Līdz ar to nav saprotams, kādi pētījumi, iedvesmas uzplaiksnījumi un tautas pieprasījuma skaidra sadzirdēšana likusi izveidot jauno TV3 humora šovu “Valstī viss ir kārtībā”? Tomēr ilgstošā reklāma, šova veidotāju portreti presē, atsauces uz pa īstam smieklīgo “The Daily Show”, lika nojaust, ka šoreiz būs ļoti labi. Jaunajā humora šovā piedalās, visā nopietnībā!, valstī labākie un smieklīgākie humoristi – Jānis Skutelis, Baiba Sipeniece, Nadežda Kokina (nebija pirmajā raidījumā) un, protams, Zuarguss, kas pats par sevi jau ir smieklīgi.
Kad viss sākās, sapratu, ka man ir problēmas ar atmiņu. Tas vienmēr ir smieklīgi. Šoreiz atmiņa izrādījās pārāk laba. Tas ir pat vēl smieklīgāk. Es labu brīdi nevarēju atšķirt jauno “Valstī viss ir kārtībā” no Viesture Dūles dažādos Latvijas valsts un labu TV šovu formātu lokalizācijas, pārkopēšanas un nošpikošanas attīstības stadijās veidoto humora šovu “ģimenes”, kurā visi viņa radītie produkti ir cits citam līdzīgi.
“Valstī viss ir kārtībā” saturā viss bija kā senāk, kā iepriekš un tāpat kā pavisam sen citos Viestura Dūles veidotajos šovos. Ziņas, Saeimas sarunas, daži fragmenti no jau iepriekš jautrām ziņām, kaut kādas ākstības, kuras glābj datorgrafikas izmantojums, un nemaz nespēj izglābt ļoti izteikti fona smiekli.
Attapties, ka šis nav vecā šova ieraksts, bet kas jauns, lika nepavisam nesmieklīgs komentārs par Strīķi, lieliska Baiba Sipeniece kā Laimdota Straujuma, Jānis Skutelis - ļoti asprātīgs kopumā un sevišķi stāstā par kredītu neatdošanu kā normālu pieeju dzīvei. Valters Krauze bija savā elementā – jauki smieklīgs. Zuarguss kā Andris Bērziņš bija bezcerīgs. Pēc Jura Bartkeviča, kā Valsts Prezidenta labākā parodētāja, Zuargusa pēdējais ieraksts no “Valstī viss ir kārtībā” šova kļūs par "YouTube" hitu tāpēc vien, ka parāda, cik nesmieklīgi iespējams attēlot visvieglāk parodējamo Latvijas amatpersonu. Jebkurš raidījuma reklāmas pauzē redzamais pavisam nopietnais vīrietis, kurš uz ballīti paņēmis līdzi trīsitrīgu apģērba krāsu atjaunojošu mazgāšanas līdzekli un diskutē par tā spēku ar meitenēm, bija daudzkārt smieklīgāks par to, ko šovā darīja Zuraguss.
Bet kaut kas ap šo šovu ir patiešām smieklīgi. Iedomājieties, cik tas ir neizturami smieklīgi, ka nopietnai starptautiskai mediju kompānijai kā jauns tiek piedāvāts tas pats vecais šova formāts, kādu tā jau dažas reizes ir pārtraukusi rādīt!
Tikai šoreiz tas veidots bez prieka un īstas iedvesmas. Tas ir tik ir smieklīgi, ka, solot ko pavisam jaunu, šova galvenais veidotājs iesmērē to pašu veco ideju. Kas gan var būt smieklīgāk par to, ka šova veidotājs sola runāt par aktuālo, bet šovā redzams, ka par to neko daudz nezina. Šo nezināšanu nespēj noslēpt pat fragmenti no īstām ziņām.
“Nekā personīga” žurnālista Anša Pūpola rikšošana pakaļ deputātei Ivetai Grigulei pati par sevi ir daudz smieklīgāka, nekā šī sižeta izmantojums humora šovā.
Vēl smieklīgāk, ka pēc šova nav nekādi nojaušams, kam tas adresēts un kuru mūsdienās var sasmīdināt Leonīda Brežņeva citāts, ja mēs jau sen zinām miljons iemeslus, kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē vai vismaz pa radio klausāmies, kad tur lasa Egila Zirņa dienas jokus. Lūk, tas nu gan ir smieklīgi, ka kaut ko tādu mums var vienā mierā pasniegt kā jaunu un arī kā smieklīgu humora šovu.
