Vairāk nekā puse aptaujāto – 51% - atzīst, ka ir ļoti cieši piederīgi Latvijai, bet kopumā trīs ceturtdaļas atzīst sevi par cieši piederīgiem Latvijai. Tiesa, aptuveni ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju jūtas cieši piederīgi Krievijai, pastāstīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
22,4% aptaujāto sevi noteikti uzskata par Latvijas patriotiem, bet 41,4% drīzāk sevi uzskata par Latvijas patriotiem.
Vecāka gadagājuma cilvēki biežāk sevi atzīst par Latvijas patriotiem. Tāpat sevi biežāk par Latvijas patriotiem atzinuši cilvēki ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem. Katrs piektais Latvijas nepilsonis ir izteicies, ka viņš noteikti ir Latvijas patriots.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka 45% cittautiešu neatbalsta Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, 29% atbalsta. Savukārt 41% respondentu nav ne Krievijas, ne Ukrainas pusē, 36% - drīzāk atbalsta Krieviju, 16% - Ukrainu. 43% aptaujāto uzskata Krievijas medijus par objektīviem, 36% - par neobjektīviem.
Aptaujā piedalījās 801 respondents no 18 gadu vecuma, kas pēc tautības nav latvieši. Aptaujā notika no maija beigām līdz jūnija vidum. Aptaujā piedalījās 45% vīriešu, 55% sieviešu. Aptaujāti krievi, ukraiņi un citi mazākumtautību piederīgie.
Premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) atzina, ka pagaidām ministri vien iepazinušies ar pētījuma rezultātiem, bet ir panākta vienošanās, ka jāmeklē finansējums latviešu valodas apmācībai cittautiešiem.
Tāpat varētu spriest par Latgales atbalsta programmas atjaunošanas. Šī programma uzsākta pēc 2012.gada valodas referenduma, taču ar laiku tā pakāpeniski gājusi mazumā. Pēc šīs aptaujas rezultātiem tai atkal varētu pievērst lielāku uzmanību.
Jau vēstīts, ka valdība aprīlī slēgtajā sēdē nolēmusi pasūtīt aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskajiem notikumiem un piederību Latvijai, un tas ir saistīts ar notiekošo Ukrainā.
