Svētdien pašvaldība kopā ar VARAM amatpersonām iepazinās ar situāciju plūdu riska teritorijās.
Pēc pēdējo dienu piedzīvotajām lietavām un intensīvās snigšanas līmenis cēlies arī Ogres upē. Pagaidām plūdi iedzīvotājiem nedraud, taču situācija var krasi mainīties tuvāk pavasarim.
Kaut arī kopš 2013.gada postošajiem plūdiem Ogres pašvaldība jau daudz darījusi šo draudu novēršanā, galvenā problēma aizvien nav atrisināta. Upes posmā no dzelzceļa tilta līdz pat autoceļa tiltam veidojas tā saucamais "pudeles kakls", kur jau krājas pamatīgi ledus sastrēgumi. To iziešanu kavē gan daudzie tilti šajā posmā, gan upes robainā dolomīta gultne.
Savukārt galveno problēmu veido savulaik padomju laikā nepareizi iztaisnotā upes gultne, kas traucē sekmīgu ledus iziešanu Daugavā.
Vislabāk šī situācija redzama pie Ogres upes ietekas Daugavā. Vienā pusē ir atklāts ūdens, bet otrā veidojas ledus sanesumi.
„Mēs redzam, ka Daugava ir brīva, bet vižņi nav izgājuši un tie ir palikuši Ogres upē. Situācija veidojas bēdīga. Mēs skatāmies laika prognozes un viss, kas tur ir, sasals un veidosies nopietns korķis. Tas būtu tāds pārbaudījums pavasarim,” atzīst Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis (NA).
Šobrīd Ogres pašvaldība jau uzbūvējusi jaunu aizsargdambi un sūkņu staciju pie Norupītes un norakusi vairākas salas, kuras upes augštecē traucēja palu plūdumam.
Lai par plūdiem aizmirstu uz visiem laikiem vēl jāpadziļina upes gultne ietekas Daugavā, kā arī jāuzbūvē mols Ogres ūdens plūsmas koriģēšanai. Šis projekts varētu izmaksāt divus līdz trīs miljonus eiro. Vides ministrija cer, ka darbus varētu sākt jau šogad.
„Provizoriski tas varētu būt uz 2015.gada beigām - rudeni. Šobrīd ir jāsāk pašas procedūras, jo veikt reāli darbus nav iespējams,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglītis.
Kad šie darbi varētu tikt pabeigti, Eglīts vairās prognozēt.
Jau ziņots, ka sestdien Ogres iedzīvotājiem spēcīgais vējš atkal atnesis plūdus. Vietējiem iedzīvotājiem ir sava versija par notikušo – pieļauj, ka vietējā HES savlaicīgi neatvēra slūžas, neizlaida vižņus, kas sakrājās decembrī. Pašvaldība gan skaidro, ka nekādi noteikumi neparedz, ka tagad ir jāatver vaļā slūžas un nebija pamata to darīt.
Lietavu dēļ oktobra vidū pārplūdusī Urgas upe izkāpusi no krastiem un appludinājusi mājas. Pašvaldība nolēma lūgt valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli, un vienlaikus deputāti taisnojas, ka upe ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā, taču tā līdz šim nav guvusi ievērību, jo ikdienā atgādina grāvi un ir pamatīgi aizsērējusi.
Plūdi Ogri piemeklēja arī 2013.gada pirmajās dienās, kad sācis celties Ogres upes līmenis, appludinot vairākas Ogresgala iedzīvotāju mājas, kā arī 2013.gada pavasarī, un arī .
