Pērnruden mūžībā aizgājušā teātra vecmeistara dzimšanas dienā dienasgaismu ieraudzījis Oļģerta Krodera fonds, ko izveidojusi Valmieras teātra direktore Evita Sniedze kopā ar vairākiem pazīstamiem Latvijas teātru ļaudīm, izvirzot mērķi saglabāt atmiņas par izcilo teātra režisoru un viņa veikumu Latvijas teātrī. Turpmāk katru gadu sezonas spilgtākajam un izaicinošākajam teātra notikumam tiks pasniegta Krodera balva, kam pamatā ir režisora atstātais mantojums. Pirmie balvas nominanti kļūs zināmi šā gada novembrī.
„Gribu teikt visiem jauniem aktieriem un režisoriem - esi tas, kas tu esi, un neizliecies par citu,” - ar šo novēlējumu Oļģerts Kroders aizpērn savā 90 gadu jubilejā noslēdza humora un emociju pilno runu Valmieras teātrī. Neaizmirst, ka esam latviešu teātris - lai saglabātu un turpinātu lolot šo Krodera vēlējumu, viņa piemiņai dibināts fonds, kas turpmāk ik gadu pasniegs Krodera balvu. To piešķirs teātra notikumam, kas bijis kā Kroders pats - izcils, spilgts un izaicinošs
„Balvas formulējums - tas ir notikums. Atšķirība varbūt ir tāda, ka tā var arī nebūt loma vai izrāde. Tā var būt, piemēram, izcila grāmata par teātri, kāda izcila jauna teātra skatuve vai māja. Tas var būt kaut kas izcils, kas vienkārši nedrīkst netikt pamanīts, bet citās balvās varbūt paskrien garām,” stāsta Sniedze.
Krodera fonda valdē līdzās Evitai Sniedzei darbosies aktieri Rihards Rudāks, Vilis Daudziņš un Arturs Skrastiņš, kā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kurš pēdējos 10 gadus veidojis scenogrāfiju praktiski visām Krodera izrādēm, kopskaitā 20. Vilkārsis saka, ka darbošanos Krodera fondā uzskata par savu pienākumu un atbildību. Viņaprāt, Krodera balvai Latvijas teātra dzīvē līdzās Eduarda Smiļģa, Harija Liepiņa, Lilitas Bērziņas un citām balvām būs īpaša loma. „Noteikti gribam, lai šī balva būtu īpaša un nozīmīga. Man šķiet, ka tā varētu būt nozīmīga tieši ar to, ka tas spektrs ir pietiekami plašs, un lai vienreiz gadā šo balvu dabūtu, tam būs jābūt patiešām lielam notikumam. Mēs negribam, lai šī balva būtu lokāla. Lai arī Kroders ar teātri ir sācis un beidzis Valmierā, viņš nepieder tikai Valmierai. Tā ir gan Liepāja, gan Rīga, patiesībā - visa Latvijas kultūra,” norāda Vilkārsis.
Lēmumu, kam piešķirt Oļģerta Krodera balvu, pieņems fonda valde, uzklausot arī teātra kritiķu ieteikumus. Režisora vārdā nosauktajā teātra portālā „kroders.lv” šovasar jau veikta kritiķu aptauja par iespējamajiem kandidātiem pirmajai Krodera balvai. 24 teātra zinātnieku sniegtie ieteikumi bijuši ļoti dažādi, tomēr ir arī kāda kopēja tendence, stāsta portāla vadītāja, teātra kritiķe Līga Ulberte. „Pamatsajūta, kas pašlaik dominēja kolēģu kritiķu atbildēs, bija tāda, ka pirmajai balvai, šķiet, vajadzētu aiziet pie kāda no aktieriem, jo Kroders ļoti mīlēja aktierus un sevišķi aktrises. Otra dominējošā noskaņa ir tāda, ka pirmajai balvai tomēr visloģiskāk būtu palikt tajā vietā un teātrī, kur Kroders pēdējos mūža gados jutās vislaimīgākais, proti, Valmierā. Bet tā ir ļoti subjektīva sajūtu dominante. Ko un kā lems valde, ir ļoti grūti spriest,” pauda Ulberte.
Kritiķe uzsver, ka izcilu aktieru un režisoru vārdā nosauktās balvas ļoti daudz nozīmē pašiem to saņēmējiem. Viņa atzinīgi vērtē lēmumu Krodera balvu piešķirt nevis konkrēti aktierim, režisoram vai izrādei, bet Notikumam ar lielo burtu. „Viņš galu galā arī pats bija ļoti daudzpusīgs mākslinieks - sācis kā teātra kritiķis, žurnālists, bijis režisors, aktieris. Domāju, tā ir iespēja paplašināt balvas robežas,” pauž Ulberte.
Līdzās Krodera balvai Oļģerta Krodera fonds atvēris arī ziedojumu kontu Krodera piemineklim līdzās Valmieras teātrim, pie kā jau strādā mākslinieks Aivars Vilipsons.
Pirmo Krodera balvu - apmēram 500 latu naudas prēmiju un piemiņas zīmi - iecerēts pasniegt nākamgad janvārī - Oļģertos. Lai gan tobrīd iedzīvotāju maciņos latus jau būs nomainījuši eiro, Krodera balvas summa simboliski vienmēr paliks latos.
