Viņi ir jauni, neaprēķināmi, mīlēt un sevi apliecināt griboši – ne tikai uz skatuves, ne tikai Šekspīra romantiskajā komēdijā ”Divi veronieši”, bet arī dzīvē. Ar šo lugu teātra jaunais aktieru kurss sevi pierāda un parāda visdažādākajos veidos – dziedot, dejojot, metot kūleņus un salto, mīlot un ciešot.
"Režisors speciāli izvēlējās Šekspīru, jo viņš reiz teica, ka Šekspīrs ir vislabākais, ko aktierim var dot, kas saistās ar fantāziju," stāsta aktrise Jana Herbste.
Jūlija Berngardte piebilst, ka tā ir pašu aktieru fantāzija par Šekspīru un aktieri darot to, ko paši izdomājuši.
"Mums vajadzēja katram varonim piemeklēt mūziku," skaidro Jana Herbste. "Es, piemēram, jutu, ka viņai [Jūlijai] atbilsts "Titāniks", ka viņa ir meitene, kas ļoti mīl un tic ideālajai mīlestībai, tātad "Titāniks"."
"Kad es viņiem ļāvu fantazēt mūsdienu modernajā kontekstā, es viņiem teicu – dariet visu, ko gribat, kā dzīvojat un jūtat, to arī rādiet," uzsver režisors Igors Koņajevs.
Lai arī vēsturnieki vēl joprojām strīdās gan par Šekspīra dzimšanas datumu, gan īsto personu, kas patiesībā lugas rakstījusi, režisori turpina un turpinās uzvest šos darbus, kas sevī ietvert lielās dzīves patiesības un vērtības un ir lielisks materiāls arī jauniem aktieriem, jo padziļina domāšanu.
"Viss teātris, literatūra, visa mūsu dzīve iet novienkāršošanās virzienā, cilvēks tiek virzīts nevis uz iedziļināšanos, arhitektūra – minimālisms, ēdiens – ātrais, apģērbs – vienāds, tauta tiek pieradināta pie tā, lai nedomātu," uzskata Koņajevs.
Jauno aktieru diplomdarba izrādes turpināsies visu nākamo nedēļu.
