Novada vadība kritizē Rīgas rīcību, galvaspilsētas problēmas uzgrūžot Ikšķilei. Draudi nu ir ne tikai dārziem un iedzīvotājiem, bet arī mājas cūku turētājiem, jo drošās savvaļnieces pa sētām var iznēsāt mēri.
Lielas, veselīgas un agresīvas
„Aizbrauksim tālāk tās no Rīgas palaist vaļā! Lai viņām nebūtu vēlmes atgriezties,” saka Pierīgas mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis. Viņa vadībā 13. jūlijā 13 palieliem sivēniem un divām mātītēm sākās vairāku desmitu kilometru garais ceļš uz Tīnūžu mežiem Ogres un Ikšķiles novadu teritorijās.
„Viena māte ir aptuveni trīs gadus veca, viena ir divu gadu veca. Sivēni ir lieli, veselīgi, labā kondīcijā un pietiekoši agresīvi un atraktīvi. Iebāziet tur [krātiņā] pirkstu un jums pussekundes laikā pirksta vairs nebūs! Viņš ir bīstams,” norāda Šuikovskis.
Tādas – labi nobarotas, agresīvas un pie pilsētvides radušas – cūkas ar dzīvi Tīnūžu mežos tomēr nav samierinājušās. Drīz vien tās sākušas apciemot tuvējās apkaimes dārzus. „Tās pēdas ir gan lielas, gan mazas – tātad tas nozīmē, [tās ir atnākušas] ar visu saimi (..) Sākumā, pirmajā piegājienā te viss bija izbradāts – pupas, sīpoli…” stāsta pensionētā skolotāja Velta Putna, kura rāda savu mazdārziņu ainaviskā vietā Ikšķiles novada Tūrkalnē. Tas atrodas dažus kilometrus no vietas, kur cūku ģimene tika izlaista. 15 gadu laikā rukšu postījumus tur redz pirmo reizi. Rakumi parādījušies pagājušajā nedēļā dienu pēc Rīgas cūku ierašanās, stāsta Putna.
„14. jūlijā mans znots un meita atklāja, ka te viss ir izpostīts – viss! (..) Piecas vagas! Šī vaga kādai citai pensionārei arī ir izpostīta – te bija kartupeļi, burkāni, sīpoli… viss ir izpostīts, izraustīts! Tagad ir vienkārši sakopts,” saka Putna. Viņa uzskata, ka mežacūkas vajag „vienkārši izšaut”.
Tieši tā domā arī pāris kilometru attālie kaimiņi „Airīšu” mājās. Tur sastaptā Olga Gulbe gan teic, ka cūkas manītas jau vasaras sākumā. Pēdējā laikā tās kļuvušas tik nekaunīgas, ka talkā nācis mednieks - znots. Pagaidām gan rukšus nav izdevies „novaktēt”, bet jauni rakumi parādās atkal un atkal. „Tur gar mežu lauks ir uzarts līdz pašam ceļam. Tur gan tagad ir pļauts un „bišķīt” nolīdzināts, bet es skatos, ka nu jau atkal par jaunu ir uzrakts. Tur viņas staigā – aiz tā kalniņa. Kaimiņiene naktī redzēja, ka 30 [mežacūkas]. Nezinu, vai 30 – es no balkona redzēju 10, galvenokārt lielas, kaut gan bija arī mazākas,” saka Gulbe.
Vai nu dabas parkā, vai vienkārši izšaut
Pēdējā laikā virkne sūdzību par neadekvāti drosmīgām ēdamā meklētājām saņemta Ikšķiles novada domē. Pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš («Vienotība») kritizē Rīgas rīcību, galvaspilsētas problēmas izvedot uz tuvējiem novadiem. Cūkas tur bijušas visos laikos, bet izsūtītās pilsētnieces pieradušas pie labas dzīves un cilvēkiem, kas tās piebarojušas, tāpēc mežā dzīvot negrib.
