"Mums ir vārda brīvība!" "Mēs varam brīvi izteikt savas domas un diskutēt par svarīgiem jautājumiem, bet… reizēm rodas šaubas". Tādas bija pirmās pētījuma respondentu atbildes. Bet tām sekoja arī pilnīgi pretējas.
Info kaste
Šis ir pirmais raksts, kurā detalizēti skaidroti 2023. gada Latvijas sabiedrisko mediju mērķa auditoriju uztveres pētījuma dati. Tā mērķis: sabiedrisko mediju auditoriju profesionālās ētikas uztveres izpēte. Pētījuma veicējs: Latvijas Fakti.
Pētījuma metode: tiešsaistes un klātienes fokusa grupu diskusijas (FGD). Apjoms: 7 fokusa grupu diskusijas (38 respondenti). Pētījuma mērķa grupas: Rīgā, Latgales pilsētās, Kurzemes pilsētās ārpus pilsētām dzīvojošie sabiedrisko mediju lietotāji un nelietotāji.
Fokusa grupu diskusiju jautājumu bloki: Sabiedrisko mediju profesionālās ētikas vērtības; iespējas aizstāvēt savas intereses, ja mediji rīkojas neētiski; iespējamo ētikas pārkāpumu piemēru vērtējums.
Apspriestās un noklusētās tēmas?
Kopumā vārda brīvība un tās klātbūtne sabiedrisko mediju saturā tiek vērtēta augstu. Salīdzinot ar tādām vērtībām kā neatkarība vai godprātība, par to šaubu ir daudz mazāk, jo katram no dalībniekiem ir pozitīva pieredze par vārda brīvību, liecina pētījums. Tomēr diskusijās izskan arī kritiski vērojumi, kuru pamatā ir pieredze un pārdomas, ka ne visi jautājumi tiek brīvi apspriesti.
"Es teikšu, ka mums salīdzinoši normāla ir tā vārda brīvība, bet es ticu arī tam, ka vienmēr ir kaut kāda strīpiņa, kuru nedrīkst pārkāpt. Kaut kas kaut kur vienmēr tiek noklusēts, protams. Bet, ja kopumā jāsaka, tad mums var atļauties pateikt ļoti daudz, pat šad tad prasītos kādu korekciju vārdu izvēlē." (Sieviete, 44, Kurzemes grupa, latv.val.).
"Nē, nē, nu ar vārda brīvību jau kopumā viss tā kā kārtībā. Tā varbūt ir pārāk liela, ja runājam par komentēšanām sociālajos tīklos, kur atspoguļojas sabiedrības neiecietība, muļķīgums un viss. Medijos, ne tikai par veselību vai kovidu, informācija nonāk tādā līmenī, cik profesionāli mēs esam vai tās zināšanas līdz Latvijai nonāk." (Sieviete, 43, Kurzemes grupa, latv.val.)
Vārda brīvības diskusijā kā būtisks izskan jautājums par platformu, kurā izskanēt dažādiem viedokļiem un kurā būtu iespējams ar cieņu diskutēt par sarežģītiem jautājumiem. Mediju uzdevums būtu kļūt par šādu dažādu, pretēju, nesavienojamu viedokļu satikšanās vietu.
"Dzīvojot demokrātiskā valstī, jums ir tiesības izteikt savu viedokli un būt uzklausītam. Ja kāds jums nepiekritīs, tas ir normāls stāsts. Es arī saviem, tā sacīt, kolēģiem citā valodā, es saku – saki, paldies Dievam, ka tu dzīvo tādā valstī, jo tas, ko tu atļaujies izteikties, mani tas aizskar personīgi, bet tāpēc es tev nesitu pa galvu. Šiem pilsoņiem varbūt pietiek izglītības vai izturības un tad mums veidojas visādas diskusijas. Aiziet līdz primitīvisma līmenim, tas nav risinājums. Mums visvairāk pietrūkst medijos diskusijas starp šīm divām vienībām. Mediji, kas runā krievu valodā un mediji, kas runā latviešu valodā, par vieniem un tiem pašiem notikumiem ir absolūti dažādi viedokļi. Viņus kaut kā savienot cilvēciski, normālam cilvēkam uz ielas saprotami, tas ir ļoti grūts stāsts. Es domāju, ka tā ir viena no lielākajām problēmām". (Vīrietis, 54, ārpus pilsētas dzīvojošie, latv. val.).
Aizliegumus izteikties vai ierobežojumus diskusiju dalībnieki tieši nejūt, bet ir jūtams, ka medijos nav pamanīta vai iztrūkst svarīga informācija.
"Ja drīkst, man, piemēram, tagad pašai aktuāla tēma ir tas, ka man ir garais kovids. Pandēmija ir beigusies un tā ir arī tabu tēma. Es uzskatu sevi par gana inteliģentu cilvēku, lai spētu atrast informāciju citos avotos, bet, piemēram, mediji šo neatspoguļo." (Sieviete, 40, Latgales grupa, latv. val.)
