Atrodi savējo festivālu un neapjūc to izvēlē - "Positivus", "Baltica", "Summer Sound" un "Summertime", Baroka mūzikas un Senās mūzikas, Introvertās un Pasaules mūzikas, "Artissimo", Jūrmalas, "Saulkrasti Jazz" un "Pasaules Jazz" festivāli, "Rīgas ritmi", Blūza, Akordeonu, Cēsu mākslas, Siguldas opermūzikas, "Laba daba", "Piena svētki", "Saldus saule", "Saules festivāls". Vai nav par traku? Vai Latvijā vienā vasarā tiešām ir nepieciešams tik daudz festivālu?
"Festivālu nav par daudz. Vārds "festivāls" ir kļuvis par kaut ko ļoti vispārīgu, jo festivāls tagad ir gan televīzijas šova filmēšana Jūrmalā, gan rokeru salidojums lauku viesu namā," vērtē mūzikas notikumu apskatnieks Kaspars Zaviļevskis.
Ja runā par festivālu kā mūzikas un mākslu festivālu, tad labs piemērs ir "Positivus", un šādu Latvijā nav daudz. Ir dažādi nišas festivāli, ballītes, kas tiek saukti par festivāliem," norāda Kaspars Zaviļevskis.
"Ir ļoti būtiski saprast, kāds ir festivāls, kas tiek piedāvāts, kur brauc, lai saprastu nacionālo izpratni par mūzikas un mākslas vērtībām. Apskatoties šo top divi, skaidrs, ka ir vairāk starptautiskās mūzikas un mazāk lokālās. Iepriekšējo pētījumu veidojot, kādu mūziku izvēlas klausīties, vairāk nekā 50 procenti atbildēja, ka izvēlas starptautiskos ierakstus," stāsta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.
Kā vēstīts iepriekš, LaIPA sadarbībā ar socioloģisko pētījumu firmu TNS veikusi pētījumu par mūzikas festivālu apmeklētājiem Latvijā.
"Pētījumi galvenokārt tiek veikti, lai pētītu, kādi ir Latvijas sabiedrības mūzikas izmantošanas paradumi, kādā veidā un kur klausās mūzikas ierakstus, kādi pasākumi patīk un kas ir tie māksliieki, kurus grib dzirdēt un kuru koncertus apmklēt. Viens no mērķiem bija saprast sabiedrības nostāju par intelektuāla īpašuma jautājumiem," norāda Liena Grīna.
Aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 55 gadiem, 70%i atzinuši, ka neapmeklēs nevienu mūzikas festivālu, galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka nepatīk šādi pasākumi. Deviņi procenti nebija izlēmuši, vai kādu festivālu apmeklēs. Bet no mūzikas festivālu cienītājiem visaktīvākie izrādījušies vecumā virs 40 gadiem.
"Apmeklētāju izvēle: top viens vienlīdzīgās pozīcijās ir "Summer Sound" un "Positivus", tad seko "Laba daba", "Piena svētki", arī "Saulkrastu Jazz Fest", kas sākas šonedēļ, "Rīgas ritmi"," stāsta Liena Grīna.
"Viens īstens Eiropas līmeņa festivāls, ar ko mēs varam lepoties, ir "Positivus", kas atbilst neliela Eiropas mūzikas un moderno mākslu festivāla aprakstam, uz kuru brauc ārzemju viesi, žunālisti, mākslinieki. Festivāls sen vairs nav tikai skatuve, alus būda un vieta, kur uzcept šašliku un uzlikt karuseļus, tas ir kas vairāk - dažādas interešu grupas, atrakcijas, diskusijas, sarunas, teātris, koncerti, un tikai tad ir ēdināšana, dzirdināšana," uzsver Kaspars Zaviļevskis.
Bet kādos festivālos šovasar izvēlētos pabūt "Kultūras ziņu" sastaptie ļaudis?
Edgars laika trūkuma dēļ šovasar nav apmeklējis nevienu festivālu: "Neeju uz kultūras pasākumiem, varbūt kādreiz uz teātri."
"Šovasar nav sanācis apmeklēt nevienu kultūras pasākumu, jo iznāca būt ārzemēs. Neviens lielais festivāls, koncerts nav apmeklēts. Gribēju apmeklēt "Positivus", tas jau bija ielikts plānā, bet sanāca aizbraukt uz ārzemēm tajā laikā," stāsta Gundars, kurš arī pats rīko kultūras pasākumus.
"Ir tā, ka laika sev ir maz, darbā nogurstam, bet kādā sestdienā, svētdienā kaut ko apmeklējam. Pilns ar lielajiem festivāliem. Es zinu, ka kolēģi brauc, bet man masu pasākumi nepatīk, tāpēc neapmeklēju," saka Sintija. Savukārt Agnese nupat agriezusies no "Positivus": "Tikko biju "Positivus" uz trijām dienām, tas ir viens no lielākajiem kultūras pasākumiem. Nākamnedēļ došos uz "Prāta vētru" Jelgavā."
Bet tikmēr - festivālu vasara Latvijā turpinās.
