"Šeit tiek iets vieglākais ceļš, bet mēs esam aizmirsuši, kā mēs [Salacgrīvas iedzīvotāji] dzīvosim tālāk,” teica Straubergs, izsakot šaubas, vai „Rail Baltica” trases plānošanā Latvijā "viss tiek darīts pēc labākās kvalitātes un sirdsapziņas”.
Salacgrīvas pašvaldība arvien iebilst pret B2-2 trases variantu, kas paredz – dzelzceļa trase šķērsos daudz lauksaimniecības zemes, kur var attīstīt uzņēmējdarbību un individuālo apbūvi.
Straubergs paziņoja, ka savākti jau 800 paraksti pret B2-2 trasi. Salacgrīvas iedzīvotāji uzskata, šobrīd trases maršruts tiek veidots formāli, sekojot likuma burtam.
Straubergs atzina, ka otrdien, 9.augustā, valdības sēdē, kurā plānots skatīt dzelzceļa līnijas trases izvietojumu, Salacgrīvas novada pašvaldība mudinās Ministru kabinetu nesteigties ar Salacgrīvai netīkamā B2-2 trases varianta apstiprināšanu.
Straubergs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka Salacgrīvas pašvaldība valdības sēdē mudinās ministrus skatīt arī pašvaldībai tīkamo C-5 trases modeli, tādējādi vērtējot "visu interešu kopumu".
Tikmēr "Rail Baltica" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka konsultācijās ar 15 pašvaldībām un vairākām valsts iestādēm par trases izvietojumu ir panākts iespējami labākais kompromisa variants.
Pēc viņa teiktā, ja valdība otrdien pieņems lēmumu atbalstīt trases novietojumu, tad 2025. gadā Latvijā var sagaidīt pirmos "Rail Baltica" vilcienus.
Jau vēstīts, ka pēdējās sarunas starp Salacgrīvas novadu, Satiksmes ministriju un iedzīvotājiem notika 14.jūlijā, un tajās ministrija, par spīti salacgrīviešu neapmierinātībai, nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu.
Iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”.
Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