„Viena liela bīstamība vai problēma ir fakts, ka šīs mežacūkas ir agresīvas. Mūsu skatījumā ir divi ļoti vienkārši risinājumi: vai nu viņas izolēt, ieliekot kādos voljēros, dabas parkos vai zooloģiskajā dārzā, vai arī otrs vienkāršs: ļaut pastrādāt medniekiem un tās vienkārši likvidēt,” saka Trapiņš. Viņš norāda, ka ir neapstiprinātas ziņas par kādu malumedniecības gadījumu, kad kāda no cūkām ir nošauta.
Tikmēr citas mednieku liecības vēstot, ka otra rīdziniece Ikšķiles mežos jau tikusi pie vietējā kavaliera. „Piebiedrojās arī cūku puisis no vietējiem mežu masīviem. Viņas pavedina arī citas cūkas uz visādiem nedarbiem,” nosaka Trapiņš.
Bet, runājot nopietni, Ikšķiles izpilddirektors Guntars Kurmis piebilst, ka bezbailīgās ienācējas var sekmēt Latvijā pirms gada atklātā Āfrikas cūku mēra izplatību. Ja kaite nokļūs novadā, cūkas, kas radušas apstaigāt pagalmus, varot ātri iznēsāt infekciju.
RD savu vainu neredz
Tikmēr Rīgas pašvaldības izpilddirektors un Medību koordinācijas komisijas vadītājs Juris Radzevičs cūku deportēšanā kļūdas nesaskata. Viņš atgādina, ka likums aizliedz medīt pilsētā, pret to aptaujā bijuši arī rīdzinieki. Radzevičs aicina sasparoties medniekus. „Neviens jau nav uzrakstījis, ka mežacūkas, kas ir izvestas, nav medījamie dzīvnieki. Viņi ir tādi paši dzīvnieki kā jebkurš cits, kas atrodas mežā. (..) Viņām neviens nav devis nemirstības pasi. To, ko nevar Rīgā, to var darīt laukos,” atzīmē Radzevičs.
Ikšķiles mērs Trapiņš sola tā arī darīt, apgalvojot, ka divās nedēļās rīdzinieču gaitas apturēs.
Savukārt Rīgas izpilddirektors Radzevičs ceturtdien sasaucis kārtējo Medību koordinācijas komisijas sēdi, lai spriestu par tālāko rīcību. Piedalīsies arī Ikšķiles vietvaras un Pārtikas un veterinārais dienests, kas vēl šonedēļ aicinājis pašvaldības veicināt mežacūku medīšanu
Mednieks Kaspars Šuikovskis LTV “Rīta Panorāmā” atzina, ka mežacūku ķeršanas un transportēšanas taktika viņa komandai ir zināma, bet tagad gan būs jāizlemj, ko ar cūkām darīt pēc tam, kad tās noķers. Viņš atzina, ka viņam roka neceļas nošaut dzīvnieku, kurš noķerts un tikko kaut kur izlaists no krātiņa.
“Mums ir pieredze ar tādām brigādēm... negribu tādā piedalīties,” sacīja Šuikovskis.
Iespējams, noķertās mežacūkas varētu pārvietot uz kādu dzīvnieku dārzu, kurš neatrodas Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, un “varbūt nolīgt kādu mednieku kolektīvu, kas uzņemas atbildību”, sagatavo barību un nodrošina, ka viens divi cilvēki seko dzīvnieku kustībai un, ja parādās kādas iedzīvotājus sūdzības, uzreiz lemt, kā situāciju atrisināt.
Šuikovskis arī sacīja, ka dzīvnieki neuzbruks cilvēkam, ja cilvēks pats nedara muļķības, neprovocē un nepārkāpj viņu drošības komforta zonu. “Pieļauju, ka nekas slikts nebūs, bet viss atkarīgs no cilvēka saprašanas,” sacīja Šuikovskis.
Jau ziņots, ka mežacūkas no Mežciema Rīgā pēc vairāku stundu garas operācijas izveda 13.jūlijā. Tas notika, kad vairākkārt tika pamanīta mežacūku uzturēšanās tuvu apdzīvojamajiem rajoniem vai pat dzīvojamo māju pagalmos Rīgā.