Visās diskusiju grupās cilvēki nosauca līdzīgus jautājumus un tēmas, par kurām atklāti sarunāties ar citādi domājošiem ir grūti. Tie ir vērtību un identitātes vai politiskā noskaņojuma jautājumi, kas dažādās sabiedrības grupās tiek izprasti atšķirīgi un parasti izraisa asas domu sadursmes sociālās tīklošanās vietnēs.
"Seksuālā orientācija, kara situācija, arī tas var izraisīt agresijas. Neslēpsim, mums ir valstī cilvēki, kuriem ir dažādi viedokļi par šo tēmu. Par politiku un reliģiju es varētu piekrist, bet tur vairāk paziņu lokā var izcelties kašķis, ne tā, ka tev sveši cilvēki par to uzbrūk. Tas, ka tev var uzbrukt arī sveši cilvēki, tās ir šīs sensitīvās tēmas." (Sieviete, 40, ārpus pilsētas dzīvojošie, latv. val.).
"Tagad vārda brīvības ir vairāk, jo mūsu biedrība sāka rīkot piketus, un skolotāji arī sāka runāt drošāk un atvērtāk, sakot, ka Skola 2030 ir izgāzusies reforma. Kādas, protams, tam ir sekas, tās arī ir dažādas lietas. Ja runā par medijiem kopumā, tad jā, tagad daudz vairāk izsaka dažādus viedokļus par šo tēmu." (Sieviete, 46, Kurzemes grupa, kr.val.)
Jāatzīst, ka diskusiju dalībnieku krievvalodīgo respondentu grupās vērtējums par vārda brīvību atšķiras. Runa nav par medijiem, bet kopumā Latvijā novēroto vārda brīvības klimatu, ko ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā. Daļa no dalībniekiem ir pilnīgi pārliecināti, ka nav iespējams brīvi apspriest tādus jautājumus kā krievu valodas lietošana, nepilsoņi, migranti, karš, krievu kultūra, pieminekļi. Vairākās grupās kā iemesls, kāpēc vārda un mediju brīvības ierobežojumi ir jūtami, tiek pieminēts nesenais NEPLP lēmums par Tvnet.
Piemēram, Latgales cittautiešu grupas dalībnieki augstu vērtē vārda brīvību, tomēr uzskata, ka sarežģītās tēmas drošāk neapspriest, jo nesenās un ģeopolitskās pārmaiņas un, iespējams, atšķirīga attieksme pret Krievijas iebrukuma Ukrainā vērtējumu publiskajā vidē, liek būt piesardzīgiem, kā vērtēt sarežģītos jautājumus un notikumus.
"Nekādu piemēru tādu nav, bet šīs ir mūsu valstij vissāpīgākās tēmas, un labāk to neapspriest publiski. Vajadzētu tās apskatīt vairākiem [viedokļiem], lai izveidotos kaut kāds kopējs viedoklis". (Vīrietis, 19, Latgales grupa, kr.val.) "Vārda brīvības Latvijā nav. Tas, kas iet pretrunā ar oficiālo partiju un valdības līniju, tiks sodīts. Tāpēc es nekam nelieku like un neko neizplatu. Un pret valdību neko tādu nesaku. Vienkārši man ir aizvērta mute". (Vīrietis, 50, Kurzemes grupa, kr. val.).
Kam vairāk un kam mazāk brīvības?
Pētījuma dalībnieki daudz diskutē par viedokļu kvalitāti. Vārda brīvības absolūtistu jeb cilvēku, kas atbalsta jebkādu vulgāru, agresīvu, necenzētu viedokļu publisku parādīšanos, ir maz. Drīzāk jūtama neticība, ka vārda brīvība iespējama. Daudzi diskusijās uzsver arī vārda brīvības robežas, bet ir gatavi tās pārskatīt, izmantojot konkrētus piemērus. No sabiedriskajiem medijiem tiek sagaidīta prasme izvērtēt viedokļu izteicēja mērķus un izteiktā viedokļa kvalitāti. Daļa respondentu sabiedriskos joprojām sauc par "valsts" medijiem.
"Man šķiet, ka valsts medijam ir atbildība tomēr nedot platformu kaut kādiem ekstrēmiem viedokļiem. Jebkuram, kam mēs dodam mikrofonu rokā, mēs dodam viņam platformu, viņa viedokli stiprināt un vairot. Tomēr uzskatu, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar viedokļu dažādošanu kaut kādos ļoti, ļoti jūtīgos jautājumos". (Sieviete, 40, Latgales grupa, latv. val.).
Vienlaikus pētījuma dalībnieki labi atšķir gan dažādus informācijas sniedzējus un to atbildīgumu, gan apspriež vārda brīvības iespējamās sekas, ja diskusijā pietrūkst cieņas vai vārda brīvība tiek izmantota, lai uzbruktu nepieņemama viedokļa pārstāvim.
