Īstas sarunas par mākslīgo intelektu
Izsaki viedokli par mākslīgo intelektu un dalies savā pieredzē, kā mākslīgo intelektu vislabāk iekļaut savā ikdienā, pievienojoties LSM.lv "Facebook" jaunizveidotajai domubiedru grupai!
Palīgs, kas prasa domāt līdzi
Mākslīgais intelekts pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis par aktuālu tēmu, un mākslīgā intelekta darbinātas interaktīvas funkcijas parādās daudzos tiešsaistes pakalpojumos. Var rasties sajūta, ka šķietami negaidīti un pēkšņi ir iestājusies nākotne un kļuvis iespējams tas, kas vēl nesen šķita zinātniskā fantastika. Taču fantastikas tur ir krietni mazāk, nekā sākotnēji izskatās.
Tādas mākslīgā intelekta sistēmas kā "ChatGPT" ir "apmācītas", izmantojot milzīgu informācijas apjomu, un var radīt saturu par gandrīz jebkuru tēmu. Šāds rīks spēj programmēt, sacerēt kaut ko līdzīgu dzejai, risināt matemātikas uzdevumus, pildīt testus, labot un skaidrot gramatikas kļūdas un daudz ko citu. Atveriet attiecīgo tīmekļa lapu, ierakstiet lodziņā jebkādu jautājumu, un īsā laikā iegūsiet atbildi. Ir iespējams pat norādīt, kādā sarežģītības līmenī atbildei jābūt.
Lai gan mākslīgā intelekta jēdziens var radīt ilūziju par šādu sistēmu "gudrumu", domāt tās nespēj. "ChatGPT" tekstu ģenerē pēc statistiskas varbūtības principa par to, kuri vārdi par attiecīgo tēmu iet kopā ar citiem vārdiem, un bez garantijas, ka atbildes ir patiesas. Teksts bieži vien ir sakarīgs, taču tas nav un nevar būt nekas vairāk par jēgpilna teksta imitāciju. Un tomēr dažādās nozarēs arī šādi radītam saturam ir daudz lietojumu, un tas raisa diskusijas par attiecīgo rīku izmantošanas pavērtajām iespējām un riskiem.
Izglītība ir viena no tādām nozarēm. "ChatGPT" un līdzīgiem mākslīgā intelekta rīkiem šinī jomā piemīt pozitīvs potenciāls. Tie skolēniem un studentiem var kļūt par asistentiem, kas atbilstoši katra līmenim spēj skaidrot mācību vielu. Tie var sniegt atgriezenisko saiti par skolēna vai studenta paveikto un palīdzēt izprast tā trūkumus. Tie var būt noderīgi arī pedagogiem nodarbību plānošanā un pielāgošanā dažādām auditorijām, kā arī nodarbību laikā, kur tie var ienest vairāk interaktivitātes. Galvenais princips — uz "ChatGPT" rezultātiem nedrīkst akli paļauties, un katru brīdi jābūt gataviem, ka tiks uzrakstītas muļķības. No pedagoģiskā viedokļa arī šo aspektu var vērtēt kā plusu, jo lietotājam ir nepieciešams visu laiku domāt līdzi, ko mākslīgā intelekta rīks ir sarakstījis.
Lai gan "ChatGPT" ir daudzsološs kā mācīšanās palīgs, nav gan šaubu, ka daudzu skolēnu un studentu vidū tamlīdzīgi rīki ir lielā mērā pievilcīgi pavisam cita iemesla dēļ — tāpēc, ka palīdz krāpties. Šādi var izvairīties no smagā un sarežģītā mācīšanās un domāšanas procesa un ģenerēt esejas, domrakstus un uzdevumu atbildes, kas vismaz virspusēji izskatās pēc kā tāda, ko sagaida mācībspēki.
Pret to var un vajag cīnīties.
Aizliegums un sadzīvošana
Pirmā ideja varētu būt — aizliegt, un viss. Taču tas nav praktisks risinājums. Ja "ChatGPT" nebūs pieejams no skolas vai augstskolas datortīkla, jaunieši rīkam joprojām varēs piekļūt, izmantojot mobilo internetu savos tālruņos. Turklāt, ņemot vērā, ka mākslīgā intelekta rīki nekur nepazudīs un nākotnē tiks aizvien plašāk izmantoti dažādās jomās, izglītības iestādēm savi audzēkņi ir jāsagatavo, lai viņi spētu efektīvi un atbildīgi ar tiem strādāt. Aizliedzot tas nebūs iespējams.
Tātad atliek ar "ChatGPT" sadzīvot. Izglītības iestādes var pārskatīt un atjaunināt savus ētikas kodeksus, noteikumus, kursu aprakstus un citus dokumentus, lai skaidrāk noteiktu un skaidrotu, ko un kad mācību un studiju procesā drīkst izmantot un ko ne.
