„Parasti bija tā, ka sieviete savāca bērnus, sakravāja savas mantiņas un bēga. Vēlams tajā laikā, kad varmākas nebija uz vietas,” sociālā darbiniece Nataļja Vilistere no resursu centra sievietēm „Marta” stāsta par to, kā vardarbībā cietušajām sievietēm nācās rīkoties vēl pavisam nesen - pirms 31.marta.
Šobrīd Saeima ir pieņēmusi ilgi gaidītus grozījumus Civilprocesa likumā, un nu dzīvesvieta ir jāpamet varmākam.
„Tagad nav papildu stresa sievietei un bērnam, kuri var palikt uz vietas, neskatoties ne uz ko - vai tas dzīvoklis pieder varmākam, vai tas ir īrēts dzīvoklis,” turpina Vilistere.
Protams, varmākam jādodas prom no dzīvesvietas, kad policija ir pieņēmusi lēmumu par nošķiršanu vai tiesas lēmuma gadījumā. Ierodoties dzīvesvietā, policija uzklausa abas puses, izvērtē riskus, cietusī persona uzraksta pieteikumu. Tālāk seko policijas lēmuma pieņemšana par nošķiršanu, par ko Latvijas Radio stāsta Vineta Pavlovska no Valsts policijas:
„Tad attiecīgi vardarbīgā persona tiek informēta, ka šis lēmums ir pieņemts, pusstundas laikā viņai jāpaņem nepieciešamās lietas, piemēram, zāles, un attiecīgi tiek pateikts, ka jāatstāj dzīvesvieta, viņa tiek informēta par visiem lēmumiem.
Vardarbīgajai personai ir jānorāda, uz kurieni dosies, lai policijai un tiesai būtu iespēja ar viņu sazināties”.
Vēl būtiski ir arī tas, ka iepriekš personu varēja aizsargāt tikai tad, ja tā ir vērsusies ar iesniegumu un cietusi, bet tagad policija var rīkoties arī preventīvi, pirms notikusi smaga vardarbība.
„Pat, ja ir tikai izteikti vārdiski psiholoģiski draudi un vēl nav bijuši fiziski bojājumi, brīdī, kad izsauc policiju, varmāku var nošķirt no cietušajiem,” turpina Pavlovska.
Varmāku no apdraudētās vai cietušās personas var nošķirt uz laiku līdz astoņām dienām. Taču, ja nepieciešama ilgāka aizsardzība, persona uzreiz var arī rakstīt pieteikumu tiesā un tā nošķiršanas laiku pagarināt. Tiesa var lemt arī vēl par citiem aizliegumiem, piemēram, ka varmāka nedrīkst tuvoties aizsargājamās personas dzīvesvietai vai darbavietai, nedrīkst sazināties ar cietušo. Policija iesaistās arī tad, ja tiesas noteikto aizliegumu varmāka pārkāpj.
Centra "Marta" sociālā darbiniece Nataļja Vilistere norāda, ka Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšana noteikti attaisnojusies: "Vēl jānorāda arī tas, ka pārsvarā vardarbībā cietušas vai apdraudētas bijušas sievietes, taču kādā gadījumā tas bija vīrietis, un varmācīgajai sievietei bija jāpamet mājoklis. Policija šiem cilvēkiem tad piedāvā tuvumā esošo patversmju sarakstu, tomēr, kā atzīst policija, varmācīgajai personai pašai jāizlemj, kurp tālāk doties."