"Vārda brīvība nav apdraudēta, bet cilvēki gan ir apdraudēti. Kaut vai divi piemēri. Pietiek.com var uzrakstīt par jebko un jebkā. Tas pat nav īsts medijs, tur var izķengāt pēc pilnas programmas. Vai arī tad, ja tu, izmantojot vārda brīvību, paud atbalstu gejiem un lezbietēm, tevi var piekaut uz ielas. Tā kā es teiktu, ka mēs balansējam uz naža asmens nedaudz. No vienas puses vārda brīvība ir ļoti izteikta un tai tiek dota brīva vaļa, bet no otras puses tiek apdraudēti daudzi nevainīgi cilvēki. Tas man personīgi šajā valstī neliek justies līdz galam droši." (Sieviete, 39, ārpus pilsētas dzīvojošie, latv. val.).
"Šodien klausoties radio SWH, man radās ļoti daudz jautājumu. Tur visu laiku Šlesera kunga reklāma par Saeimas atlaišanu. Katras reklāmas sākumā un beigās tiek atskaņots, ka šis nav oficiālais radio SWH valdes viedoklis, bet par cik mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un mums ir vārda brīvība, mēs to atskaņojam. Vārda brīvība nenozīmē visatļautību. Mums ir drīzāk ētiski jāsaprot, ka varbūt ne vienmēr šis tavs viedoklis ir tas, ko visi grib dzirdēt. Šis viedoklis varbūt nav īsti sabiedrības vairākumam pārāk pieņemams. Manā skatā ar vārda brīvību presē mums viss ir absolūti kārtībā". (Vīrietis, 54, ārpus pilsētas dzīvojošie, latv. val.).
Daudzu respondentu gadījumā vārda brīvības vērtējumu nosaka sociālo mediju pieredze vai tas, kas par to dzirdēts no paziņām. Iespējams, bažas par vārda brīvību rada situācijas, ja paša viedoklis nesaskan ar vairākuma atzīto skatījumu vai aktīva un publiska kāda viedokļa kritika.
Kā vērtēt viedokļu daudzveidību?
Sabiedriskie mediji lielākoties piedāvā daudzveidīgus viedokļus, taču… ne jau par visu un tos ne vienmēr ir viegli uzklausīt.
"Es teiktu tā, ka viedokļu dažādība sabiedriskajos medijos ir, bet nu nav tā, ka izplatīti. Kaut vai tas pats raidījums "Kas notiek Latvijā?". Tur mēģina uzaicināt dažādus pārstāvjus. Jo lielāka dažādība, jo lielāka bļaustīšanās, jo lielāks troksnis, jo vairāk gribas to visu izslēgt. Tajos raidījumos, kur ir šī viedokļu dažādība, ir grūti skatīties, jo tur ir kliegšana, augstos toņos tas notiek. Tad es labāk aizbraucu Cēsīs uz Lampu, kur diskusijas kultūra ir augstākā līmenī. Tur arī ir viedokļu dažādība, arī sēž cilvēki, kam pretējs viedoklis un viņi nebaidās to paust, bet nav tāda ārprātīga bļaustīšanās. Tāpēc viedokļu dažādību sabiedriskajos medijos ir grūti izturēt tīri psiholoģiski". (Sieviete, 39, ārpus pilsētas dzīvojošie, latv. val.).
"Es uzskatu, ka [sabiedriskie mediji] atspoguļo pietiekami dažādus viedokļus. Piekritīšu, ka tad, kad bļauj skaļāk viens par otru, tad tiešām negribas klausīties. Man vienkārši besī tas viss". (Sieviete, 40, Latgales grupa, latv. val.).
Diskusijas kultūra kā problēma brīvā viedokļu vidē tiek pieminēta vairākkārt. Tās trūkums samazina vēlmi piedalīties sarunā vai dzirdēt citus.
"Nē, nu ir, teiksim, runājot par politiskajiem krievu pieminekļiem, uzrodas kāds, kurš ir tāds ar taisnvirziena domāšanu, ka, ja tu esi krievs, tevi ir jākauj nost, vai tieši otrādi, un tas viss aiziet, pēc tam, kā saka, cits atbild uz to, un tas aiziet tādā netēmā, ja, jo tīra diskusiju kultūra, patiesībā, ir ļoti zema šajā vidē" (Vīrietis, 58, Rīga, latv. val.).
Bet ir daži jautājumi, par kuriem diskusijās izdodas vienoties. Vārda brīvība kā vērtība sabiedrības pārstāvjiem ir tikpat svarīga kā mediju profesionāļiem. Atšķirīgie viedokļi ir nozīmīgi arī tad, ja to pārstāvji nepieder vairākumam. Neiecietība nepalīdz diskutēt, argumentēti viedokļi palīdz formulēt un pat mainīt savu skatījumu. Sociālo mediju diskusijām ir slikta slava. Medijos tiek sagaidīta cieņa pret sarunas biedru gan no žurnālistiem, gan citiem diskusiju dalībniekiem, jo konflikti nogurdina un mazina vēlmi saprasties, sarunāties, veltīt sarunām savu laiku. Un sabiedriskajiem medijiem ir iespēja būt par dažādo grupu un uzskatu pārstāvju vienotājiem.