Ir vērts pārskatīt uzdevumus un likt lielāku uzsvaru uz to, ko "ChatGPT" (vismaz pašlaik) nespēj labi viltot.
Piemēram, par pasaulē populāriem literāriem darbiem mākslīgais intelekts spēj radīt kvalitatīvas atbildes, bet par mazāk zināmiem, ļoti iespējams, rakstīs acīmredzamas blēņas. Var likt patstāvīgos darbus veikt klasē vai auditorijā, prom no jebkāda veida ekrāniem, bet mājās uzdot tādus darbus, kuros nav kritiski svarīgi, kādi palīglīdzekļi ir izmantoti. Var nodarbību saturā iekļaut "ChatGPT" radītā satura analīzi, lai mācītu identificēt valodas, faktu vai argumentācijas kļūdas.
Izskan arī tādi viedokļi, ka — ja kādu pedagoga uzdoto uzdevumu ir viegli veikt ar mākslīgo intelektu, tad tāds uzdevums ir uzskatāms par novecojušu un no tā vienkārši ir jāatsakās. Atskatoties pagātnē uz to, kā citkārt jaunās tehnoloģijas un situācijas ir mudinājušas pedagogus pārskatīt savu darbu, var atrast piemērus, kur šāda veida pieeja ir bijusi iespējama un pat nākusi par labu. Piemēram, interneta pieejamībai un visdažādākās informācijas vieglajai iegūstamībai ir bijusi loma tajā, ka mācībspēki daudzviet ir atteikušies no referātu uzdošanas. Jaunā informācijas vide ir likusi kritiskāk paraudzīties uz šo zināšanu gūšanas un pārbaudes veidu un secināt, ka tas ne vienmēr ir labs instruments konkrēto pedagoģisko mērķu sasniegšanai. Kas līdzīgs notika arī pandēmijas laikā, kad pedagogiem attālinātajās mācībās nācās meklēt pārbaudījumu veidus, kuru risinājumi nav viegli sagūglējami.
Tomēr ar "ChatGPT" ir citādi, jo tas spēj veikt daudzus uzdevumus, ar ko skolēniem un studentiem ir svarīgi tikt galā pašiem. Piemēram, tās pašas zināšanu pārbaudes. Lai ko kāds arī runātu par to, ka mūsdienās visu informāciju var atrast internetā, tāpēc skolā nav jēgas mācīties faktus un to sakarības — zināšanu ieguve tomēr ir izglītības pamatā. Ja zināšanas nav iegūtas, tad nav arī sapratnes, kādu informāciju vispār meklēt, un nav atskaites punkta, kā atrasto vērtēt. Cits piemērs ir teksta radīšana. "ChatGPT" ir gatavs rakstīt cilvēka vietā, bet rakstīšana nav tikai tehnisks vārdu virknēšanas process atbilstoši gramatikas likumiem; rakstīšanai ir būtiska loma domāšanā. Ja cilvēks nav apguvis prasmi izteikties rakstiski bez priekšā teikšanas, viņš būtiski ierobežo savas spējas ne tikai patstāvīgi komunicēt, bet arī formulēt un attīstīt savu domu. Tāpat svarīga un trenējama ir dažādas sarežģītības un abstrakcijas pakāpes tekstu saprašana.
Mākslīgā intelekta rīki ļauj radīt viegli uztveramus jebkuru tekstu pārstāstus, bet paļaušanās uz ģenerētiem kopsavilkumiem laupa iespēju nonākt pie jaunām, individuālām sākotnējā teksta interpretācijām.
Turklāt bez spējas tekstā patstāvīgi iedziļināties lietotājs nevarēs rīka sniegumā saskatīt kļūdas.
Tas viss ir ļoti svarīgi kvalitatīvā izglītībā, un šeit "ChatGPT" nonāk tiešā pretrunā ar izglītības mērķiem.
Detektori un pelēkās zonas
Protams, negodīga rīcība izglītības jomā ir eksistējusi vienmēr. Studenti ir rakstījuši špikerus; no paaudzes paaudzē nodevuši pareizās eksāmena atbildes; kā savus iesnieguši internetā dabūtus vai arī kādam speciāli pasūtītus studiju darbus; veselām lappusēm pārkopējuši citu autoru tekstus un darījuši daudz ko citu, lai tikai savu dzīvi padarītu vieglāku. Taču ir atšķirība — ar "ChatGPT" darbu negodīga radīšana ir kļuvusi daudz vienkāršāka nekā jebkad iepriekš. Savukārt tas, ka līdz šim visplašāk izmantotie plaģiāta noteikšanas risinājumi pret "ChatGPT" ir lielākoties bezspēcīgi, mazina iespēju, ka nedarbi nāks gaismā. Tas viss rada priekšnoteikumus, lai akadēmiskā godīguma pārkāpumi kļūtu masveidīgi.
