Pati Krūmiņa vērtē, ka galvenais panākums viņas pirmajā pilnvaru laikā ir bijusi Valsts kontroles redzesloka paplašināšana, vērtējot ne vien formālas atbilstības vai neatbilstības, bet veicot tā saucamās lietderības revīzijas.
"Paņemot tādu vienkāršu piemēru, šo pašu e-veselību, mēs pilnīgi noteikti varam pateikt, ka tur viss ir pareizi uzskaitīts pareizajos grāmatvedības kontos, no tādas likumības viedokļa normatīvie akti lielā mērā arī ievēroti. Bet, nu tad ir jautājums, vai mēs ar šo ieguldījumu sasniegsim to rezultātu, ko gribam sasniegt, un tas, manuprāt, ir būtiskākais jautājums. Pāriet no procesa darbības uz konkrētu rezultātu, lai mēs tiešām redzētu, ka nauda ir izlietota lietderīgi," teica Krūmiņa.
Viens no piemēriem, kur Valsts kontroles secinājumi rezultējās jau ar konkrētiem politiķu lēmumiem un ietaupītu naudu, kā norāda Krūmiņa, ir ārpakalpojuma likvidēšana ātrās palīdzības automašīnu nomā.
Valsts kontroliere gan atzīst, ka ir revīzijas, kur iestādes ne vienmēr atzīst Valsts kontroles secinājumus un arī politiķi ne vienmēr ieklausās.
Saeimā gan atbalsts turpmākajam darbam Valsts kontroles vadībā viņai ir. Turklāt bez lielām diskusijām, jo savās frakcijās viņu iztaujājusi tikai Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība.
Krūmiņas kandidatūru otrajam termiņam pirmā izvirzīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kurā Valsts kontroles darbs tiek regulāri vētīts.
Neesot iemeslu nepārvēlēt – tā šo lēmumu pamato komisijas priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Andris Bērziņš, Krūmiņu raksturojot kā mērķtiecīgu un neatkarīgu.
" (..) Jā, būs tādi, kuriem nepatiks. Bet tad atkal cits jautājums – vai mēs gribam valsts kontrolieri, kas būtu tāds klēpju sunītis, kuru paglāstīt, parunāties? Es domāju, ka mēs to negribam," lēsa Bērziņš.
Valsts kontrolierei ir atbalsts arī opozīcijā, tostarp no iepriekšējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ("No sirds Latvijai").
"Es redzu, cik daudz tiek ieviesti tie ieteikumi, ko Valsts kontrole dod, šis ieviešanas procents ir augsts, kas nozīmē, no vienas pues, ka šie ieteikumi ir par tēmu un vietā. No otras puses – arī revidētās vienības ieklausās un novērtē, ko Valsts kontrole ir teikusi," uzskata Sudraba.
Atturīgi gan viņu vērtē partijā "Vienotība", un no šīs partijas pārstāvju teiktā noprotams, ka par Krūmiņu balsos nevis tāpēc, ka viņu ieskatā tā būtu labākā iespējamā kandidāte, bet lai neviļņotu ūdeņus.
"Sāksim jau ar to, ka, pirms vēl deputāti bija izvirzījuši, Krūmiņas kundzei savu atbalstu izteica gan premjers, gan prezidents. Tas nozīmē, ka būtu diezgan dīvaini no mūsu puses ieteikt kādu citu kandidātu," teica partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Krūmiņa, vērtējot nākamos darbus, ja viņu apstiprinās, cer uz Saeimas atbalstu arī Valsts kontroles rosinātā likumprojekta apstiprināšanai, par kuru drīzumā sāksies diskusijas trešajā lasījumā. Tas paredz lielāku atbildību no amatpersonām, kuru dēļ radušies zaudējumi valstij un lielākas Valsts kontroles pilnvaras par to lemt.
Pagaidām gan nav pilnībā skaidrs, vai parlaments Valsts kontroles pilnvaras šādi paplašinās, jo balsojums otrajā lasījumā bija ar niecīgu pārsvaru, un parlamentā prognozē, ka vēl sagaidāmas asas diskusijas. Tikmēr Krūmiņu amatā atkārtoti varētu apstiprināt jau šajā ceturtdienā.
