martā. Izmantojot LETA sagatavoto informāciju, saturiski pilnīgāko informāciju sniedza ziņu portāli Tvnet un Delfi. Portālu ziņās vismaz bija konteksts, kas skaidroja Lailas Brices problēmu vēsturi, atgādinot, ka sociālie dienesti viņas bērnu izņēmuši no ģimenes nepietiekamas aprūpes dēļ. Baisās detaļas ziņās lasiet paši, jādomā, mocekles tēls pēc iepazīšanās ar faktiem krietni sašķobīsies.
Par skaidrību un precizitāti grūti runāt, ja izlasīti tikai virsraksti. Tvnet vēstīja, ka “Arestēta Laila Brice, kura Londonā cīnās par meitas aizbildniecību”. It kā precīzi, bet rada iespaidu, ka arests ir saistīts ar “aizbildniecības cīņu”. Delfi publicēja visprofesionālāk sagatavoto ziņu, kurā plaši izmantots LETA arhīvs. Delfi virsraksts ir satraukumu raisošs, tomēr maldinošs: “Mātes cīņa par atņemto meitu: Londonā arestēta Laila Brice”. Ziņa galu galā ir par to, ka cilvēks bija aizturēts pavisam citu iemeslu dēļ.
Portāls Focus.lv piedāvāja precīzu virsrakstu “Neskaidros apstākļos Londonā arestēta Latvijas pilsone Laila Brice”, tomēr nepūlējās izstāstīt pilnu stāstu par Brices problēmām.
Visām jaunajām minētajām ziņām ir kas kopīgs – tās izraisītājs. Informāciju medijiem sniegusi partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska. Viņas stāstā iekļauts deputāta Igora Pimenova sašutums citātā un bijušā britu deputāta teiktais, ka “varas iestādes pret sievieti izturas “cietsirdīgi”''. Sirdij vajadzētu sažņaugties līdzjūtībā, bet meklēsim tālāk.
LTV1 “Panorāma” šo ziņu pasniedza ar tās saturam atbilstošu ekskluzivitāti, jo tikai sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumam bija izdevies sagatavot sižetu no Londonas ar Brici galvenajā lomā. Te nu uzzinām, un portāli to pārpublicē nekavējoties, ka Laila Brice arestēta (bet varbūt tomēr aizturēta? Kāds viņas statuss?), jo savā dzīves vietā it kā slēpusi jaunu sievieti ar bērnu; minētā sieviete bēguļojot no bērna vardarbīgā tēva. LTV sižeta pieteikumā pamatoti brīdina, ka būs tikai Brices viedoklis. LTV korespondente Londonā Ilze Kalve intervējusi tikai Lailu Brici un kādu no viņas atbalstītājām, piedāvājot sliktas žurnālistikas paraugu.
Tiesu ziņas nav nekāda bērnu spēle. Ja tiesa nesniedz informāciju, vērts pajautāt skaidrojumu kādam likumu zinātājam vai lasīt likumus. Varbūt jautājumi jāuzdod arī policijai? Bet sižetā no Lailas Brices uzzinām, ka pēc britu likumiem “cilvēku var aizsūtīt uz cietumu un tu esi piesaistīts pie bērna zagšanas”. Tiešām? Žurnāliste uzklausa Brices viedokli par likumiem, bet nejautā informāciju, faktus, neskaidro detaļas. Nav sniegts arī Brices “popularitātes” konteksts, līdz ar to nav saprotams, kāpēc viņai ir atbalstītāju pulciņš un ar ko viņa plaši pazīstama.
Viss varētu beigties ar vēl vienu vienpusīgu, neskaidru un nepilnīgu Ilzes Kalves vēstījumu “Panorāmai” 4.martā (tikai Brice un viņas advokāts), kad Londonas tiesa izskatīja Brices aizturēšanu un viņu attaisnoja (?), ja nedēļas vidū daži mediji bildēs neparādītu Brices aizstāvēšanas piketu pie Ārlietu ministrijas.
Krāšņākais materiāls bija skatāms diena.lv. Iesaku uzmanīgi pavērot fotogrāfijas ar piketētājiem tādos kā cietumnieku tērpos, plakātus “Aizstāvēt Latvijas pilsoņu tiesības ārvalstīes” un “Rokas nost no Latvijas bērniem”. Viszīmīgākā ir piketā parādītā vēsturiskā fotogrāfija ar bērniem aiz dzeļoņstieplēm. Tā atgādina Otrā pasaules kara ainu un liek domāt par nacistu mocītajiem bērniem. Te laikam domāta paralēle, ka Brices un viņas bērna ciešanas ir tikpat šaušalīgas kā vēsturē jau piedzīvotās, ka izturēšanās pret Brici it kā ir tikpat baisa kā “fašisms”.
Ar patiesību tam visam maz sakara. Nacisma briesmu darbu vizuālo klišeju izmantošana, rūpīgi sagatavotie piketētāju tērpi atgādina tādas izrādes iestudējumu, kura labi noder dažu aktuālo Krievijas propagandas vēstījumu ražošanai. Vēstījumi, kuru radīšanai tiek izmantotas visas iespējas, ir šādi: Rietumu valstīs jāsargā “mūsu” bērni, sociālo dienestu prasības tiek pārspīlētas, lai atņemtu un atdotu adopcijai mūsu pilsoņu bērnus; ārvalstnieki ārzemēs nav pasargāti no varas iestāžu patvaļas, netaisnības, ciešanām.
Es nezinu, kāpēc vienas partijas pārstāvji tik ļoti aizstāv Lailu Brici un rūpējas, lai par viņu tiktu izplatīta vienpusīga informācija. Nepazīstu Brici, bet ziņas par viņu ir tik pretrunīgas, ka neļauj saprast – just līdzi vai brīnīties, kāpēc viens cilvēks kļuvis par izdevīgu avotu kāda cita interesēs radītam mediju saturam.
Šādi jautājumi nerastos, ja žurnālisti būtu uzdevuši jautājumus, nevis tikai “vērojuši”, kā LETA piketa laikā pie Ārlietu ministrijas. Vērot var katrs garāmgājējs. Daudz jautājumu nav atbildēti arī par Brices aktuālo arestu vai aizturēšanu Londonā. Bet uzdot jautājumus, skaidrot, kāds piketētājiem sakars ar Brici, vai vispār piketa dalībnieces zina, par ko iestājas, kas rīkojis piketu, būtu mediju profesionāļu uzdevums. Tad, iespējams, būtu radītas citas ziņas – par tiem, kas organizē piketētājus, apgādā ar plakātiem, tērpiem. Šādu ziņu nav, tāpēc neuzdrošinos slavēt svītrainās pidžamās ģērbtas ļaužu saujiņas sociāli aktīvu rīcību - kas zina, varbūt tie paši cietumnieku tērpi tiks vilkti kārtējam TV kamerām paredzētam, kaislīgam piketam, piemēram, 16.martā. Un taps jaunas ziņas, kurās nekas pa īstam nebūs uzzināts...