Pašlaik gan ir pieejama virkne dažādu rīku, kas sola noteikt, vai teksts ir cilvēka vai mākslīgā intelekta radīts. Vienu no tiem ir izveidojis "OpenAI" — tas pats uzņēmums, kurš radījis "ChatGPT". Detektori var būt noderīgi, tomēr cerēt, ka tie problēmu atrisinās, ir naivi.
Jāsāk ar to, ka neviens šāds rīks nav kļūdu drošs. Ir iespējami viltus pozitīvie rādījumi, kad par datorģenerētu tiek atzīts cilvēka rakstītais. Piemēram, par Latvijas Satversmes preambulu šis detektors ziņo, ka "nav skaidrs", vai šis ir mākslīgā intelekta teksts, bet par trešo nodaļu — "iespējams", ka esot gan. Tāpat ir iespēja, ka mākslīgi radīts teksts par tādu netiek atpazīts, it sevišķi, ja cilvēks pats pēc tam tajā ir veicis labojumus. Tāpēc detektora rezultāts vēl nav pierādījums un gala arguments. Protams, ja students iesniedz darbu ar mākslīgajam intelektam raksturīgu izteiksmi, kas atšķiras no tā, kā viņš rakstījis iepriekš, par to būtu jārodas jautājumiem.
Taču, pat ja ticam detektora vērtējumam, šī vērtējuma nozīme ir saistīta ar to, kādus "ChatGPT" lietojumus mācību un studiju procesā atzīstam par atļautiem un kādus ne. Ja pieņemam, ka noteiktos apstākļos un noteiktos apjomos skolēni vai studenti drīkst izmantot "ChatGPT" un ka eksistē leģitīmi "ChatGPT" lietojumi tekstradē, tad detektora sniegtais atzinums kļūst grūtāk interpretējams. Piemēram, students var būt izmantojis "ChatGPT", lai lāpītu robus savās gramatikas zināšanās, un tāpēc darbs tiek atzīts par datorģenerētu. Taču pamata saturs ir patstāvīgi izstrādāts, un attiecīgais kurss nav saistīts ar valodas apguvi. Šis ir tikai viens no gadījumiem, kas varētu būt ieskaitāmi pelēkajā zonā.
Tāpat kā tehnoloģijas nevar aizstāt dzīvus pedagogus, tehnoloģijas vienas pašas nevar atrisināt ar mākslīgā intelekta lietošanu saistītās problēmsituācijas.
Nepieciešama sistēmiska rīcība
Optimisti saka — gan jau izglītības sistēma pielāgosies, tāpat kā iepriekš ir pielāgojusies citām pārmaiņām. Protams, laika gaitā kaut kā jau pielāgosies. Taču vismaz īstermiņā "ChatGPT" nozīmē nopietnas problēmas: palielinās iespēja, ka skolēni un studenti neiemācīsies to, ko iemācīties ir būtiski.
Pati galvenā barjera pret krāpšanos un reālajam izglītības līmenim neatbilstošu diplomu izsniegšanu ir pedagogi. No viņiem tiks gaidīta jaunu mācīšanas formu izstrāde, lielāka kontrole pārbaudes darbu norises laikā, kā arī iesniegto darbu vētīšana papildu veidos, lai pārliecinātos, vai skolēni un studenti tos tiešām ir rakstījuši paši.
Attīstot atbilstošas pieejas un izprotot, kā "ChatGPT "darbojas, riskus ir iespējams mazināt un daudzus krāpšanās gadījumus ir iespējams atklāt. Tomēr tas prasa, lai pedagogi, kuriem jau pašlaik nereti ir lielas slodzes, atrod vēl laiku un motivāciju izmeklēt daudzos iespējamās krāpšanās gadījumus. Turklāt šīs papildu darba stundas gandrīz noteikti netiks apmaksātas. Tāpēc pedagogu efektivitāte, problēmai stājoties pretī, droši vien pamatīgi atšķirsies. Taču būtu negodīgi pret pedagogiem šīs atšķirības interpretēt kā tieši un tikai viņu vainu vai atbildību un gaidīt aizvien lielāku pašupurēšanos cīņā ar pārspēku.
Diskusijas par "ChatGPT" izglītībā pašlaik notiek daudzās valstīs. Arī Latvijā ir nepieciešams nonākt pie sistēmiskiem risinājumiem un atbalsta mehānismiem, lai izprastu, kādi mākslīgā intelekta rīku lietojumi šinī jomā ir pieļaujami — un īpaši nepieciešami ir resursi pedagogiem, lai palīdzētu atklāt un novērst ar "ChatGPT" lietošanu saistītos krāpšanās gadījumus.
