Einars Repše („Latvijas attīstībai”) piedāvāja mainīt veselības aprūpes sistēmu, ieviešot visiem iedzīvotājiem valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu – strādājošiem tā būtu pamatpakalpojumu apdrošināšana, ko valsts pašlaik cenšas garantēt bez maksas, bet plašāku apdrošināšanu viņi varētu iegādāties brīvprātīgi. Nestrādājošajiem – bērniem un pensionāriem – valsts apmaksātu plašāku pakalpojumu klāstu.
Repše klāstīja, ka šādā veidā budžets novirzītu veselības aprūpei caur apdrošinātājiem gandrīz tādu pašu naudas daudzumu kā pašlaik, bet veselības nozare arī iegūtu papildus līdzekļus no brīvprātīgi iegādātajām veselības apdrošināšanas polisēm un no tā, ka līdzekļus pārvaldību efektīvāk, jo komercuzņēmumi – apdrošinātāji uzraudzītu efektīvāku līdzekļu izmantošanu un arī konkurētu par valsts pasūtījuma saņemšanu, kas ļautu samazināt cenas.
Viņa piedāvājums gan neguva konkurējošo politisko spēku atbalstu un tika kritizēts, jo, pēc Ilzes Viņķeles („Vienotība”) vārdiem, liktu strādājošiem iedzīvotājiem tērēt vairāk naudas veselības aprūpei.
Savukārt ekspremjers Ivars Godmanis („Vienoti Latvijai”) klāstīja, ka valstij nevajadzētu samazināt iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) par vienu procentpunktu, kā to šobrīd paredz likums, bet tas viena procentpunkta finansējums būtu jānovirza veselības aprūpei. Lai apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumus nestrādājošajiem, valdībai tāpat būtu jāmeklē papildu nauda budžetā, atzina Godmanis, piebilstot, ka „pārāk lielas tās iespējas gan nav”.
Daļas no IIN novirzīšana veselības jomai būtībā būtu pakāpeniska apdrošināšanas ieviešana, norādīja Godmanis.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Aija Barča piekrita, ka par šādu modeli varētu diskutēt, bet ZZS kategoriski iebilst pret sociālo iemaksu novirzīšanu veselības budžetam. Viņa uzsvēra, ka nauda veselības jomai būs jāatrod budžetā.
Arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Šics pieļāva, ka veselības jomu varētu finansēt, iezīmējot daļu no IIN, taču arī viņš iebilda pret sociālā nodokļa izmantošanu šiem mērķiem. Viņš gan uzsvēra nepieciešamību rūpēties par pensionāru veselību, šādā gadījumā neizslēdzot, ka pensionāriem veselības apdrošināšanai varētu izmantot sociālo budžetu, kombinējot veselības jomas finansēšanu ar IIN daļu, ko maksā strādājošie.
Savukārt Viņķele aizstāvēja pašas vadītās darba grupas izstrādātu piedāvājumu novirzīt veselības aprūpes finansēšanai daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Viņa skaidroja, ka budžeta ieņēmumus var palielināt, apkarojot „ēnu ekonomiku”, bet apdrošināšanas ieviešana nozīmētu lielāku nodokļa slogu vai papildu izmaksas strādājošajiem, un tad politiķiem jāizšķiras –„vai mēs ejam uz darbaspēka nodokļa palielināšanu, vai nē”.
Jau vēstīts, ka nākotnē veselības apdrošināšana varētu tikt piesaistīta sociālajām iemaksām, bet daļu no šīm iemaksām iecerēts novirzīt veselības aprūpes budžetam. Saskaņā ar jauno modeli jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām jeb aptuveni 31 miljonu eiro, bet trīs līdz četru gadu laikā tas sasniegtu 160 miljonus eiro gadā.
